Līgatne (upe)
upe Latvijā, Gaujas pieteka
- Šis raksts ir par Gaujas pieteku. Par citām jēdziena Līgatne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Līgatne, saukta arī Ligate vai Līgate,[1] ir Gaujas kreisā pieteka Cēsu novadā. Upi šķērso autoceļš A2 un Rīgas—Valgas dzelzceļš. Sākas Mežoles paugurainē no Mežēku ezeriem Nītaures pagastā. Augštecē lejpus Nītaures—Spāres ceļa tilta tek pa 4 km garo Elles gravu. Sākot no Šķēpeļu dzirnavu ezera upe tek pa 45—60 m dziļu ieleju. Krastos smilšakmens atsegumi.[2] Tiek uzskatīta par straujāko upi Latvijā (vidējais kritums 5,7 m/km).[3] Pateicoties tam, upes ūdenī ir daudz skābekļa un tajā dzīvo foreles un alatas.[4]
| Līgatne | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Mežēku ezeri 57°07′23″N 25°15′44″E / 57.12306°N 25.26222°E |
| Ieteka | Gauja 57°15′13″N 25°03′06″E / 57.25361°N 25.05167°EKoordinātas: 57°15′13″N 25°03′06″E / 57.25361°N 25.05167°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 31 km |
| Kritums | 177 m |
| Baseina platība | 88,9 km² |
| Galvenās pietekas | Liepene |
Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Līgatne, Augšlīgatne un Ķempji.
Pietekas[1]
labot šo sadaļuKreisā krasta pietekas
labot šo sadaļuLabā krasta pietekas
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Līgatne Vietvārdu datubāze
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ «Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv». www.dziedava.lv. Skatīts: 2020-10-07.
- ↑ “DabasTakās”. “Latvijas valsts meži”, 2021., Rīga. 3.-5. lpp.