Atvērt galveno izvēlni

Antons Austriņš (1884-1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Antons Austriņš
Antons Austriņš
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 31. janvārī
Vecpiebalgas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1934. gada 17. aprīlī (50 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Literārā darbība
Pseidonīms Herolds, Fra, Fra Diavols, Kr. Beizīters
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda Latviešu

BiogrāfijaLabot

Antons Austriņš dzimis 1884. gada 31. janvārī Vecpiebalgas Kakaišos zemnieku ģimenē. Pamatizglītību guva Vecpiebalgas Upītes pagastskolā un Vecpiebalgas pamatskolā. Tālāk mācījās Rīgas skolotāju seminārā, kā arī Pēterburgā Zemstes skolotāju seminārā. 1904. gadā sāka strādāt par skolotāju Ģipkā.

Piektā gada revolūcijas laikā 13. janvāra demonstrācijā Daugavmalā Austriņu sašāva kājā. Vairākus mēnešus pēc revolūcijas apspiešanas 1906. gadā viņš pavadīja cietumā sakarā ar apsūdzību par politisku slepkavību. Uz laiku atbrīvots, viņš aizbēga uz Somiju, slēpjoties ar svešu vārdu. 1909. gadā dzīvoja Latgalē, tās iespaidus vēlāk atspoguļoja stāstu krājumā "Māras zemē".[1] Līdz pat Februāra revolūcijai 1917. gadā dzīvoja bez pases, bieži bija spiests mainīt dzīvesvietu.

Pēc atgriešanās dzimtenē 1919. gadā Austriņš darbojās LSPR Izglītības tautas komisariātā. Pēc Brīvības cīņu beigām 1920. - 1923. gadā strādāja laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", pēc tam pilnībā nodevās literāram darbam.

Miris 1934. gada 17. aprīlī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Daiļrades raksturojumsLabot

 
Antona Austriņa memoriālais muzejs Kakaišos

Austriņš bija savdabīga, dziļi oriģināla personība, rakstnieks ar dziļu dabas, cilvēku dvēseles izjūtu un izpratni. Laikabiedri bieži uzsvēra Austriņa raibo dzīves gājumu. Dzejojis, kā žurnālists rakstījis latviešu presei. Stingri rakstniecībai, atmetot žurnālistiku, Austriņš pievērsās 1923. gadā. Mūža laikā literāts sarakstījis ap divdesmit grāmatu un vairāk nekā desmit tulkojumu. Lasītāju iemīļoti bija viņa stāsti, īpaši bērnības atmiņām veltītais ”Puiškāns”, kas pirmo reizi izdots 1931. gadā.[2]

BibliogrāfijaLabot

DzejasLabot

  • "Vakardiena" (1907)
  • "Mākoņu gaita" (1909)
  • "Klusuma gaviles" (1921)
  • "Saules grieži" (1923)
  • "Sakasnis" (1923)
  • "Dzīves burvība" (1925)
  • "Vēriens" (1928)

Stāstu krājumiLabot

  • "Māras zemē" (1919)
  • "Vērpetē" (1920)
  • "Nopūtas vējā" (1920)
  • "Puiškans" (1931)
  • "Bez izkārtnes" (1934)

TēlojumiLabot

  • "Saules grieži" (1923)
  • "Aizsaule" (1933)

RomānsLabot

  • "Garā jūdze" (3 daļās, 1926-1935)

AtsaucesLabot

  1. latgalesdati.du.lv
  2. Latvijas Avīze 2014. gada 31. janvārī