Jēkabs Strazdiņš
Jēkabs Alfrēds Strazdiņš (1905—1958) bija latviešu gleznotājs, pedagogs un mākslas kritiķis. Savu ekspresīvo zemnieku dzīves ainu gleznošanas stilu dēvēja par "jaunreālismu".[1]
| Jēkabs Strazdiņš | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Jēkabs Alfrēds Strazdiņš |
| Dzimis |
1905. gada 13. martā Jaunpiebalgas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1958. gada 21. martā (53 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Atbalstītāji | Kārlis Miesnieks, Ģederts Eliass |
Dzīves gājums
labot šo sadaļu
Dzimis 1905. gada 13. martā Jaunpiebalgas pagasta "Strazdu" māju saimnieka ģimenē. Beidzis Jaunpiebalgas draudzes pamatskolu (1923). Studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Dekoratīvās glezniecības un Figurālās glezniecības meistardarbnīcās (1924—1933). Darbojās kā pedagogs Rīgas 1. ģimnāzijā (1937—1944), Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, līdztekus gleznoja, rakstīja mākslas kritikas un uzsāka veidot Piebalgas Mākslas muzeja kolekciju. Darbojās mākslinieku apvienībā Radigars.
Pēc Otrā pasaules kara bija Latvijas Valsts universitātes mācībspēks (1944—1949), Latvijas PSR Mākslinieku Savienības biedrs, apmelojuma dēļ 1949. gadā atlaists no amatiem un deportēts uz Bratskas Gulaga nometni. Dzimtenē atgriezās pēc Staļina nāves 1954. gadā, atjaunots Latvijas PSR Mākslinieku Savienībā (1956).[2]
Miris 1958. gada 21. martā Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Literatūra
labot šo sadaļu- Latviešu glezniecība II. F. Baloža un L. Liberta red., J. Siliņa teksts. Rīga: Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves izdevums, 1940.
- Siliņš J. Latvijas māksla. 1915-1940 II. Stokholma: Daugava, 1990. - 275 lpp.
- Brāķere R. Jēkabs Strazdiņš. Rīga: Zinātne, 1991. - 124 lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu | Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |