Ādolfs Alunāns

Šis raksts ir par aktieri un režisoru. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Alunāns skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis 1848. gada 11. oktobrī, miris 1912. gada 5. jūlijā) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu". Nikolajs Alunāns bija Ādolfa brālis, bet Juris un Indriķis Alunāni bija Ādolfa Alunāna tēva Pētera brāļi. Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs ir viņam veltīts muzejs Jelgavā.

Ādolfs Alunāns Personīgā informācija Dzimis 1848. gada 11. oktobrī Jelgava, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1912. gada 5. jūlijā (63 gadi) Jelgava, Krievijas impērija (tagad Latvija) Dzīves vieta Jelgava, Tērbata, Rēvele, Narva, Sanktpēterburga, Rīga, Jelgava Tautība latvietis Vecāki Pēteris un Otīlija Alunāni Brāļi Indriķis, Teodors, Nikolajs, Jānis Māsas Marija, Luīze, Hedviga Dzīvesbiedre Karolīne Klau, Angelika Buhta Bērni Artūrs, Marija, Pēteris, Kolmārs, Elza, Zuzanna, Paula, Valda Valeska, Emīlija, Oļģerts

Literārā darbība Pseidonīms Zobgals, Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs Nodarbošanās aktieris, režisors, dramaturgs, satīriķis, teātra darbinieks, rakstnieks Valoda latviešu

Biogrāfija

Dzimis Jelgavā, beidzis mācības Jelgavas vīriešu ģimnāzijā. No 1866. līdz 1869. gadam bija aktieris vācu teātros Tērbatā, Rēvelē, Narvā un Sanktpēterburgā.

1870. gadā Alunāns tika uzaicināts par Rīgas Latviešu biedrības teātra vadītāju. Līdz pat 1885. gadam vadīja Rīgas Latviešu teātri, rakstīdams lugas un popularizēdams teātra mākslu, bija arī režisors un aktieris. Pēc 1885. gada noorganizēja savu ceļojošo trupu, sniedza izrādes visā Latvijā. 1894. gadā Jelgavā nodibināja un līdz 1904. gadam vadīja Alunāna teātri. Izveidojis pirmo latviešu teātra trupu, tās repertuāra izveidotājs. Viņa vadībā savas skatuves gaitas sākuši vairāki ievērojami aktieri, tai skaitā Anna Brigadere-Maija, Berta Rūmniece, Jūlija Skaidrīte, Teodors Valdšmits. Populāras bijušas arī Alunāna kuplejas, ko viņš gan sacerēja, gan izpildīja.

Nodarbojās arī ar publicistiku un satīriku. No 1892. līdz 1912. gadam sastādījis "Zobgala kalendāru". Izdoti vairāki izdevumi ar viņa satīriskajiem un humoristiskajiem darbiem. Rakstījis stāstus, dzejoļus, feļetonus, biogrāfiskos apcerējumus. Tulkojis lugas, stāstus, romānus.

1968. gadā atklāts Alunāna memoriālais muzejs Jelgavā.

Bibliogrāfija

Lugas

• "Pašu audzināts" (1869)
• "Priekos un bēdās" (1871)
• "Mucenieks un muceniece" (1872)
• "Icigs Mozes" (1874)
• "Džons Neilands" (1881)
• "Kas tie tādi, kas dziedāja" (1888)
• "Lielpils pagasta vecākie" (1888)
• "Seši mazi bundzenieki" (1889)
• "Visi mani radi raud" (1891)
• "Pārticībā un nabadzībā" (1893)
• "Mūsu senči" (1905)
• "Draudzes bazārs" (1911)

Citi darbi

• "Zobgala kalendārs" (1892—1912)
• "Ievērojami latvieši" (1-2, 1887—1890)
• "Jura Alunāna dzīve" (1910)
• "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (izd. 1924)

Skatīt arī

• Alunāna teātris

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis