Jelgavas vēsture

Jelgava, agrāk Mītava (vācu: Mitau), ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573. gadā. No 1578. līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidences vieta.

Krusta karu un Livonijas laikā (līdz 1561. gadam)

Jelgavas vēstures alegorisks attēlojums Romas pāvestam sagatavotajā albumā Terra Mariana 1186-1888 (Artūrs Baumanis, 1888).

Vieta, kur tagad atrodas Jelgava, atrodas nozīmīgā zemes un ūdens ceļu krustojumā seno zemgaļu apdzīvotā novada Upmales vidū. Šis apvidus bija apdzīvots jau 2. gadu tūkstotī p. m. ē. Pirmo reizi rakstos Lielupes Garā sala (insula longa) pieminēta 1254. gada aprīlī, kad Rīgas arhibīskaps Alberts II, Rīgas domkapituls un Vācu ordenis sadalīja likvidētās Zemgales bīskapijas teritoriju trīs daļās.

1265. gadā Livonijas ordenis Jelgavas vietā uzcēla pili, kas bija domāta par atbalsta punktu Zemgales pakļaušanai. Jau 1345. gadā pie pils tiek minēta tirgotāju un amatnieku apmetne Lielupes kreisajā pusē. Livonijas laikā pils un apmetne daudz cieta no lietuviešu uzbrukumiem.

Jelgavā kalts sudraba dālderis ar hercoga Pētera attēlu.

Kurzemes uz Zemgales hercogistē (1561—1795)

Jelgavas panorāma ar Sv. Trīsvienības, Sv. Annas un rātsnama torņiem no Driksas puses (pēc 1750).

1573. gadā Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības un 1578. gadā Jelgavas pils kļuva par Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda rezidenci. No 1596. gada līdz 1619. gadam Kurzemes hercogistē varu dalīja viņa dēli Frīdrihs Ketlers un Vilhelms Ketlers, un Jelgava šajā laikā bija Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Poļu-zviedru kara laikā Jelgavas pili tā nopostīja, ka hercogs ar galmu īslaicīgi apmetās Grobiņas pilī.

17. gadsimta sākumā Jelgavā dzīvoja ap 5000 cilvēku. Dzimtcilvēki, kas iemaksāja 4 markas pilsētas kasē, drīkstēja kļūt par brīviem Jelgavas pilsoņiem. Hercoga Jēkaba laikā Jelgavā uzcēla salpetra vārītavu, ķieģeļu, kaļķa, dzelzs un vara cepļus, izraka pilsētas kanālu, tekošais ūdens darbināja divas dzirnavas. Saimniecisko attīstību pārtrauca postījumi Otrā Ziemeļu kara laikā, pēc Olivas miera līguma 1660. gadā Jelgava lēni atjaunojās. 1684. gadā hercoga Frīdriha Kazimira grāmatiespiedējs Georgs Radeckis Jelgavā sāka iespiest grāmatas latviešu valodā.

Jelgava cieta Lielajā Ziemeļu kara laikā, kad krievu karaspēks cara Pētera I vadībā 1705. gadā veselu mēnesi aplenca un bombardēja Jelgavas pili.^[1]

Lielā mēra epidēmijā 1710.—1711. gadā nomira apmēram trešdaļa pilsētas iedzīvotāju. Pēc Frīdrihs Vilhelma nāves Jelgavā apmetās hercoga atraitne Anna, ar valsts pārvaldi nodarbojās hercogienes galma hofmeisters (lietvedis) Pēteris Bestuževs-Rjumins, galma vajadzībām Jelgavā uzcēla Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāli. Uz hercoga troni pretendēja gan Dancigas trimdā dzīvojošais Ferdinands Ketlers, gan arī Saksijas Morics, kuru 1726. gadā Kurzemes landtāgs ievēlēja par hercogu. Tomēr Aleksandrs Menšikovs, kurš pats vēlējās kļūt par hercogu, 1727. gadā uz Kurzemi nosūtīja Krievijas karaspēku, kas Moricu padzina. Par Annas jauno favorītu kļuva Ernests Johans Bīrons, kuru pēc hercoga Ferdinanda nāves 1737. gadā ievēlēja par Kurzemes un Zemgales hercogu. 1738. gadā viņš sāka tagadējās Jelgavas pils būvi. Taču pēc viņa izsūtīšanas uz Sibīriju 1741. gadā par Kurzemes hercogu īslaicīgi ievēlēja vācu princi Ludvigu Ernestu. 1756. gadā sākās Septiņgadu karš, Kurzemes un Zemgales hercogistē iepriekš izvietotais Krievijas Impērijas karaspēks ģenerālanšefa Fermora vadībā iebruka Austrumprūsijā. Kara sākumā hercogisti pārvaldīja Kurzemes bruņniecības padome, bet 1758. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks Augusts III par hercogu iecēla savu dēlu princi Kārli Kristiānu Jozefu. Pēc kara beigām 1763. gadā viņu ar Krievijas karavīru palīdzību padzina ķeizarienes Katrīnas II atbrīvotais Ernests Johans Bīrons.

