Jānis Cimze
Jānis Cimze (dzimis 1814. gada 3. jūlijā [v.s. 21. jūnijā], miris 1881. gada 22. oktobrī [v.s. 10. oktobrī]) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.[1]
Vidzemes skolotāju semināra vadītajs, kora dziesmu krājuma “Dziesmu rota” autors | ||||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1814. gada 3. jūlijā Cimzes pusmuižas vagara ģimenē Raunas draudzē. Mācījās Raunas draudzes skolā, apguva ērģeļu spēli pie Jāņa Gaiķa. 16 gadu vecumā Cimze pabeidza draudzes skolu, un 1830. gadā sāka strādāt par mājskolotāju Rozes muižā pie Raunas, vēlāk Smiltenē un no 1833. gada Valmieras draudzes skolā.
1834. gadā Valkā notika Vidzemes mācītāju un skolotāju sapulce, kurā atzina par nepieciešamu dibināt skolotāju semināru. 1835. gadā Vidzemes mācītāju sinode Jāni Cimzi izvēlējās par jaundibināmā Vidzemes skolotāju semināra vadītāju un nosūtīja viņu uz Vāciju sagatavoties šim amatam. [2]
1836.—1838. gadā Cimze mācījās Veisenfelsas skolotāju seminārā, pēc tam apceļoja Vāciju, Šveici, Austriju un Itāliju, kur iepazinās ar tā laika modernākajām skolotāju izglītības metodēm. 1838. — 1839. gadā viņš kā brīvklausītājs papildinājās Berlīnes Universitātē, un studēja filozofiju, pedagoģiju un teoloģiju. Vācijā J. Cimze ieguva arī savu muzikālo izglītību, mācīdamies Veisenfelsā pie Henčela un vēlāk Berlīnē pie Ludviga Erka. Ludvigs Erks bija ievērojams vācu mūzikas folklorists, kurš nodarbojās ar tautas melodiju vākšanu un harmonizēšanu. Studiļas pie L. Erka veidoja J. Cimzes uzskatus par mūziku, un rosināja pirmās latviešu tautas dziesmu apdares koriem — Cimzes ''Dziesmu rotu''.[2]
Skolotāju seminārs un latviešu koru mūzikas attīstība
labot šo sadaļu
Pēc studiju pabeigšanas J. Cimze atgriezās dzimtenē kā vispusīgi izglītots pedagogs, un, kad 1839. gadā atklāj Valmieras skolotāju semināru, viņš kļuva par tā vadītāju. Mācības notika bija vācu valodā. Skolotāju semināra darbība šai laikā ļoti interesēja vienu no aktīvākajiem jaunlatviešu kustības pārstāvjiem — Kronvaldu Ati.[2] Cimzes semināra izaudzināto skolotāju — diriģentu darbs sekmēja arvien straujāku koru kustības uzplaukumu. Taču, augot koru skaitam, arvien vairāk kļuva jūtams dziesmu repertuāra trūkums. Parādījās gan luterāņu mācītāju pašu sacerētas dziesmas, gan vācu tautas dziesmas latviskos tulkojumos. 1845. gadā Latviešu draugu biedrība izdeva tulkotu dziesmu krājumu "Dziesmiņas latviešu bērniem un jaunekļiem skolā, mājā un laukā, dziedamas uz vienas un arī uz vairāk balsīm".
Repertuāra trūkums, kas kļuva arvien jūtamāks, traucēja dziedāšanas biedrību un koru attīstību. Tāpēc 1869. gadā Vidzemes skolotāju sanāksmē Turaidā nolēma izdot krājumu, kurā būtu sakopotas vācu laicīgās dziesmas latviskā tulkojumā. Skolotāji apņēmās tās savākt un sūtīt Cimzem, kuram uzdeva krājuma sastādīšanu. Gada laikā — līdz 1870. gadam bija savāktas apmēram 50 šādas dziesmas, ko apsprieda skolotāju sapulcē Turaidā. Šajā sanāksmē izvirzījās jautājums arī par latviešu tautas dziesmām. Sanāksme nolēma, ka jāsavāc arī latviešu tautas dziesmas. Tā sākās intensīvs tautas dziesmu vākšanas darbs, kurā piedalījās galvenokārt skolotāji.
Jau 1872. gadā iznāk J. Cimzes sakārtotais dziesmu krājums vīru koriem "Dziesmu rota", kuram divas daļas — "Dārza puķes" (tulkotas vācu kora dziesmas) un "Lauka puķes" (latviešu tautas dziesmas Jāņa Cimzes un nedaudzas arī viņa brāļa Dāvida Cimzes harmonizējumos). Šim krājumam, kuram vēlākajos gados sekoja vēl citas daļas, ir ļoti liela nozīme latviešu kora kultūras attīstībā.
1874. gadā, kad iznāca Cimzes "Dziesmu rotas" trešā daļa, "Baltijas Vēstnesī" parādījās Baumaņu Kārļa raksts, kurā viņš kritizēja šo krājumu, norādīdams, ka šeit ar latviešu tautas dziesmas nosaukumu ievietotas arī vācu un krievu dziesmas. Šis raksts izraisīja asas diskusijas, kas turpinājās vairāk nekā gadu un atbalsojās latviešu un pat vācu presē. Izveidojās divas pretēju uzskatu grupas. No vienas puses — Baumaņu Kārlis, Ādolfs Alunāns, Varaidošu Zanders, no otras puses — Cimzes aizstāvji: 17 Vidzemes skolotāji, mācītājs Neilands un bīskaps Ulmanis. Šīm diskusijām bija liela nozīme, jo tās izvirzīja principiālu jautājumu par to, kas ir latviešu tautas dziesma.[2]
1839.—1853. gadā J. Cimzes vadīja Vidzemes skolotāju semināru Valmierā. 1853.—1881. gadā viņš turpināja vadīt skolotāju semināru Valkā.
| “ | Slaiks, vidēju augumu, smalku, garenisku seju, platu pieri, gudrām acīm, zīmīgu muti kā sevišķi prasmīgam runātājam. Viss iespaids bija tāds: tas saprot, māk runāt un prasīt, un vadīt — ir dzimis skolotāju skolotājs. Cimze nelietoja nekādus sevišķus soda līdzekļus. Viņš vadija ar savu personību un izskatu,” | ” |
tā par Cimzi ir rakstījis Straumes Jānis.
