Vikipēdija

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis 1574. gada 20. jūnijā, miris 1640. gada 7. aprīlī) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Vilhelms Ketlers
Wilhelm Kettler
Kurzemes hercogs
Amatā
1587. gada 17. maijā — 1617. gada 4. aprīlī
Priekštecis Gothards Ketlers
Pēctecis Frīdrihs Ketlers
Dzimšanas dati 1574. gada 20. jūnijā
Rīga, Livonijas hercogiste
(Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1640. gada 7. aprīlī
Kuklova, Pomerānijas hercogiste
(Kukolova, Kameņas apriņķis, Rietumpomožes vojevodiste, Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Jelgavas pils hercogu kapenes, Jelgava, Karogs: Latvija Latvija
Dinastija Ketleri
Tēvs Gothards Ketlers
Māte Anna no Meklenburgas
Dzīvesbiedrs(-e) Prūsijas Sofija
Bērni Jēkabs Ketlers
Reliģija luterticība

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

 
Kurzemes hercoga Vilhelma attēls uz 1596. gadā Jelgavā kaltās trīsgrašu monētas. Apliecoši uzraksti: *MON.AR..CVR.E.SE* (Kurzemes un Zemgales hercogistes sudraba monēta) un III/GROS.AR.TR/DVCVM CV/.ET*SE./98 (Kurzemes un Zemgales hercogistes 3 sudraba graši).

Dzimis 1574. gada 20. jūnijā Rīgas pilī hercoga Gotharda un viņa sievas Annas, Mēklenburgas-Gīstrovas hercoga Albrehta VII meitas, ģimenē kā jaunākais dēls. Kopā ar ģimeni dzīvoja Rīgas pilī, no 1578. gada pārmaiņus Sēlpilī un Kuldīgas pilī.

1587. gada viņa tēvs savā testamentā princim Vilhelmam novēlēja Kurzemi ar centru Kuldīgas pilī, bet viņa vecākajam brālim Frīdriham Zemgali un Sēliju ar centru Sēlpilī. No 1590. gada viņš studēja Rostokas Universitātē.[1]

Poļu—zviedru karu laikā 1603. gadā hercogs Vilhelms Aucē saaicināja Zemgales muižniekus uzbrukumam zviedru karaspēkam Vidzemē, tomēr pēc tam paskaidroja, ka tā ir bijusi vienīgi mācību trauksme, lai pārbaudītu muižnieku uzticamību. 1609. gadā viņš apprecējās ar Prūsijas hercogistes princesi Sofiju, kā sievas pūru saņemot Prūsijai ieķīlāto Grobiņas novadu un Piltenes apgabalu. 1610. gada 28. oktobrī Kuldīgas pilī viņam piedzima dēls Jēkabs, bet dēla māte hercogiene Sofija mira drīz pēc dzemdībām. Vilhelms sievai sarīkoja greznas bēres, un 26. decembrī mirušo apbedīja Kuldīgas pils pagrabā, bet hercogs Jēkabs 1643. gadā mātes mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavu. Kad 1611. gadā Polijas-Lietuvas seims nolēma pievienot Piltenes apgabalu Inflantijas vaivadijai, tas izraisīja hercoga Vilhelma pretdarbību. 1613. gada novembrī hercogs Vilhelms Kuldīgā svinīgi uzņēma Pomerānijas hercogu Filipu Jūliju.

1615. gadā Aucē sasauktajā Kurzemes landtāgā hercoga Frīdriha vietā ieradās hercogs Vilhelms, kas pieprasīja landtāgu pārcelt uz Jelgavu. Jelgavas landtāgā radušos strīdu dēļ 1615. gadā pēc hercoga Vilhelma pavēles tika nogalināti divi viņa niknākie opozicionāri brāļi Magnuss un Gothards Noldes. Tādēļ 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā Kurzemes landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes.

1617. gadā dēļ konfliktiem ar muižniecību Vilhelms zaudēja hercoga troni un devās emigrācijā, kur mira Kuklovas abatijā Pomerānijā 1640. gada 7. aprīlī. Viņa dēls hercogs Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Jelgavu, kur tās tika apglabātas hercogu kapenēs 1643. gada 23. februārī.

Hercoga Vilhelma ģerbonis labot šo sadaļu

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes sadalīšanas hercogam Vilhelmam bija šāds ģerbonis:

Ģerbonim ir četrdalīts pamatvairogs un ar sarkanu skaldīts vidusvairogs ar zelta kāsi. Pretēji tradicionālajam ģerboņa attēlam te apgrieztas krāsas: jābūt zelta vidusvairogam ar sarkanu kāsi. Skaldījuma laukos vairs nav ievietota Polijas-Lietuvas karaļa Stefana Batorija dzimtas heraldika — sudraba, resp., balts, vilka žoklis un Polijas-Lietuvas karaļa Sigismunda Augusta monogramma. Pamatvairoga 1. un 4. sudraba laukā ir sarkans lauva (Kurzeme). Atšķirībā no tradicionālās lauvas figūras ģerbonī attēlots izaugošs lauva. 2. un 3. zilā laukā — dabiskas krāsas briedis, izaugošs no vairoga malas (Zemgale). Virs vairoga trīs kronētas ķiveres, kuru kleinodos augošs kronēts briedis (Zemgale), starp divām sarkanas krāsas un zelta fazāna spalvām sudraba katla kāsis (Ketleru dzimta), sarkans augošs kronēts lauva (Kurzeme). Lambrekenos ģerboņa krāsas — zelts ar zilu un sudrabs ar sarkanu.[2]

  •  
    Vilhelma ģerbonis (1596)
  •  
    Vilhelma ģerbonis (1615)

Ģimene labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Wintersemester 1590/1591, Nr. 10 Immatrikulation von Guilhelmus in Livonia, Curlandia et Semgalliae dux
  2. ↑ Kurzemes hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albumā (1596. gads)[novecojusi saite]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Ketleru dzimtas valdnieks  
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gothards Ketlers 		Kurzemes un Zemgales hercogs
(valdīja kopā ar brāli Frīdrihu)
1587. gada 17. maijs - 1596. gads 		Pēctecis:
Jēkabs Ketlers
Priekštecis:
nav 		Kurzemes hercogs
1596. gads - 1616. gads 		Pēctecis:
Frīdrihs Ketlers
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vilhelms_Ketlers&oldid=3847251"