1764. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks Staņislavs Poņatovskis Kurzemes uz Zemgales hercogisti izlēņoja hercogam Ernstam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim, kurš 1769. gadā kļuva par pilntiesīgu hercogu. 1775. gadā Jelgavā nodibināja hercoga vārdā nosaukto akadēmiju (Academia Petrina) jeb akadēmisko ģimnāziju, kas darbojās līdz 1806. gadam.

Krievijas Impērijā (1795—1915)

Skats uz Jelgavas pili. (V.Z. Štafenhāgens, 1857).

Jelgavas ģerbonis vācu okupācijas laikā (1915).

Pēc Kurzemes hercogistes aneksijas un inkorporācijas 1795. gadā Jelgava kļuva par Jelgavas vietniecības, tad par Kurzemes guberņas galvaspilsētu. Otrās koalīcijas kara laikā 1798. gadā uz Kurzemes hercoga Pētera atstāto Jelgavas pili pārcēlās no Francijas padzītais Ludviķis XVIII ar savu galmu, tomēr pēc Krievijas karaspēka sakāves kaujā pie Cīrihes viņam 1801. gada janvārī steigšus nācās atstāt Jelgavas pili.

1801. gada martā Krievijas Impērijas ķeizars Pāvils I izdeva likumu par Jelgavas Universitātes dibināšanu, taču pēc galma apvērsuma ķeizars Aleksandrs I tā paša gada jūnijā šo likumu atcēla.^[2] Par Baltijas provinču universitāti kļuva Tērbatas Universitāte. Trešās un Ceturtās koalīcijas kara laikā 1805. — 1807. gadā Jelgavas pilī atkal uzturējās Ludviķa XVIII galms.

1816. gadā Jelgavā nodibināja Kurzemes literatūras un mākslas biedrību. 1868. gadā atklāja Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līniju, 1870. gadā uzbūvēja Jelgavas stacijas ēku, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Jelgavā darbojās Krāmera mašīnu ražotne, Dumpfa vilnas vērptuve, Gauderera un Golca ādas ražotnes, Grēbnera vaskadrānu un cepuru ražotne, Dēringa un Vestermaņa linu vērptuve, Lankovska un Likopa konditorejas ražotne, Dragheima mēbeļu ražotne. 1895. gadā Jelgavā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, no Jelgavas evakuēja uzņēmumi un iedzīvotāju skaits samazinājās no 40 tūkstošiem līdz 7—8 tūkstošiem. Kurzemes ofensīvas laikā 1915. gada 1. augustā Jelgavu atkārtotā uzbrukumā ieņēma Vācijas Impērijas armija, kauju laikā sagrāva ēkas Katoļu ielā un Lilienfelda ielā. Krievu armija atkāpjoties saspridzināja Driksas un Lielupes tiltus. Vācu okupācijas laikā Jelgavā 1916. gadā dzīvoja 11 tūkstoši civiliedzīvotāju un daudz militārpersonu.^[3]

Neatkarīgajā Latvijā (1918—1940)

J. Čakstes piemineklis pie Latvijas Bankas Jelgavas nodaļas (1931).

Jelgavas pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Jelgavas pilsētas galva Kristaps Frickauss.

1919. gadā Jelgavā īsu laiku (no 2. līdz 6. janvārim) uzturējās Latvijas Pagaidu valdība, pēc tam Jelgavu ieņēma Sarkanā armija. Padomju varas laikā Jelgavā apcietināja daudz izglītoto sabiedrības locekļu, lielākā daļa no tiem bija vācbaltieši. No šiem ieslodzītajiem Jelgavas cietuma pagalmā tika nošauti apmēram 100 cilvēku. 17. martā, dienu pirms varas zaudēšanas, lielinieki visus cietuma ieslodzītos, ap 300 cilvēku, aizdzina ar kājām uz Rīgu. Ap 80 no viņiem gāja bojā ceļā, liela daļa atlikušo tika nošauti Rīgā, tādēļ šis notikums vācbaltiešu vidū ieguva nosaukumu "Nāves gājiens" (Todesmarsch). 18. martā pilsētu no Tukuma puses pēkšņā uzbrukumā ieņēma landesvēra triecienvienība. Atriebjoties par atklājušos vardarbību tika nogalināti ievainotie sarkanarmieši Jelgavas stacijā, publikācijās tiek runāts par 500 upuriem.^[3] Bermontiādes laikā Jelgavas pilī atradās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas galvenā mītne, kuru tā pirms atkāpšanās nodedzināja. Latvijas armija Jelgavu atbrīvoja 1919. gada 21. novembrī.

Mieram iestājoties, daudzu karā izpostīto uzņēmumu vietā sāka darboties jauni. Divdesmitajos gados pilsēta attīstījās labajā Lielupes pusē, Pārlielupē, kur 1925. gadā uzcēla pirmo Latvijas cukurfabriku un paredzēja vietu lidlaukam (tā vietā vēlāk uzcēla RAF ēkas). No neatkarības laikā uzceltajiem namiem jāmin Agrārbankas nams, slimnīca, pamatskola, Pasta un telegrāfa ēka, Jelgavas pils dienvidu korpuss, Latvijas kredītbanka, viesnīca Driksas krastā.

Okupācijas laikā (1940—1990)

Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija 1944. gada vasaras uzbrukumā Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta karaspēka grupu "Vidus" un 28. jūlijā no Šauļiem pavērsa uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai ielenktu vācu karaspēka grupu "Ziemeļi". Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas no 30. jūlija līdz 7. augustam Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim gandrīz pilnīgi nopostītā Jelgava atradās frontes zonā.

1945. gada vasarā un rudenī PSRS kinematogrāfisti pilsētā uzņēma filmu „Lielais lūzums” (Великий перелом). Staļingradas kaujas ainas ar plašiem postījumiem uzņemtas nejaukšanai paredzētā kvartālā ap Lielo un Pasta ielu, tostarp Lielajā ielā 12 esošās četrstāvu Latvijas Kredītbankas filiāles nama mūros, ko filmēšanas laikā pakāpeniski saspridzināja. Filmā atpazīstamas arī vēlāk nojauktā Kurzemes Savstarpējās kredītbiedrības nama un Jelgavas Latviešu biedrības nama drupas, vēlāk nojauktais Jelgavas autoostas kantoris un biļešu kase Pastā ielā 1, ēka Pasta ielā 3, vēlāk nojauktā Herteļa aptieka Pasta ielā 13, Tautas nams Krišjāņa Barona ielā 10, Jasmaņa patversmes ēka Krišjāņa Barona ielā 8 un Vecticībnieku lūgšanu nama torņa smaile Viestura ielā 8, bet viena no filmas epizodēm uzņemta kādā no Vecpilsētas ielas namu pagalmiem.^[4] 1975. gadā uz Jelgavu pārcēla autobūves rūpnīcu RAF. 1951. gadā atjaunoja Pētera akadēmijas ēku, kurā iekārtojās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, 1969. gadā pabeidza Sv. Annas luterāņu baznīcas atjaunošanu, bet saglabājās Sv. Trīsvienības baznīcas torņa un Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāles drupas Jelgavas centrā.

Neatkarīgajā Latvijā (kopš 1990)

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1998. gadā pārtrauca darbību rūpnīca RAF. 2003. gada 14. novembrī Lielās un Akadēmijas ielas krustojumā, skvērā pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atklāja tēlnieces Artas Dumpes veidoto pieminekli Jānim Čakstem. 2005. gadā autobusu ražošanas atsākšanai nodibināja akciju sabiedrību AMO Plant, kura darbojās līdz 2014. gadam. 2007. gadā darbību pārtrauca Jelgavas cukurfabrika. 2010. gadā bijušās Trīsvienības baznīcas tornī iekārtoja muzeju

No 2010. līdz 2012. gadam gar Driksas upi ierīkoja divu līmeņu promenādi, uzcēla gājēju vanšu tiltu (Mītavas tiltu) uz Pasta salu un rekonstruēja tiltu pāri Pasta salas kanālam.^[5] 2013. gadā Mītavas tilta galā atklāja skulptūru-strūklaku „Jelgavas students”.^[6]

2022. gada 18. maijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) konvents nolēma pārdēvēt LLU par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.^[7]

Kanāls

Pamatraksts: Jēkaba kanāls

Jēkaba kanāls Pirmā pasaules kara laikā.

Kurzemes hercogistes laikā 17. gadsimtā gar Lielās ielas ziemeļu malu tika izrakts Jēkaba kanāls, kas savienoja Svēti un Driksu. Tas apgādāja pilsētu ar ūdeni un kalpoja kā ūdens ceļš preču pārvadāšanai. Līdz 20. gadsimtam kanāls bija aizsērējis, un 1930. gadu vidū tika aizbērts.

Pilsētas robežas

Jelgava līdz 20. gadsimtam attīstījās tikai Lielupes kreisajā krastā. Kopš pilsētas tiesību piešķiršanas brīža tai piederēja liels lauku novads, kura robežas pirmo reizi tika noteiktas 1615. gadā. Robežu starp pilsētu un tās lauku novadu pirmo reizi kartē iezīmēja 1652. gadā. Ap šo laiku apkārt pilsētai tika uzbūvēti vaļņi, kuri arī apzīmē toreizējo pilsētas apbūvēto teritoriju. Vaļņus nopostīja Lielā Ziemeļu kara laikā 1706. gadā un pilnībā nojauca 19. gadsimta sākumā, tomēr to apveidi saglabājās pa Vaļņu ielas (IV. Wall-Straße) un Vārpu ielas (II. Wall-Straße) gaitu.

Pēc Latvijas valsts izveidošanās 1921. gadā no jauna iezīmēja pilsētas robežas. Arī šoreiz Jelgavas austrumu robeža sakrita ar Driksas krastu. Tomēr tajā laikā jau bija nobriedusi nepieciešamība pilsētas robežas paplašināt. 1927. gada 11. jūnijā tika izsludināts likums "Par Jelgavas pilsētas administratīvām robežām", pēc kura vairākas reizes palielinājās Jelgavas platība, un pilsēta izpletās Pārlielupē.^[8] Ar nelielām izmaiņām šādas robežas Jelgavai bija līdz 1949. gadam, kad tika piešķirtas jaunas pilsētas robežas, kuras pastāv līdz mūsu dienām.^[9]

Jelgavas panorāma no Lielupes puses 18. gadsimtā. No kreisās puses: katoļu baznīcas tornis, Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, Sv. Annas baznīcas tornis, Rātsnams, Reformātu baznīca bez torņa.

Jelgavas panorāma 19. gadsimta sākumā.

Jelgavas plāns hercoga Jēkaba laikā (T. Krauss, 1652), J. Dēringa zīmēta kopija (1891)
Zviedru okupētās Jelgavas nocietinājumu plāns (1659)
Jelgavas karte ar nocietinājumiem pēc Napoleona armijas iebrukuma (1813)
Jelgavas karte ar vāciskajiem vietvārdiem pirms Pirmā pasaules kara (1914)
Jelgavas karte ar vāciskajiem vietvārdiem Pirmā pasaules kara laikā (1917)
Jelgavas tūristu plāns ar tālaika latviskajiem ielu nosaukumiem un ievērojamākajām ēkām (1936)
Jelgavas robežu pārmaiņas no 17. līdz 20. gadsimtam
Jelgavas aerofotogrāfija Pirmā pasaules kara laikā (no dienvidiem)
Jelgavas aerofotogrāfija Pirmā pasaules kara laikā (no austrumiem)
1944. gada augustā sagrautās Jelgavas aerofotogrāfija

Galerija

Jelgavas rātsnams pie Tirgus laukuma
Jelgavas rātsnams
Jelgavas rātsnama interjers (20. gadsimta sākums)
Jelgavas tirgus laukums (tagadējais Hercoga Jēkaba laukums)
Palejas (Palaisstrasse) iela, tagadējā Akadēmijas iela Jelgavā Pirmā pasaules kara laikā
Pētera Pālena nams, vēlāk bankas ēka Palejas ielā
Vācu Civilās pārvaldes ēka Palejas ielā (1918)
Kurzemes Bruņniecības nams Upes ielā
1944. gadā sagrautais Jelgavas Pils teātris
Jelgavas Lielā iela
Akcīzes iela, tagadējā Uzvaras iela Jelgavā
Jelgavas ģimnāzijas ēka
Jelgavas reālskola
Jelgavas sieviešu ģimnāzija Pasta ielā
Jelgavas Savstarpīgās kredītbiedrības nams
Jelgavas policijas nams
Jelgavas pasta ēka
Jelgavas dzelzceļa stacija
Klasiskā ģimnāzija jeb Pētera akadēmija
Jelgavas pils no Svētās Trīsvienības baznīcas torņa
Skats uz Jelgavas pili pāri Lielupei
Skats uz Pārlielupi Jelgavā ar vējdzirnavām un peldētavu
Jelgavas Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Jelgavas Reformātu baznīca (Ezera, tagadējā Uzvaras ielā).
B.F.Rastrelli projektētā pareizticīgo baznīca (pārbūvēta 1890—1892).
Jelgavas pils attēls no Trīsvienības baznīcas torņa.
Jelgavas pils un Pils teātris (pabeigts 1914)
Jelgavas pils fasāde Pirmā pasaules kara laikā
Vecā Mēdemu pils (Palais Medem, 1796) Upes ielā 9 pie Katrīnas (tagad Driksas) ielas krustojuma
Jelgavas Amatnieku biedrības dārzs