Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži

Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža[1] jeb Rīga—Valga ir dzelzceļa līnija Latvijā un Igaunijā. Līnija ir 168 km gara, brauciens no Rīgas līdz Valgai ar dīzeļvilcienu atkarībā no reisa ilgst 2 stundas 55 minūtes vai 2 stundas 33 minūtes (ekspresreiss). [2]

Dzelzceļa līnija Rīga—Valga posmā Čiekurkalns—Jugla
Dīzeļvilciens DR1A posmā Čiekurkalns—Jugla
Maršruta Rīga—Cēsis dīzeļvilciens DR1A—267 posmā Jugla—Baltezers
Dīzeļvilciens DR1 posmā Melturi—Āraiši

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu[3] koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz 15. maijam Rīgas—Valgas maršruta dīzeļvilcieni kursēja līdz Lugažiem.[4][5]

Vēsture labot šo sadaļu

Dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava būvniecība tika sākta 1886. gadā un tā tika atklāta 1889. gada 22. jūlijā. Līnijas galastacija bija Aleksandra Vārtu (mūsdienās Zemitānu) stacija. Pirmā pasaules kara laikā 1918. gadā vācu armija līnijas Rīgas—Ieriķu posmu pielāgoja normālplatumam. 1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Dzelzceļu virsvalde, atjaunojot sliežu ceļu 1524 mm platumā. Līdz ar valsts robežas demarkāciju tika noteikts, ka līnijas Valkas jeb Valgas platsliežu stacija atrodas Igaunijas teritorijā. Latvijas teritorijā tuvākā stacija Saule bija 14 km attālumā no robežas. Lai vilcieni varētu pieturēt Latvijas pusē un būtu iespējams pilnvērtīgi veikt ar robežas šķērsošanu saistītās procedūrās, 1920. gadā no sākotnējās Pleskavas — Rīgas dzelzceļa līnijas tika uzbūvēti divi platsliežu atzarojumi (pa vienam, attiecīgi, no Latvijas un Igaunijas puses) uz Valkas—Rūjienas—Pērnavas šaursliežu dzelzceļa līnijas gala staciju. Saistībā ar šo obligāto vilcienu iegriešanos Valkas stacijā, ceļa garums līdz Igaunijai palielinājās par 2 kilometriem. Līnijas kopgarums no Zemitāniem līdz valsts robežai bija 164 kilometri. Otrā pasaules kara gados šai dzelzceļa līnijai bija īpaša nozīme. Tā kalpoja Vācijas armijai kā galvenā Ļeņingradas frontes apgādes artērija. 1980. gados iecirknī Rīga — Sigulda (izņemot posmu Krievupe — Vangaži) pabeidza otrā sliežu ceļa būvi. Divi ceļi uzbūvēti arī stāvākajā līnijas posmā starp Cēsu un Jāņamuižas staciju.

Stacijas labot šo sadaļu

Šobrīd dzelzceļa līnijā Latvijas teritorijā ir 20 darbojošās stacijas un pieturas punkti. 4 stacijas vai pieturas atrodas Rīgas pilsētā (Rīga — Jugla), 2 — Ropažu novada Garkalnes pagastā, 2 — Siguldas novada Inčukalna pagastā, 1 — Allažu pagastā, 1 — Siguldā, 1 — Cēsu novada Līgatnes pagastā, 3 — Amatas pagadtā, 1 — Cēsīs, 1 — Priekuļu pagastā, 1 — Liepas pagastā, 1 — Valmieras novadāValmierā, 1 — Strenčos, un 1 — Valkas novadā.

No 2019. gada decembra ir slēgta Baltezera, Silciema un Sedas pietura, kā arī pasažieru vilcieni vairs nepietur Bāles, Brenguļu un Saules stacijās, bet Melturu pieturā samazināts pieturošo reisu skaits[6][7] (pretēji satiksmes ministra Tāļa Linkaita iepriekš teiktajam, ka šajā dzelzceļa līnijā tiks slēgta vienīgi Krievupes stacija un samazināts pieturošo reisu skaits Baltezera stacijā[8][9]). Krievupes staciju izmaiņas neskāra.


Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu