Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775. līdz 1806. gadam, kad to pārdēvēja par Kurzemes guberņas "Cildeno ģimnāziju" (Gymanasium illustre), 1837. gadā par Jelgavas vīriešu ģimnāziju, kas Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā tika evakuēta uz Taganrogu. Tās vietā 1919. gadā tika nodibināta Jelgavas 1. valsts vidusskola, kas no 1923. gada pārdēvēta par Jelgavas ģimnāziju.[1] Šobrīd ēkā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Academia Petrina ēka (tagad — Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka).
Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka.

Dibināšanas idejaLabot

Apgaismības ideju iespaidā 1772. gadā hercogs Pēteris Bīrons Kurzemes landtāgam paziņoja, ka nolēmis Jelgavā dibināt akadēmisko ģimnāziju. Pirms tam Jelgavā bija darbojusies jezuītu skola ar gramatikas, poētikas un retorikas nodaļām, kas bija beigusi darbību pēc jezuītu izraidīšanas no Jelgavas 1759. gadā.[2] Akadēmijas dibināšanas plānu uzdeva izstrādāt Berlīnes akadēmijas loceklim Johanam Georgam Zulceram, kas ierosināja izveidot divas klases — literatūras klasi vācu, latīņu un grieķu valodu mācīšanai, ietverot mitoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi un senās lietas, un zinātņu klasi fizikas, matemātikas, dabasmācību, tautas vēstures, filozofijas, dabisko tiesību un runas mākslas mācīšanai. Paredzētais mācību ilgums katrā klasē bija divi gadi, izglītības darbu veica deviņi profesori (teoloģijas, tiesību zinātnes, filozofijas, fizikas, matemātikas, vēstures, retorikas, latīņu valodas, grieķu valodas) un skolotāji, kas pasniedza vācu, franču un angļu valodas, kā arī mūziku, dejas, paukošanos un jāšanas sportu. Pārvaldi veica Profesoru padome (Concilio Professorum).

1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu[3], bet augstskolas svinīgā atklāšana notika 1775. gada Pēterdienā — 29. jūnijā. Nomināli rektors bija hercogs Pēteris, prorektori mainījās katru gadu rotācijas kārtībā, pirmais prorektors 1775. gadā bija Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke. Profesora alga bija 500—800 Alberta dālderi, skolotāja alga — 250—300 Alberta dālderi. 1775. gada pirmajā semestrī studijas sāka 17, bet otrajā semestrī 28 studenti, pavisam līdz 1795. gadam mācījās 241 audzēknis, to starpā 32 ārzemnieki[2]

Ģimnāzijas ēkaLabot

1773. gada janvārī hercogs Pēteris akadēmijai uzdāvināja savas vecās pils ēku Palejas ielā (Pils ielā, no franču: rue des Palais), kas tika nojaukta un līdz 1775. gadam pēc hercoga arhitekta Severīna Jensena projekta uzbūvēta jauna ēka baroka stilā ar klasicisma iezīmēm (kopš 1952. gada G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka). Pirmajā stāvā bez mācību telpām atradās arī deju un paukošanas zāle, profesoru padomes sēžu zāle, otrajā stāvā svētku zāle, divas auditorijas, bibliotēka un karceris. Ēkas divstāvu torņa kupolā bija iekārtota astronomiskā observatorija.

ProfesoriLabot

 
Johans Augusts Štarks, teoloģijas doktors (S. Kitnera zīmējums).

1773.-1774. gadā Johana Georga Zulcera uzaicinājuma vēstules ar hercoga pilnvarojumu saņēma Imanuels Kants un Johans Gotfrīds Herders, taču par profesoriem viņi nekļuva. Pirmie augstskolas profesori bija:

Vēlāk par profesoriem un skolotājiem strādāja arī

Ievērojami skolēniLabot

Kārlis Amenda Bēthovena draugs
Krišjānis Barons latviešu folklorists
Jānis Čakste Latvijas Valsts prezidents
Ernests Galvanausks Lietuvas premjerministrs
Alberts Kviesis Latvijas Valsts prezidents
Vincents Ļutoslavskis poļu filozofs
Kārlis Mīlenbahs latviešu filologs
Gabriele Petkevičaite-Bite lietuviešu rakstniece
Ulrihs fon Šlipenbahs vācbaltiešu dzejnieks
Mikols Sleževičs Lietuvas premjerministrs
Antans Smetona Lietuvas prezidents
Francis Trasuns latviešu sabiedriskais darbinieks
Staņislavs Vojcehovskis Polijas prezidents (viņa mācīšanās Jelgavā tiek apšaubīta[4][5])
  • Ja pieņemam par patiesu versiju par Vojcehovska studēšanu, tad Jelgavas ģimnāzijā ir mācījušies triju valstu (Latvijas, Lietuvas un Polijas) prezidenti

LiteratūraLabot

  • Sulzer, Johann Georg: Entwurf der Einrichtung des von Sr. Hoch-fürstl. Durchl. dem Herzoge von Curland in Mitau neugestifteten Gymnasii Academici (1. Aufl. Mitau) 1773, 2. Aufl. Mitau 1774.
  • Tiling, Johann Nlikolaus: Ankündigung seiner Vorlesungen im Aka­demischen Gymnasium zu Mitau. Mitau 1774.
  • Fundation des akademischen Gvmnasiums in Mitau, vom 8. ten Junius 1775. Mitau (1775).
  • Вeseкe, Johann Melchior Gottlieb: Einladung zur Feyer des 29. ten Junius des 1775. ten Jahres als des Einweyhungstages des von Sr. Hoch-fürstlichen Durchlaucht Peter Herzogs in Liefland zu Curland und Semgallen . . glorreichst zu Mitau gestifteten Akademischen Gym­nasiums. Mitau (1775).
  • Tiling, Johann Nikolaus: Rede am Geburtsfeste der verwitweten Herzoginn Benigna Gottlieb, d. 15. Oktbr. 1776, als die Petrinische Akademie ihren Stiftungstag feierte, und die derselben geschenkte Bibliothek eröffnet wurde. Mitau (1776).
  • Tiling, Johann Nikolaus: Rede am Tage der Einweihung des von Peter Herzog in Liefland, zu Kurland und Semgallen, in Mitau gestilteten Akademischen Gymnasiums den 29. Junius 1775. Mitau (1775).
  • Braunschweig, Johann Daniel: Die Geschichte des Gymnasium illustre zu Mitau während der ersten fünfzig Jahre seines Wir­kens. Mitau 1825. Progr. zur 50-jährigen Stiftungsfeier am 17. Juni 1825.
  • Junius, Der 29. ste. N. St. 1775 im Gymnasium illustre zu Mitau nach fünfzigjähriger Dauer dieser Lehranstalt gefeyert den 17. ten Junius A. St. 1825. Mitau 1826.
  • Cruse, Friedrich Julius: Das Kurländische Gouvernements-Gymnasium. In: Mitauscher Kalender a. d. J. 1865 Mitau 1864.
  • Schulchronik des Mitauischen Gymnasiums für das Jahr 1864. Mitau 1864.
  • Dannenberg, Karl: Zur Geschichte und Statistik des Gymnasiums zu Mitau. Festschrift zur Säcularfeier des Gymnasiums am 17. Juni 1875. Mitau 1875.
  • Jahresberiсht über den Bestand und die Thätigkeit des Gymnasiums zu Mitau i. J. 1886. Mitau 1886.

AtsaucesLabot

  1. «Latvijas Valsts vēstures arhīvs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. novembrī. Skatīts: 2010. gada 2. decembrī.
  2. 2,0 2,1 Stradiņš J. Zinātnes un augstskolas sākotne Latvijā. Rīga, Latv. vēst. inst. apg., 2009., 640 lpp.
  3. Fundation des akademischen Gymanasiums in Mitau, vom 8 tem Junius 1775. Mitau: J. F. Stefenhagen, 1775, 15 lpp.
  4. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 303 lpp.
  5. So z.B. nach Studia polonijne 23 (2003), S. 189; Biographien zu Wojciechowski (Beispiel) und Wojciechowskis Tagebücher sprechen allerdings von Gymnasiumbesuch und -abschluss im heimischen Kalisz (am heutigen Asnyk-Lyzeum) 1888.

Ārējās saitesLabot

  • Gründungsgeschichte der Aca­demia Petrina in Mitau von William Meyer (Doktorarbeit, 1921). No: SITZUNGSBERICHTE DER KURZEMER (KURLÄNDISCHEN) GESELLSCHAFT FÜR LITERATUR UND KUNST UND JAHRESBERICHTE DES KURZEMER (KURLÄNDISCHEN) PROVINZIALMUSEUMS IN JELGAVA (MITAU) AUS DEN JAHREN 1935/1936 (vāciski)

Koordinātas: 56°38′59″N 23°43′44″E / 56.64972°N 23.72889°E / 56.64972; 23.72889