Marija Vecrumba (1885. gada 7. augusts1919. gada 21. marts) bija latviešu ārste, ievērojama sieviešu emancipācijas kustības dalībniece, strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) tautas veselības nodaļas vadītāja Jelgavas apriņķī. 1919. gada 18. martā tika nošauta, landesvēra vācu vienībām ieņemot Jelgavu.

Marija Vecrumba
Marija Vecrumba
Personīgā informācija
Dzimusi 1885. gada 7. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1919. gada 21. martā (33 gadi)
Valsts karogs: Latvija Jelgava, Jelgavas apriņķis, Latvija
Tautība latviete

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Marija Vecrumba dzimusi 1885. gada 7. augustā Rīgā dzelzceļnieka ģimenē.[1][2]

Mācījusies Lomonosova sieviešu ģimnāzijā, studējusi medicīnu Šveicē. 1911. gadā beigusi Bernes Universitāti, kur ieguva arstes izglītību, no 1912. gada līdz 1915. gadam strādāja par ārsti Jelgavā. Viņa bija viena no pirmajām latviešu ārstēm, pirmā akadēmiski izglītotā latviešu ārste un pirmā sieviete ārste Jelgavā.[1][3][4]

No 1915. gada līdz 1918. gadam strādāja Valkā.[5]

1919.gada 31.janvārī tika iecelta par Jelgavas apriņķa strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) tautas veselības nodaļas vadītāju.[6]

1919. gada 18. martā tika nošauta bez rūpīgas izmeklēšanas, kopā ar ievainotajiem Padomju Latvijas armijas karavīriem, sanitārajā vilcienā Jelgavas stacijā, landesvēra vācu vienībām ieņemot Jelgavu.[7]

Apbedīta Rīgā, Torņakalna kapos.[1][8]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 «Ievērojami cilvēki Jelgavā - Jelgavas pilsētas bibliotēka». www.jelgavasbiblioteka.lv. Skatīts: 2022-07-09.
  2. «Sievietes, kuras iedvesmo cauri gadsimtiem». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2022-11-06.
  3. «Pirms 95 gadiem...». www.jelgavniekiem.lv. Skatīts: 2022-11-06.
  4. «December 8, 2013». Noziegumi pret cilvēci (angļu). Skatīts: 2022-11-06.
  5. «Valkā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 9. jūlijā.
  6. «Marija Vecrumba». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2022-07-09.
  7. Cīņa par brīvību 2: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos. Jānis Roze. 2019. 64–65. lpp.
  8. «Rīga, Torņakalna kapi». placenote.info. Skatīts: 2022-11-06.