Atvērt galveno izvēlni
Valters un Rapa
RapaLogo.jpg
Veids Grāmatnīca, izdevniecība
Dibināts 1912. gadā
Galvenais birojs Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV–1050
Produkti Grāmatas, kalendāri, brošūras, avīzes, žurnāli u.c.
Mājaslapa www.valtersunrapa.lv

Valters un Rapa ir 1912. gadā dibināts grāmatniecības uzņēmums Latvijā. Tas darbojas galvenokārt Latvijas tirgū un īsteno grāmatu un citu poligrāfijas izstrādājumu ražošanu un pārdošanu.

VēstureLabot

1912. gadā 10. martā tika nolemts dibināt komanditsabiedrību "A.Valters,J.Rapa un biedri". Apvienojot Jāņa Rapas zināšanas un Artura Valtera pieredzi, kā arī abu naudas iekrājumus, Rīgā 1912. gada 1. jūnijā sāka darboties grāmatniecības uzņēmums - komanditsabiedrība "A. Valters, J. Rapa un biedri". Sākotnēji komanditsabiedrība darbojās Teātra ielā 9, agrākā K. Zihmaņa grāmatu veikala telpās. Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) Jānis Rapa vadīja komanditsbiedrības nodaļu Maskavā, bet Arturs Valters darbojās Rīgā. 1920. gadā "Valters un Rapa" no komantidsabiedrības kļuva par akciju sabiedrību, kā arī pārcēlās uz citām telpām Teātra ielā 11. 1924. gadā nomira Arturs Valters, 1925. gadā Jānis Rapa sāka sadarboties ar Jāni Grīnu.[1] Bieži ar firmu sadarbojās Pēteris Ērmanis, kurš publicēja savus darbus, kārtoja latviešu rakstnieku kopotos darbus, rakstīja grāmatām priekšvārdus un recenzijas. Plašās iespējas sevi parādīt izmantoja mākslinieks Niklāvs Strunke, kura ilustrācijas tika ietvertas dažādās grāmatās.[2] 1937 - 1940 g. "Daugavas gadagrāmatas" literāro pielikumu rediģējusi Zenta Mauriņa[3]. 1920. gadā uzņēmums pārveidojās par akciju sabiedrību "Valters un Rapa" un līdz 1940. gadam kļuva par lielāko grāmatu izdevniecību Baltijā. Firmu 1941. gadā nacionalizēja padomju iestādes, grāmatas, kas nebija pārdotas, iznīcināja. Vācu okupācijas laikā, 1941. gada jūlijā, agrākie uzņēmuma akcionāri mēģināja tā darbību atjaunot, bet vācu varas iestādes tajā nebija ieinteresētas.[4]

IzdevniecībaLabot

Pēc satura jau sākotnēji izdevniecība "Valters un Rapa" bija universāla tipa - tās būtiskākā nozīme - daudzpusība.[2] Laika posmā no 1912. līdz 1940. gadam izdevniecībā visvairāk iznāca Annas Brigaderes darbi. Nozīmīgākie darbi, ko izdeva līdz 1940. gadam ir: Krišjāņa Barona „Latvju Dainu” 2. iespiedums, Luda Bērziņa „Latvju Dainu” izlase, Pētera Šmits „Latviešu pasakas un teikas”, rakstu krājums „Latvieši” divos sējumos, Jāņa Dombrovskis „Latviešu mākslas vēsture”, Jūlija Madernieks „Raksti”, Annas Brigaderes un Rūdolfa Blaumaņa "Kopoti raksti", Volfganga Gētes „Fausts”, Dantes „Dievišķā komēdija”, Antona Tamsāres „Zeme un mīlestība”, grāmatu sērija „Latviešumāksla”, „Daugavas kalendārs” (1917 – 1921), „Daugavas gadagrāmata” (1922 – 1940), grāmatu sērijas „Jaunais zinātnieks” (65 izd.), „Latviešu klasiķi skolai” (39 izd.), „Rakstu avots” (83 izd.).[2]


AtsaucesLabot

  1. Jaunmukāne, Gunta. Akciju sabiedrība "Valters un Rapa". Bibliotēku Pasaule, Nr.38, 2007, 48.-57.lpp.1407-6799.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Akciju sabiedrība "Valters un Rapa". Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. decembrī. Skatīts: 2011. gada 11. oktobrī.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. februārī. Skatīts: 2014. gada 26. janvārī.
  4. AIJA ŠTOSA | Latvijas ļaudis

Ārējās saitesLabot