Jelgavas pilsētas bibliotēka
Jelgavas pilsētas bibliotēka (līdz 2016. gada 27. aprīlim — Jelgavas Zinātniskā bibliotēka) ir kultūras iestāde, kas pilda savas funkcijas saskaņā ar Latvijas Republikas bibliotēku likumu[1] un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Jelgavas pilsētas bibliotēka ir Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde, reģiona galvenā bibliotēka, Zemgales lielākā publiskā bibliotēka. Bibliotēkai ir trīs filiāles — Miezītes bibliotēka, Pārlielupes bibliotēka un bērnu bibliotēka "Zinītis". Bibliotēka ir konsultatīvais un metodiskais centrs 28 Jelgavas novada pašvaldības bibliotēkām un starpbibliotēku abonementa centrs Zemgales reģionā.
Bibliotēkas ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 26 ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[2] Ēkas fasādi rotā čuguna lējuma mežģīnes.
Vēsture
labot šo sadaļuJelgavas Valsts zinātniskā bibliotēka lasītājiem tika atvērta 1947. gada 15. janvārī. Sākotnējā iecere par zinātniskas bibliotēkas veidošanu netika īstenota, tā saglabājusies vienīgi nosaukumā – Jelgavas Valsts zinātniskā bibliotēka.
1984. gadā Jelgavas pilsētas centrālā zinātniskā bibliotēka pārcelta uz ēku Akadēmijas ielā 26.
2016. gada 28. aprīlī tika pieņemts lēmums par Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas nosaukuma maiņu, atjaunojot vēsturisko nosaukumu – "Jelgavas pilsētas bibliotēka".[3] Nosaukums godina 1920. gadā atvērto Jelgavas pilsētas bibliotēku, kas bija pirmā pašvaldības dibinātā un uzturētā bibliotēka Jelgavā.
Krišjāņa Barona zāle
labot šo sadaļuBibliotēkā atrodas Krišjāņa Barona zāle, tā atklāta 1986. gadā par godu Krišjāņa Barona 150 gadu jubilejai. Zāle restaurēta 2017. gadā, zāles galvenā restauratore ir Natālija Jātniece.[4] Zāles sienu gleznojumu autors ir Jelgavas mākslinieks Andrejs Zvejnieks. Mākslinieks zāles sienu gleznojumu kompozīcijas centrā uzgleznoja Krišjāni Baronu ar ozolu fonā. Izvēloties atbilstošas dainas, mākslinieks astoņās ainās vēsta par cilvēka mūžu no piedzimšanas līdz aiziešanai veļu valstībā. Katra aina papildināta ar dainu četrrindi, ar kādu latvju rakstu zīmi, kas iekomponēta auseklī, ko savukārt ieskauj saules aplis un ozolu vainags.
Bibliotēkas zāles logu un durvju vitrāžu autore ir Rīgas māksliniece Estere Bormane, kuras darbi redzami arī Jelgavas Valsts ģimnāzijā.[5]
Piedāvātie pakalpojumi
labot šo sadaļuVisiem Jelgavas pilsētētas bibliotēkas un tās filiālbibliotēku apmeklētājiem pieejami šādi bezmaksas pamatpakalpojumi:
- informācija par bibliotēkas krājumu un bibliotēkas lietošanas noteikumiem;
- iespieddarbu un citu bibliotēku krājumos pieejamo materiālu izsniegšana lasīšanai mājās;
- uzziņu izdevumu – enciklopēdiju, vārdnīcu, rokasgrāmatu, ceļvežu, u.c. – izmantošana uz vietas bibliotēkā;
- datorpakalpojumi – internets, ofisa programmas, autorizētās tiešsaistes datubāzes u. c.;
- konsultācijas par informācijas meklēšanu katalogos un datubāzēs;
- WiFi – iespēja ar savām ierīcēm pieslēgties bezvadu interneta tīklam;
- E-pakalpojums “Mana bibliotēka” – iespēja tiešsaistē rezervēt grāmatas, pagarināt lietošanas termiņu u.c.
- bibliotēku, literatūru un lasīšanu popularizējoši pasākumi;
- tematiskās eksursijas un bibliotekārās stundas;
- bibliotēkas krājumā neesošu grāmatu pasūtināšana no citām bibliotēkām starpbibliotēku abonementa (SBA) kārtā.
Bibliotēka piedāvā arī maksas pakalpojumus.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Bibliotēku likums».
- ↑ «Dzīvojamā ēka». mantojums.lv (latviešu). Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Skatīts: 2018-03-12.[novecojusi saite]
- ↑ Jelgavas pilsētas bibliotēka. «Jelgavas pilsētas bibliotēka - Jelgavas pilsētas bibliotēka». www.jelgavasbiblioteka.lv. Skatīts: 2018-03-14.
- ↑ «Bibliotēkā notikušas apmeklētāju acīm redzamas un neredzamas pārmaiņas». Jelgavas Vēstnesis (latviešu). 2018-01-23. Skatīts: 2018-02-28.[novecojusi saite]
- ↑ Jelgavas pilsētas bibliotēka. «Jelgavas pilsētas bibliotēka». www.jelgavasbiblioteka.lv. Skatīts: 2018-02-28.
- ↑ Jelgavas pilsētas bibliotēka. «Maksas pakalpojumi - Jelgavas pilsētas bibliotēka». www.jelgavasbiblioteka.lv. Skatīts: 2018-03-26.