Straupe

ciems Cēsu novada Straupes pagastā, Latvijā
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Straupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Straupe (agrāk Lielstraupe, vācu: Groß-Roop) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā. Izvietojusies Braslas upes krastos pie autoceļa A3 2,5 km no pagasta centra Plācī, 6 km no novada centra Stalbes un 70 km no Rīgas. No 1356. gada līdz 17. gadsimtam tai bija pilsētas tiesības un tā ietilpa Hanzas savienībā.

Straupe
Lielciems
Lielstraupes pils
Lielstraupes pils
Straupe (Latvija)
Straupe
Straupe
Koordinātas: 57°21′6″N 24°57′8″E / 57.35167°N 24.95222°E / 57.35167; 24.95222Koordinātas: 57°21′6″N 24°57′8″E / 57.35167°N 24.95222°E / 57.35167; 24.95222
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Cēsu novads
Pagasts Straupes pagasts
Pirmoreiz minēta 1206. gadā
Pilsētas tiesības 1374. gadā
Pilsēta panīkusi 17. gadsimtā
Platība
 • Kopējā 1,96 km2
Augstums 53 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 444
Pasta nodaļa LV-4152 Straupe
Straupe Vikikrātuvē

Straupē atrodas pamatskola (Mazstraupes pilī), psihoneiroloģiskā slimnīca, tautas nams, bibliotēka, pasts, aptieka.

Nosaukuma izcelsme labot šo sadaļu

Rakstos Straupe pirmo reizi minēta 1206. gadā. Vārda "Straupe" izcelsme saistīta ar Braslas upi, kas sākotnēji saukta par Ropu vai Raupu, kas nozīmē "Straujupe". No šī vārda arī vēlāk cēlies Straupes nosaukums.[3]

Vēsture labot šo sadaļu

 
Hanzas pilsēta Straupe uz 1 lata piemiņas monētas.

1206. gadā novadā ieradās priesteris Daniēls un krustneši, bet no 1213. gada Straupes novadu pārvaldīja Rīgas bīskapa Alberta brālis Teodoriks, kuru sauca arī par Straupes Indriķi. Tajā pašā gadā viņš devās uz Vāciju, bet Straupē sāka valdīt viņa sievastēvs — padzītais pleskaviešu kņazs Vladimirs, kuru vēlāk arī padzina no Straupes. Atriebjoties 1218. gadā kņazs iebruka Straupes novadā.

1227. gadā Latviešu Indriķa Livonijas hronikā Straupe nosaukta par lībiešu un letgaļu apdzīvotās Idumejas (lībiski Vidumaa) centru. Iespējams, no vārda Vidumaa radies Vidzemes nosaukums.[nepieciešama atsauce]

13. gadsimta otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Straupes novadu (Roop) izlēņoja Rozenu dzimtai. Pie 13. gadsimtā celtās Lielstraupes pils izauga pilsēta. 1356. gadā Straupe kļuva par Hanzas savienības locekli, bet 1374. gadā Straupei tika piešķirtas Rīgas tiesības. Tolaik tā bija ceturtā lielākā pilsēta tagadējā Latvijas teritorijā. Pilsētas ģerbonis bija līdzīgs Rozenu dzimtas ģerbonim. Straupe uzplauka 15.—16. gadsimtos, ko veicināja tolaik kuģojamā Braslas upe. Straupe kā pilsēta beidza pastāvēt pēc nopostīšanas Poļu—zviedru karā (1600-1629), bet pēc Lielā mēra epidēmijas tajā palika tikai 115 iedzīvotāji.[4]

Straupe kā nozīmīga apdzīvota vieta atdzima padomju laikā, kad tā kļuva par Ļeņina kolhoza centru.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1970249—    
1979323+29.7%
1989567+75.5%
GadsIedz.±%
2000537−5.3%
2011492−8.4%
2021428−13.0%

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Straupi». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. LĢIA vietvārdu datubāze
  3. «Straupes pilsēta». www.tourism.straupe.lv. Skatīts: 2023-04-01.
  4. 4,0 4,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. OSP