Artis Rasmanis

Latvijas motobraucējs un politiķis

Artis Rasmanis (dzimis 1971. gada 28. jūlijā Cēsīs)[2] ir bijušais latviešu motokrosa braucējs, pašlaik piedalās sacensībās ar kvadricikliem, kā arī ir uzņēmējs un pašvaldības deputāts. Kā Kristera Serģa ekipāžas kantētājs viņš ir pieckārtējs pasaules čempions motokrosā blakusvāģiem. Bijis 12. Saeimas deputāts, ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.

Artis Rasmanis
2014. gada 4. novembris. Deputāts Artis Rasmanis dod svinīgo solījumu.
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1971. gada 28. jūlijā (52 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Cēsis, Latvijas PSR, PSRS
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Priekuļi, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Profesija sportists
Augstskola Priekuļu lauksaimniecības tehnikums
Artis Rasmanis
Personas dati
Tautība Latvietis
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Augums 176 cm[1]
Svars 76 kg[1]
Blakusvāģu motokrosa karjera ()
Čempiona tituli 5 (1997, 1998, 2000, 2001, 2002)
Sasniegumi un apbalvojumi

1989. gadā absolvējis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu.[3] Piecas reizes, būdams Kristera Serģa kantētājs, izcīnija uzvaru pasaules čempionātā motokrosā blakusvāģu klasē (1997, 1998, 2000, 2001, 2002).[2] Ar šveicieti Andreasu Hiseru (Andreas Hüsser) dala pirmo vietu starp kantētājiem izcīnīto pasaules čempiontitulu skaita ziņā.[4] Vēl 1999. gadā tika izcīnīta otrā vieta, zaudējot vienīgi nīderlandieša Daniela Vilemsena (Daniël Willemsen) ekipāžai.[4]

2002. gadā dibinājis uzņēmumu "Rasmanis & Dankers", pašlaik ir uzņēmuma vadītājs.[2] 2005. gadā ticis ievēlēts Cēsu pilsētas domē no Tautas partijas saraksta,[5] 2009. gadā — Cēsu novada domē.[6]

Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica veiktajā pētījumā par 12. Saeimas deputātu uzstāšanos tribīnē un ziņojumu gatavošanu atzīts par vienu no 12 "nerunīgajiem deputātiem", jo 12. Saeimā 44 pavadītajos mēnešos Rasmanis tikai trīs reizes runājis no tribīnes un ne reizi nav gatavojis ziņojumu par kādu likumprojektu.[7][8]

1997. gadā ticis apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[9]

  1. 1,0 1,1 «Vīrs, kurš saprot Serģi bez vārdiem». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 898. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  3. «CVK profils». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
  4. 4,0 4,1 «Sidecar-Cross racing World Champions». Sidecarcross.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
  5. «Cēsu rajona Cēsu pilsētas dome». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. janvārī. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
  6. «Cēsu novada dome». CVK.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. septembrī. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
  7. «Saeimas “klusējošie varoņi” – kuri nekāpj tribīnē, bet algu saņem?». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 18. jūlijā.
  8. «Politiķu darbi». Politiķu uzraudzība. Re:Baltica. 2018. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 18. jūlijā.
  9. «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004.» (.doc). Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. septembrī.
Apbalvojumi
Priekštecis:
Ivans Klementjevs
Igors Vihrovs
"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs
(kopā ar Kristeru Serģi)

1997—1999
2001—2002
Pēctecis:
Igors Vihrovs
Latvijas futbola izlase