Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš;
Personīgā informācija
Dzimis	1875. gada 3. novembrī ; Jaunpiebalga, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija ; (tagad Latvija)
Miris	1910. gada 31. augustā (34 gadi); Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija ; (tagad Latvija)
Dzīves vieta	Jaunpiebalga, Rīga, Pēterburga
Tautība	latvietis
Profesionālā informācija
Žanrs	vokālā mūzika, simfoniskā mūzika, kora mūzika
Mācības	Pēterburgas konservatorija
Skolnieki	Jānis Zālītis un Ādolfs Ābele
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Emīls Dārziņš (dzimis 1875. gada 3. novembrī, miris 1910. gada 31. augustā) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi "Melanholiskais valsis".

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas Jāņa skolā, kur viņa tēvs Andžs Dārziņš bija skolotājs. Tēva vadībā sāka apgūt klavierspēli, mācījās Rupsalas un Vecpiebalgas draudzes skolās. 1891. gadā pārcēlās dzīvot uz Rīgu pie mātes brāļa un jau 1892. gadā komponēja savu pirmo dziesmu "Jūs, kalni, un jūs, lejas", kas tika iespiesta žurnālā "Austrums".

1898. gadā iestājās Pēterburgas konservatorijas Luisa Homiliusa ērģeļklasē, bet 1899. gadā tika uzņemts Nikolaja Rimska-Korsakova kompozīcijas klasē. Draudzējās ar Emili Melngaili, kura māte Elīza Melngaile-Mežoka atbalstīja Dārziņu nedaudz materiāli.^[1] Bijis 1900. gadā dibinātās latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs.^[2] 1901. gadā viņš finansiālo grūtību dēļ atstāja konservatoriju un atgriezās Rīgā, kur vadīja igauņu biedrības kori "Imanta" un rakstīja recenzijas. Spēlējis ērģeles Straupes baznīcā. No 1903. līdz 1904. gadam Dārziņš strādāja par dziedāšanas skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā. 1903. gadā viņš apprecējās ar Mariju Deiders, 1906. gadā viņiem piedzima dēls Volfgangs, 1908. gadā meita Laima-Tatjana.

Pēc ģimenes nodibināšanas viņš pelnīja iztiku, pasniedzot privātstundas un rakstot recenzijas laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Balss", žurnālos "Mūzikas Druva" un "Zalktis", vēlāk "Dzimtenes Vēstnesī" un "Latvijā". Šajā laikā pasliktinājās viņa attiecības ar dažiem latviešu mūziķiem, īpaši ar kādreizējo domubiedru Pāvulu Jurjānu, kurš apvainoja Dārziņu plaģiātismā. Dārziņu aizstāvēja krievu komponists Aleksandrs Glazunovs, bet negatīvu atsauksmi par viņa orķestra mūziku atsūtīja somu komponists Žans Sibēliuss. Emīls Dārziņš iznīcināja visus savus simfoniskos darbus. Naktī no 17. uz 18. augustu (1910. gada 31. augustā pēc jaunā stila) Emīlu Dārziņu notrieca vilciens Zasulauka stacijā. E. Dārziņš tika apglabāts Āgenskalna Mārtiņa kapos.

Emīla Dārziņa vārdā nosaukta Emīla Dārziņa mūzikas skola, kas atrodas Āgenskalnā netālu no Mārtiņa kapiem.

Emīla Dārziņa pazīstamākais darbs "Melanholiskais valsis" tika atjaunots pēc viņa nāves, bet nepabeigta palika opera „Rožainās dienas”. Nerealizēta palika iecere komponēt operas “Pērļu zvejnieks” un "Ivanovs".^{[nepieciešama atsauce]}

Daiļrades raksturojumsLabot

Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejs «Jāņskola» Piebalgā

Mūzikas valodaLabot

Līdzīgi saviem garīgajiem iedvesmotājiem - Volfgangam Amadejam Mocartam un Pēterim Čaikovskim - Dārziņš ir izcils melodiķis, šajā ziņā viens no spilgtākajiem latviešu mūzikā. Necitējot latviešu tautasdziesmas, panāk latvisku mentalitāti savā izteiksmē. Ritms izriet no teksta deklamācijas un veido jūtīgu frāzējumu. Autors bieži poetizē sadzīves žanrus, tieši Dārziņš ir pazīstamākā latviešu valša autors. Harmonijas nesamākslotas, tomēr krāsainas, vienkāršiem līdzekļiem atklājot poētisku tēlu. Faktūra skaidra, bet kordziesmās orķestrāla, ar prasmīgu polifonijas elementu izmantojumu. Forma lakoniska, agrīnajās kordziesmās pantu, vēlāk variētu strofu, trijdaļu, rondo. Meistarīga caurvijattīstība labākajos darbos panāk klausītāju neatslābstošu uzmanību līdz dziesmas beigām, kas nereti ir arī galvenās kulminācijas vieta.^[3]

TematikaLabot

Centrālā tēma, par ko runā Dārziņš savos darbos, ir psiholoģiski patiesa jūtu pasaules atklāsme. Mīlestība - gan gaiša, jūsmīga, gan bezcerīga; vientulība, ilgas pēc laimes, garīgas, ideālas pasaules; dabas tēlu alegorisks izmantojums. Apdzied mātes jūtu dziļumu. Kordziesmās sasniedz jaunu līmeni dzimtenes mīlestības atspoguļojumā. Nedaudz pievēršas arī eksotiskai cittautu tēmai un fantastiskiem tēliem.^[3]

DarbiLabot

OperaLabot

Rožainās dienas, 1908 — 1910 (pēc Eduarda Vulfa lugas, nepabeigta)

Simfoniskā mūzikaLabot

Melanholiskais valsis Komponista Emīla Dārziņa skaņdarbs, izpilda Ленинградская государственная филармония, Академический симфонический оркестр, diriģents Arvīds Jansons
Palīdzība, ja ir problēmas šī faila atskaņošanā.