Precējies 1849. gadā ar Rīgas Lielās ģildes vecākā Gustava Molīna meitu Johannu Luizi Molīnu (Molien) (mirusi 1856. gadā).[3] Viens dēls — Emīlis Kārlis Andrejs — miris dažu nedēļu vecumā, trīs meitas — Anna, Luize un Johanna.[4]
Miris 1881. gada 22. oktobrī Valkā un apglabāts Valkas Lugažu draudzes kapos (tagad Cimzes kapi), kur viņam vēlāk uzcelts kapa piemineklis.
Mūža veikums
labot šo sadaļuJāņa Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J. Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju. Četrdesmit divu gadu darbības laikā skolotāju seminārā J. Cimze sagatavojis 431 tautskolotāju — diriģentu, kuri aktīvi organizēja un vadīja korus. Seminārā mācījušies tādi pazīstami kultūras un izglītības darbinieki kā Apsīšu Jēkabs, Auseklis, Jēkabs Zvaigznīte, Baumaņu Kārlis, Jānis Sērmūkslis, Indriķis Zīle u.c. Valkas seminārs sagatavoja skolotājus arī Igaunijai. Tur savu muzikālo izglītību ieguvuši daudzi ievērojami igauņu mūziķi, kas nodarbojušies ar igauņu tautas dziesmu apdarēm koriem. J. Cimze bija pirmais latviešu tautas dziesmu apdarinātājs. Viens no J. Cimzes nozīmīgākajiem ieguldījumiem latviešu koru kultūras attīstībā ir viņa apkopotais latviešu un cittautu dziesmu krājums koriem “Dziesmu rota” (no 1872), kurā ietilpst astoņi krājumi — 3 krājumi "Dārza puķes" ar vācu komponistu sacerējumiem, bet J. Cimzes darba vērtīgākā daļa ir 5 “Lauka puķu” burtnīcas, kur ievietotas latviešu tautas dziesmu apdares korim. Krājums iznāca 12 gadus. "Dziesmu rota" izraisa koru kultūras aktivizāciju, padara reālu ideju par vispārējiem Dziesmu svētkiem, tādēļ J. Cimzes un viņa brāļa Dāvida Cimzes (1822—1872) tautas dziesmu apdares kļūst gan par I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku (1873), gan par visu turpmāko Dziesmu svētku repertuāra neatņemamu sastāvdaļu.
Kritika
labot šo sadaļuJānis Cimze ir sarakstījis daudzas dziesmas, kā arī tautas dziesmas un dziesmām grūtus un vieglus pavadījumus. Taču J. Cimze, apdarinot latviešu tautas dziesmas, nevērīgi izturējies pret dziesmu skaņkārtu un ritma prasībām, kā rezultātā daudzās tautas melodijās sabojāts ritmiskais un metriskais pulsējums. Daudzās apdarēs viņš aizgājis tālu ārpus melodijas savdabības robežām, ietekmējoties no baznīcas korāļiem raksturīgajiem modulatoriskajiem novirzieniem, hromatismiem. Cik maz J. Cimze izpratis latviešu tautas mūzikas nacionālās īpatnības, par to liecina arī kopā ar īstām tautas dziesmām "Dziesmu rotā" atrodamie citu tautu melodiju lokalizējumi un salkani sentimentālās ziņģes ("Ak, sirsniņ, kam tik trūvi raud'", "Neraud', tu mīļā meitiņa, tu jaukā puķīt', rozīte", "No bēdām esmu pārņemta" u.c.), kas, pateicoties "Dziesmu rotai", nonāca latviešu tautas muzikālajā sadzīvē. Šos J. Cimzes darbības trūkumus desmitiem gadu laikā sekmīgi izlaboja Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols un vēlāk arī Emīls Melngailis.
Pazīstamākās tautasdziesmu apdares
labot šo sadaļu“Lauku puķēs” ir tādas tautasdziesmu apdares kā
Literatūra
labot šo sadaļu- Widsemmes skohlmeisteru—skohlas un skohlmeistera J. Zimses gohda-swehtki tai 17-tā Juni 1864. 1864.
- [J. Kalniņš]. Jānis Cimze, Vidzemes draudzes skolotāju semināra pirmais direktors. Rīga, 1914.[5]
- Rinkužs, Kārlis. Jānis Cimze. Rīga, 1938.
- Jānis Cimze, Vidzemes draudzes skolotāju semināra pirmais direktors. [Valka], 2009.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ievērojamie Raunas pagasta iedzīvotāji.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 5. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 D. Bērziņa, A. Darkevics (red.), L. Kārkliņš (red.). Latviešu mūzika: Raksti par mūziku X. Rīga : Liesma, 1973. 90–96. lpp.
- ↑ Zelče, Vita. Ieskats Latvijas sieviešu vēsturē (19. gs. 50. - 80. gadi). /Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1999. Nr.1 - 62.-86.lpp.
- ↑ Rinkužs, Kārlis. Jānis Cimze. Rīga: Autors, 1938. - 70.lpp
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3780. sleja.