Ozolnieki
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Zemgalē. Par citām jēdziena Ozolnieki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Ozolnieku novada administratīvais centrs. Ciems atrodas aptuveni 36 km no Rīgas un 6 km no Jelgavas centra, Iecavas upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas Lielupē.
| Ozolnieki | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Iela Ozolniekos | |
  Ozolnieki | |
| Koordinātas: 56°41′26.99″N 23°47′16.55″E / 56.6908306°N 23.7879306°EKoordinātas: 56°41′26.99″N 23°47′16.55″E / 56.6908306°N 23.7879306°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ozolnieku novads |
| Pagasts | Ozolnieku pagasts |
| Pilsētciemats no | 1979 |
| Ciems no | 1990 |
| Augstums | 2−4 m |
| Iedzīvotāji (2019)[1] | |
| • kopā | 4 345 |
| Mājaslapa | www.ozolnieki.lv |
 Ozolnieki Vikikrātuvē | |
VēstureLabot
Ozolnieki veidojušies uz Ozolmuižas (Eckhofen) zemes, kas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā bija hercogu īpašumā. 1649. gadā Ozolmuižu kā laulības dāvanu saņēma hercoga Jēkaba sieva Luīze Šarlote. Pēc hercogistes likvidācijas 1795. gadā muiža pārgāja Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I īpašumā, kas to uzdāvināja Kurzemes gubernatoram Kārlim Vilhelmam Drīzenam, kas to pārdēvēta par Paulsgnādi (Paulsgnade — "Paula žēlastība"). 1920. gada zemes reformas laikā agrāk Rekes dzimtai piederošo Ozolmuižu sadalīja 252 vienībās 1299 ha kopplatībā. 1846. gadā uzcēla Ozolmuižas skolu, kas, vairākkārt pārbūvēta, ir pamats mūsdienu Ozolnieku vidusskolai (no 1987),[2] bet 1939. gadā ciematā atklāja jauno pagasta valdes namu.
Pēc Otrā pasaules kara ciematu skāra vairākas administratīvi teritoriālas reformas: 1949. gadā Ozolnieku pagastu likvidēja un Ozolnieku ciems nonāca Jelgavas rajona pakļautībā, 1954. gadā tas nonāca Valgundes ciema, bet vēlāk - Cenu ciema sastāvā, līdz 1979. gadā Ozolniekus pārveidoja par pilsētciematu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ozolnieku pilsētciematu pārdēvēja par Ozolnieku pagastu, nemainot tā teritoriju.[3]
No 1950. gada, kad Ozolniekos izvietoja Jelgavas meliorācijas mašīnu staciju, ciemats sāka veidoties un augt kā melioratoru ciemats. Uzņēmuma vadībā tika ievērojami paplašināts Ozolnieku dzīvojamais fonds un infrastruktūra, uzceltas vairākas ražotnes.[3]
No 2003. gada, kad Ozolnieku pagasts apvienojās ar Cenu pagastu, Ozolnieki kļuva par jaunizveidotā Ozolnieku novada administratīvo centru.
AtsaucesLabot
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |