Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs

Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (vācu: Casimir Ulrich Karl Boehlendorff, 1775—1825) bija vācbaltiešu dzejnieks.

Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs
Casimir Ulrich Boehlendorff
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs
Personīgā informācija
Dzimis 1775. gada 16. maijā
Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste
Miris 1825. gada 10. aprīlī (49 gadi)
Mērsrags, Kurzemes guberņa
Tautība vācbaltietis

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1775. gada 16. maijā Jelgavā ierēdņa Gotfrīda Bēlendorfa un viņa sievas Justīnas Juliānas, dzimušas Hartmanes, ģimenē.[1] Pēc tēva un mātes nāves dzīvoja mācītāja Gotharda Kristapa Branta ģimenē Engures mācītājmuižā (1780—1793).

Mācījās tieslietas Pētera akadēmijā Jelgavā (1793—1794), studēja Jēnas Universitātē (1794—1797), klausījās Fihtes lekcijas Getingenes Universitātē (1796). 1797. gada jūlija beigās Bēlendorfs kopā ar trim draugiem kājām devās pāri Alpiem uz franču ieņemto Milānu, saglabājušies viņa ceļojuma iespaidi "Dēkainās vēstules" (Abentheuerliche Briefe). Strādāja par mājskolotāju Bernē un Lozannā (1797—1799), tad Homburgā (Bad Homburg vor der Höhe), kur iedraudzējās ar dzejnieku un filozofu Helderlīnu. 1800. gadā uzsāka mākslas studijas Drēzdenē, bet jau pēc pusgada 1800. gada novembrī viņš devās uz Brēmeni, kur literārā biedrībā notika viņa drāmas "Fernando" lasījumi. 1802. gadā Bēlendorfs publicēja sacerējumu par revolūciju Šveicē (Geschichte der helvetischen Revolution), strādāja Fosa Berlīnes laikrakstā (Vossische Berliner Zeitung).

Napoleona karu dēļ 1803. gada augustā no Lībekas ar kuģi atgriezās dzimtenē, strādāja par mājskolotāju Rīgā un Ropažos. Sākās viņa klejojumu laiks, uzrodoties Ventspilī, vēlāk Dobelē, Talsos un Tērbatā. 1804. gada sākumā Bēlendorfs aizklejoja līdz Kēnigsbergai, tad līdz Varšavai, no kurienes pa etapu tika nosūtīts atpakaļ uz Jelgavu. Dzīvoja pie brāļa Tērbatā. Klejošanu atsāka 1812. gada kara laikā, 1813. gada pavasarī bija mājskolotājs Aizputes apkārtnē, tad devās uz Liepāju un Durbi.

1824. gada vasarā Bēlendorfs pēc klejojumiem apmetās Mērsraga muižas rentnieka Rēdliha ģimenē, kur strādāja par mājskolotāju. Latviešu Avīzes nopublicēja viņa dzeju. 1825. gada 10. aprīlī nošāvās Mērsraga muižas dārzā, apglabāts Mērsraga kapos, kapa vieta līdz mūsdienām nav saglabājusies.[2]

"[..] viņš bij labu vecāku bērns, viņa tēvs bij krievu komisārs Jelgavā; jaunumā viņš labi mācījās, it īpaši viņš zināja daudz svešas valodas, bet viņš tapa slinks pie sava prāta, un visur bīdamies, ka cilvēki viņam savu brīvestību [var] atņemt, viņš vairāk kā 20 gadus apkārt staigāja, daudzreizēm visu Kurzemi un pāris reizes arī Vidzemi kājām izstaigājis. Godīgs lasītājs kas zina pats to būs redzējis ar kuļu ar grāmatām pa ceļu staigājam. (..) Lai nu kapā atron to mieru, ko viņš virs zemes gan visur meklēja, bet ne kur neatrada." (Nekrologs, publicēts laikrakstā "Latviešu Avīzes", 1825. gada 21. maijā)

Sabiedriskās organizācijasLabot

1795. gadā Bēlendorfs kļuva par Johana Gotlība Fihtes inspirētās Gesellschaft der freien Männer ("Brīvo vīru biedrības") studentu biedrības locekli. Pēc Fihtes ieteikuma 1796. gada 12. novembrī Bēlendorfu uzņēma Švarcburgas brīvmūrnieku ložā "Günther zum stehenden Löwen".

DarbiLabot

  • Casimir Ulrich Boehlendorff. Geschichte der Helvetischen Revoluzion. Hrsg. von Klaus Pezold, Paul Haupt Verlag, Bern 1997, ISBN 3-258-05728-1.
  • Casimir Ulrich Boehlendorff. Werke in 3 Bänden. Herausgegeben von Frieder Schellhase. Frankfurt a. M. — Basel, Stroemfeld / Roter Stern, 2000. ISBN 10: 3878776195; ISBN 13: 9783878776192 (Bēlendorfa vēstules, dzejas, recenzijas un sacerējumus par vēsturi 3 sējumos)
  • K. U. Bēlendorfs. "Dzejas / Gedichte", bilingvālais dzejas krājums (2014), ko atdzejojis Valdis Bisenieks.

LugasLabot

  • Fernando vai mākslas svētība (Fernando oder die Kunstweihe, 1799), publicēta 1801. gada novembrī Brēmenē
  • Ugolino Džerardeska (Ugolino Gherardesca, 1800), publicēta 1801. gada decembrī Drēzdenē

DzejaLabot

  • Marinjano kauja (Die Schlacht von Marignano, 1802), ietverta "Poētiskajā kabatasgrāmatā 1803. gadam"
  • dzejoļi, kas ietverti Šlipenbaha krājumā "Kuronija, Tēvzemes dzejoļu krājums" (Kuronia, eine Sammlung vaterländischer Gedichte, 1808)
  • dzejoļi, kas ietverti "Poētiskajā kabatasgrāmatā" (Wega. Ein poetisches Taschenbuch für den Norden, Steffenhagen, 1809)
  • dzejolis latviešu valodā "Dziesmiņa Jāņos 1824" (laikraksts "Latviešu Avīzes", 1824)
  • dzejoļu krājums "Marionetes" (Marionetten, 1825)
  • dzejolis latviešu valodā "Jaungada naktī 1825" (laikraksts "Latviešu Avīzes", 1825. gada 21. maijā)

LiteratūraLabot

  • Ernst Zunker: Casimir Ulrich Boehlendorff und die pommerschen Freunde aus der Gesellschaft der freien Männer und im Einflußbereich Hölderlins. In: Gesellschaft für pommersche Geschichte und Altertumskunde (Hrsg): Baltische Studien. Neue Folge Bd. 60, N. G. Elwert, Marburg 1974, S. 101—126 (Digitalisat).
  • Robert Habeck: Casimir Ulrich Boehlendorffs Gedichte. Eine stilkritische Untersuchung (= Epistemata. Würzburger Wissenschaftliche Schriften. Reihe Literaturwissenschaft, Bd. 201). Königshausen & Neumann, Würzburg 1997.

AtsaucesLabot