Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)

ciems Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Latvijā
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Jāņmuiža nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jāņmuiža ir apdzīvota vieta Cēsu novada Priekuļu pagastā. Izvietojusies Gaujas kreisajā krastā netālu no autoceļa P20 un Rīgas—Valkas dzelzceļa (stacija Jāņamuiža) 7,5 km no pagasta centra Priekuļiem, 8 km no novada centra Cēsīm un 93 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Jāņa muižas (Johannenhof) kungu mājas. Jāņmuižā atrodas ģimenes ārsta prakse, viesu nams, vairāki veikali. Agrāk atradās sākumskola un Jāņmuižas Profesionālā vidusskola.

Jāņmuiža
Lielciems
Jāņmuižas kungu māja
Jāņmuižas kungu māja
Jāņmuiža (Latvija)
Jāņmuiža
Jāņmuiža
Koordinātas: 57°21′8″N 25°19′54″E / 57.35222°N 25.33167°E / 57.35222; 25.33167Koordinātas: 57°21′8″N 25°19′54″E / 57.35222°N 25.33167°E / 57.35222; 25.33167
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Cēsu novads
Pagasts Priekuļu pagasts
Pirmoreiz minēta 1757. gadā
Platība
 • Kopējā 0,59 km2
Augstums 55 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 528
 • blīvums 998,3/km²
Pasta nodaļa LV-4154

1757. gadā Jāņa muiža kā Cēsu pils muižas sastāvdaļa parādījās Vidzemes muižu arklu revīziju dokumentos.[3] 1777. gadā Cēsu pilsmuižas īpašnieks Kārlis Ādams Volfs uz septiņu Līvu pagasta zemnieku māju bāzes izveidoja atsevišķu Jāņa muižu, ko norakstīja mūža lietošanā savai sievai Regīnai, dzimušai fon Rautenfeldei. Tajā pašā gadā viņš Cēsu pilsmuižu pārdeva Kārlim Eberhardam fon Zīversam. Jāņmuižu vēlāk iznomāja vairākiem nomniekiem, līdz 1912. gadā to iegādājās latviešu tirgotājs un Cēsu luterāņu baznīcas draudzes priekšnieks Andrejs Kampe (1867—1919), kuru Latvijas brīvības cīņu laikā lielinieki nošāva.

1920. gada zemes reformas rezultātā no Jāņa muižas atdalīja vairākas saimniecības, bet muižas centrs 150 ha kopplatībā nokļuva pēdējā nomnieka dēla diplomāta Andreja Kampes (1905—1942) īpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.[4] Pēc Otrā pasaules kara, 1946. gadā, uz Jāņmuižu pārcēla Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skolu (vēlāko Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu), kurai nodeva muižas ēkas un zemi. 2004. gadā bijušajā kungu mājā atklāts Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas vēstures muzejs. Pašlaik agrākā muižas centra teritorija sadalīta starp bijušā īpašnieka Andreja Kampes radiniekiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1970543—    
1979861+5.26%
19891 390+4.91%
GadsIedz.±% g.p.
2000774−5.18%
2011550−3.06%
2021484−1.27%

Ārējās saites

labot šo sadaļu