Vērmahts
Nacistiskās Vācijas bruņotie spēki no 1935. līdz 1945. gadam
Vērmahts (vācu: Wehrmacht — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā viens no Ādolfa Hitlera atklātākajiem un pārdrošākajiem soļiem bija izveidot Vērmahtu, modernu, uzbrūkošu bruņotu armiju, kas pildītu nacistu režīma ilgtermiņa mērķus atgūt zaudētās teritorijas, kā arī iegūt jaunas teritorijas un dominēt pār saviem kaimiņiem. Tas prasīja karaklausības dienesta atjaunošanu un milzīgus ieguldījumus ieroču izstrādē un rūpniecībā.[1]
Vācijas bruņotie spēki Vērmahts | |
---|---|
![]() Stilizēts Dzelzs krusts Balkenkreuz | |
Active | 1935–1945 |
Valsts | ![]() |
Lojalitāte | Nacistiskā Vācija |
Sadaļas | sauszemes bruņotie spēki kara flote gaisa spēki |
Loma | Nacistiskās Vācijas bruņotie spēki |
Izmērs | 20 700 000 (1939)
2 200 000 (1945) |
Štābs | Maybach II, Cosene 52°10′57″N 13°28′27″E / 52.1826°N 13.4741°E |
Patrons | Ādolfs Hitlers |
Krāsas | Lauka pelēkais (Feldgrau) |
Kaujas | Spānijas pilsoņu karš Otrais pasaules karš |
Komandieri | |
Simboliskie komandieri | Ādolfs Hitlers |
Ievērojami komandieri |
Ādolfs Hitlers Hermanis Gērings Vilhelms Keitels Erihs Rēders Kārlis Dēnics Roberts fon Greims |
Zīmotne | |
Identifikācijas simbols |
Balkenkreuz |
Identifikācijas simbols |
Svastika |
Struktūra labot šo sadaļu
Vērmahts sastāvēja no:
- sauszemes bruņotajiem spēkiem (Heer);
- jūras kara flotes (Kriegsmarine);
- gaisa spēkiem (Luftwaffe);
- kā arī papildu vienībām, kas nebija Vērmahta struktūrā, taču piedalījās karadarbībā kopā ar Vērmahta daļām, piemēram: Waffen-SS.
-
Vērmahta karavīri pie Arc de Triomphe du Carrousel okupētajā Parīzē 1940. gadā
Bibliogrāfija labot šo sadaļu
- Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. (krieviski)
- Rick Atkinson. An Army at Dawn: The War in North Africa, 1942–1943. Abacus, 2002. ISBN 978-0-349-11636-5.
- Michael Balfour. Withstanding Hitler. New York : Routledge, 2005. ISBN 978-0-415-00617-0.
- Barr, W. (2009). "Wettertrupp Haudegen: The last German Arctic weather station of World War II: Part 2". Polar Record 23 (144): 323–334. doi:10.1017/S0032247400007142.
- Omer Bartov. The Eastern Front, 1941–45: German Troops and the Barbarisation of Warfare. New York : St. Martin's Press, 1986. ISBN 978-0-312-22486-8.
- Omer Bartov. Hitler's Army: Soldiers, Nazis, and War in the Third Reich. New York : Oxford University Press, 1991. ISBN 978-0-19-506879-5.
- Omer Bartov. «Soldiers, Nazis and War in the Third Reich». In Christian Leitz. The Third Reich: The Essential Readings. London : Blackwell, 1999. 129–150. lpp. ISBN 978-0-631-20700-9.
- Omer Bartov. Germany's War and the Holocaust: Disputed Histories. Ithaca : Cornell University Press, 2003. ISBN 978-0-631-20700-9.
- Paul R. Bartrop. Resisting the Holocaust: Upstanders, Partisans, and Survivors. ABC-CLIO, 2016. ISBN 978-1-61069-878-8.
- P.M.H. Bell. Twelve Turning Points of the Second World War. New Haven and London : Yale University Press, 2011. ISBN 978-0-300-18770-0.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Kitchen, Martin (1994). Nazi Germany at War. London & New York: Routledge. ISBN 978-0-582-07387-6.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vērmahts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Trešo reihu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |