Vecpiebalga
Vecpiebalga ir ciems Vidzemē, Cēsu novadā, Vecpiebalgas pagasta centrs. Izvietojusies vēsturiskajā Piebalgas novadā starp Alauksta un Ineša ezeriem autoceļu P30 un P33 krustojumā. Attālums līdz Madonai — 37 km, līdz Cēsīm — 49 km, līdz Rīgai — 128 km. Vecpiebalgā atrodas pagasta administrācija, vidusskola, kultūras nams (celts kā Labdarības biedrības nams 1887. gadā), bibliotēka, aptieka, luterāņu baznīca, A. Austriņa memoriālais muzejs, tūrisma informācijas centrs.
| Vecpiebalga | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Vecpiebalgas luterāņu baznīca | |
  Vecpiebalga | |
| Koordinātas: 57°03′43″N 25°48′39″E / 57.06194°N 25.81083°EKoordinātas: 57°03′43″N 25°48′39″E / 57.06194°N 25.81083°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Cēsu novads |
| Pagasts | Vecpiebalgas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 3,04 km2 |
| Augstums | 215 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 457 |
| • blīvums | 164,8/km² |
| Pasta nodaļa | LV-4122 |
 Vecpiebalga Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfiski Vecpiebalga atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1987. gada ir iekļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.
Vēsture
labot šo sadaļu
Veidojusies senā Piebalgas (Grišku, Balgas, Veļķu) pilskalna tuvumā. Netālu no pilskalna 14. gadsimta sākumā uzcelta Rīgas arhibīskapa Piebalgas pils. Pils pirmoreiz tika sagrauta Livonijas karā 1577. gadā, vēlāk atjaunota, bet jau 18. gadsimtā no pils bija palikušas tikai drupas. Tās atrodas dažus simtus metru uz dienvidiem no Cēsu-Madonas ceļa un baznīcas.[3] Pakalna virsotnē starp Alaukstu un Taunu (apmēram 3 km no pils) izveidojās senākās Vecpiebalgas muižas (Alt-Pebalg) centrs.[4] 1933. gadā Vecpiebalgai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.
Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskās baznīcas ēku neogotikas stilā uzcēla no 1839. līdz 1845. gadam, viens no būvuzņēmējiem bijis Mārcis Sārums. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 20. septembrī Sarkanās armijas uzbrukuma laikā vācu karavīri uzspridzināja baznīcas torni, pēc kara baznīca tika pamesta sagrūšanai. Baznīcu atjaunoja no 1995. līdz 1997. gadam pēc arhitektes Ausmas Skujiņas projekta.[5]
Vecpiebalgas draudzes skolu uzcēla 1860.—1864. gadā, tās ēku daļēji sagrāva soda ekspedīcijas karavīri 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā. Pēc 1920. gada agrārās reformas skolu pārcēla uz nacionalizēto Vecpiebalgas muižas kungu māju un bijušo miertiesneša māju.[6] Skolas ēku atjaunoja 1931.—1940. gadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Ievērojamas personības
labot šo sadaļuVecpiebalgā dzimuši vai dzīvojuši:
- Atis Kronvalds (1837—1875), publicists, valodnieks un pedagogs
- Reinis Kaudzīte (1839—1920), rakstnieks un skolotājs
- Matīss Kaudzīte (1848—1926), rakstnieks un skolotājs
- Fridrihs Rubenis (1902—1945), Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks
- Pēteris Avens (1882—1951), latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks
- Kārlis Skalbe (1879—1945), latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Vecpiebalgu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ Vietvārdu datubāze
- ↑ Vecpiebalgas pils
- ↑ Iepazīsti Cēsu novadu! Cēsu rajona padome. Cēsis. 2001. 161. lpp.
- ↑ www.lelb.lv
- ↑ «zudusilatvija.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 6. decembrī.
- ↑ OSP
Skatīt arī
labot šo sadaļu | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |