Jūlija Hausmane

vācbaltiešu dzejniece

Jūlija Hausmane (vācu: Julie Katharina Hausmann, 1826—1901) bija vācbaltiešu dzejniece, guvernante un mūzikas skolotāja.

Jūlija Hausmane
Jūlija Hausmane
Personīgā informācija
Dzimusi 1826. gada 19. martā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1901. gada 15. augustā (75 gadi)
Vesu, Igaunijas guberņas (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Dzīves vieta Jelgava, Pēterburga
Tautība Vācbaltiete
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece
Valoda vācu valoda

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi 1826. gada 19. (7.) martā Rīgā ģimnāzijas skolotāja Johana Hausmaņa un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Magnuses, ģimenē. 1830. gadā viņas tēvs sāka strādāt Jelgavas ģimnāzijā. Strādāja par guvernanti Jelgavā, vēlāk kopa savu aklo tēvu. Jelgavas luterāņu mācītāja Neandera iespaidā sāka rakstīt garīgo dzeju. 1862. gadā Berlīnes luterāņu mācītājs Gustavs Knaks nopublicēja viņas dzejas grāmatu ar nosaukumu "Maija puķes" (Maiblumen).

1864. gadā viņa kopā ar jaunāko māsu pārcēlās uz dzīvi Biaricas pilsētā Francijas dienvidos, bet no 1870. gada dzīvoja pie vecākās māsas Pēterburgā.

1899. gadā Hausmane nopublicēja 700 lappušu biezu atskārsmju grāmatu ar nosaukumu "Mājas maize. Vienkāršas rīta un vakara lūgšanas".

Mirusi 1901. gada 15. (2.) augustā Igaunijas guberņas kūrortā Vesu (Võsu, Wösso).[1]

 
"Maija puķes", (6. izdevums, 1880).
  • Maiblumen. Lieder einer Stillen im Lande. 2 Bände (1862)
  • Bilder aus dem Leben der Nacht im Lichte des Evangeliums. (1868)
  • Hausbrot. Schlichte Morgen- und Abend-Andachten. (1899)
  • Blumen aus Gottes Garten. Lieder und Gedichte. (1902)

Dziesma "Pie rokas ņem un vadi"

labot šo sadaļu

Mūzikas autors: Filips Frīdrihs Silhers (1789-1860), teksta autore: Jūlija Katarīna Hausmane, aranžētājs: Jāzeps Vītols

Pie rokas ņem un vadi,
Kungs, mani pats,
Līdz beigsies mūža gadi
Un gaišs būs skats!
Ne soli es bez Tevis
Iet negribu!
Ņem mani līdz pie sevis,

Kur iesi Tu!

Tik Tavā žēlastībā
Sirds klusa top,
Un tādēļ mīlestībā
Arvien to kop!
Pie Tavām kājām dusēt
Bērns lūdzas sev;
Ļauj, acis slēdzot, klusēt

Un ticēt Tev!

Gan reti sajust sākšu,
Cik liels Tavs spēks,
Pie mērķa tomēr nākšu,
Kaut nakts un grēks.
Pie rokas ņem un vadi,
Kungs, mani pats,
Līdz beigsies mūža gadi

Un gaišs būs skats! [2]