Alfrēds Kalniņš (komponists)
- Šis raksts ir par komponistu. Par citu personu ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Kalniņš.
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors. Radījis daudz skaņdarbu balsij un klavierēm, kordziesmas un tautasdziesmu apdares.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||||
BiogrāfijaLabot
Alfrēds Kalniņš dzimis 1879. gada 23. augustā Cēsīs. Viņa tēvs Jānis Kalniņš bija laukstrādnieks, māte — Rozālija Ūferse bija muižkunga meita, bet, palikusi gandrīz bez izglītības, strādāja fizisku darbu mājā un virtuvē. No 1886. līdz 1894. gadam A. Kalniņš mācījās klavieru un vijoles spēli Cēsu proģimnāzijā, Bērzaines ģimnāzijā un Millera reālskolā. Visnopietnākās mācības bija pie R. Štarkes, ģimnāzijas mūzikas skolotāja, diriģenta un ērģeļnieka, arī komponista. Jau desmit gadu vecumā A.Kalniņš sāka vingrināties ērģeļu spēlē Cēsu Jāņa baznīcā. No 1897. līdz 1901. gadam A. Kalniņš mācījās Pēterburgas konservatorijā, kur apguva ērģeļu spēli un kompozīciju teoriju. 1903. gadā Kalniņš pārcēlās uz Pērnavu, kur strādāja Sv. Nikolaja baznīcā par ērģelnieku, kora diriģentu un skolotāju Pērnavas zēnu ģimnāzijā. Kad Alfrēds Kalniņš atgriezās Latvijā, viņš sāka strādāt par ērģelnieku Sv. Annas baznīcā Liepājā, kā arī vadīja Liepājas Dziedāšanas un mūzikas biedrības kori.
Pirmā pasaules kara gadus Alfrēds Kalniņš pavadīja Tērbatā, kur strādāja par ērģelnieku, diriģentu un privātskolotāju. 1918. gadā viņš atgriezās Liepājā, kur 6. aprīļa vakarā par godu angļu un amerikāņu misijām Svētās Annas baznīcā sarīkoja ērģeļmūzikas koncertu, kurā skanēja arī abu lielvalstu himnas, klāt bija Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un visi pilsētā esošie Latvijas pagaidu valdības ministri.[1]
1920. gadā viņš pārcēlās uz Rīgu, kur bija Izglītības ministrijas Mūzikas nodaļas vadītājs un mūzikas padomes priekšsēdētājs, strādāja par ērģelnieku Sv. Jēkaba baznīcā, rakstīja kritikas, bija Latvijas Universitātes studentu kora "Dziesmuvara" diriģents un darbojās Latvijas Nacionālajā operā, kur vadīja savu operu "Baņuta" un "Salinieki" pirmiestudējumus (1920, 1926). 1926. gadā Alfrēds Kalniņš bija VI Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents. Gadu vēlāk Kalniņš izceļoja uz ASV un strādāja par ērģelnieku Ņujorkā, sniedza privātstundas, uzstājās koncertos, kā arī komponēja. 1933. gadā komponists atgriezās dzimtenē un strādāja par Rīgas Doma baznīcas ērģelnieku.
No 1944. līdz 1948. gadam viņš bija Latvijas Konservatorijas rektors. Miris 1951. gada 23. decembrī, apglabāts Rīgas 1. Meža kapos.
Pazīstamākie darbiLabot
- Operas: Indulis un Ārija (1914), Baņuta (1920, 1937), Salinieki (1926, 1933),
- Balets: Staburags (1943, 1957),
- Kantātes: Mūzikai, Jūra, Pastardiena u. c.
- Kora dziesmas; Imanta (1903), Latvju himna (1926), Brīvība (1926), Dziedot dzimu, Rāmavas ozols (1926), Karogs (1926) u. c.
- Solodziesmas: Brīnos es (1901), Daugaviņa.
Skatīt arīLabot
LiteratūraLabot
- Arnolds Klotiņš. Alfrēds Kalniņš: komponista dzīve un darbs. — Zinātne, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts, Rīga 1979.
- Straumes Jānis. Alfrēds Kalniņš. „Muzikas Nedēļa“ № 7–21/22 (1925).
AtsaucesLabot
- ↑ Vorvika Grīna vadītās Amerikas Savienoto Valstu misijas darbība Latvijā 1919. gada aprīlī – maijā: Liepājas posms Archived 2019. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Ēriks Jēkabsons. LVIŽ. 2012. Nr. 2, 36.–61.