Šis raksts ir par viesnīcu. Par citām jēdziena Jelgava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Viesnīca „Jelgava” ir četrzvaigžņu viesnīca Lielajā ielā 6, Jelgavā, Driksas krastā un Lielās ielas krustojumā ar Jāņa Čakstes bulvāri.[2] Viesnīcas ēkai ir valsts aizsardzībā esoša vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss.[3] Zem viesnīcas vasaras dārza atrodas bijušā Kurzemes Bruņniecības nama pamatu fragmenti.[4]

Viesnīca „Jelgava”
Viesnīca „Jelgava”
Viesnīcas „Jelgava” ēka 2016. gadā
Viesnīca „Jelgava” (Latvija)
Viesnīca „Jelgava”
Viesnīca „Jelgava”
Vispārīga informācija
Statuss darbojas
Arhitektūras stils neoeklektisms[1]
Adrese Lielā iela 6
Pilsēta Jelgava
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°39′12″N 23°43′43″E / 56.65333°N 23.72861°E / 56.65333; 23.72861Koordinātas: 56°39′12″N 23°43′43″E / 56.65333°N 23.72861°E / 56.65333; 23.72861
Būvniecības sākums 1938
Pabeigta 1940
Celtniecība
Arhitekts Alfrēds Laukirbe
Cita informācija
Istabu skaits 41
Tīmekļa vietne
www.hoteljelgava.lv

Viesnīcā „Jelgava” pieejama 41 istaba, ar iespēju izmitināt līdz 80 personām.[4]

 
Viesnīcas „Jelgava” projekts

Viesnīcas ēka celta no 1938. līdz 1940. gadam pēc arhitekta Alfrēda Laukirbes projekta.[5] Viesnīcas celtniecību finansēja Rīgas kredītbanka.[5] Viesnīcas celšanu, pēc arhitekta stāsta, rosinājis Kārlis Ulmanis, gatavojoties tranzīta tūristu plūsmai caur Jelgavu sakarā ar 1940. gadā paredzētajām olimpiskajām spēlēm Helsinkos.[6] Viesnīca „Jelgava” kļuva par vienu no tolaik izsmalcinātākajām Latvijā.

Pēc Latvijas padomju okupācijas viesnīca tika nacionalizēta.[7] Otrā pasaules kara laikā notikušajā kaujā par Jelgavu viesnīca tika izpostīta, bet 1944. gadā tika izstrādāts atjaunošanas būvprojekts, pēc gada uzsākti darbi un 1950. gada februārī viesnīca tika atvērta.[8] Ēkas neoeklektiskais stils kontrastē ar aiz tās stāvošo pēckara gadu vienkāršo dzīvojamo ēku ritmu.[1] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viesnīca tika privatizēta.

2019. gada novembrī pie viesnīcas ieejas atklāta piemiņas plāksne ēkas arhitektam Alfrēdam Laukirbem.[9]

Interesanti fakti

labot šo sadaļu
  • Visus viesnīcas „Jelgava” numurus rotā Jelgavas mākslinieka un pedagoga Ulda Rogas gleznas, kurās attēlota Jelgava no dažādiem skatpunktiem. Par godu U. Rogas 80. dzimšanas dienai 2021. gada 6. augustā viesnīcas Zelta zālē tika atklāta Jelgavā pirmā jubilejas personālizstāde.[10]
  1. 1,0 1,1 Katarina Mohar, Barbara Vodopivec. Mapiranje prostorov modernističnih mest v kontekstu načel CIAM-ove Atenske listine. Založba ZRC, 2020. 133. lpp. ISBN 978-9610-5043-4-4.
  2. VisitJelgava. Viesnīca "Jelgava"
  3. «5155. Viesnīca Mantojums». is.mantojums.lv. Skatīts: 2021. gada 9. decembrī.
  4. 4,0 4,1 «Par mums». Viesnīca „Jelgava”. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. Decembris. Skatīts: 2021. gada 9. decembrī.
  5. 5,0 5,1 "Guldīs pamatakmeni Jelgavas jaunai viesnīcai". Latvijas Kareivis (Nr. 220): 4. lpp. 1939. gada 28. septembris.
  6. Maira Dudareva (1992. gada 8. septembris). "Jelgavā viesojās arhitekts Alfrēds Laukirbe". Jelgavas Ziņotājs (Nr.137): 2. lpp.
  7. "LPSR APP dekrēti. Lielo namu nacionalizācija". Zemgales Komunists (Nr. 70): 1. lpp. 1940. gada 30. oktobris.
  8. M. Ļebedevs (1950. gada 4. februāris). "Viesnīca atvērusi durvis". Zemgales Komunists (Nr. 21): 2. lpp.
  9. "Pie viesnīcas «Jelgava» atklāj piemiņas plāksni arhitektam". Jelgavas vēstnesis (Nr. 47): 8. lpp. 2019. gada 21. novembris.
  10. «Viesnīcā "Jelgava" Ulda Rogas personālizstāde». www.jelgavniekiem.lv. 2021. gada 10. augusts. Skatīts: 2021. gada 9. decembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu