Jānis Buks
Jānis Buks (dzimis 1969. gada 21. oktobrī[1] Rīgā) ir latviešu jurists, finansists un sporta funkcionārs. Bijušais Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs.
| Jānis Buks | |
|---|---|
 Jānis Buks 2019. gadā | |
| Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents | |
|
Amatā 2023. gada 11. jūlijs — 2024. gada 4. jūnijs | |
| Priekštecis | Žoržs Tikmers |
| Pēctecis | Raimonds Lazdiņš |
| Latvijas Volejbola federācijas prezidents | |
|
Amatā 2019. gada 18. janvāris — 2023. gada 11. jūlijs | |
| Priekštecis | Atis Sausnītis |
| Pēctecis | Egīls Lapsalis (p. i.) |
| Luminor Bank valdes loceklis | |
|
Amatā 2017. gada 1. novembris — 2018. gada 31. decembris | |
| Nordea Latvijas filiāles vadītājs | |
|
Amatā 2010. gada 1. novembris — 2017. gada 1. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1969. gada 21. oktobrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Bezpartijisks |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
2023. un 2024. gadā viņš bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents.[2]
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1969. gadā Rīgā, viņa vecākais brālis bija skolotājs un vēsturnieks Artis Buks (1966–2023). Kopš 1982. gada trenējās Rīgas volejbola skolā Andra Leiša vadībā. Pēc Rīgas 4. vidusskolas (tagad Rīgas Angļu ģimnāzija) absolvēšanas 1988. gadā sāka studēt tieslietas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru absolvēja 1993. gadā ar tiesību zinātņu bakalaura grādu.
Kopš 1993. gada Jānis Buks darbojās finanšu sektorā, specializējoties uz līzinga pakalpojumiem un tā uzņēmumiem, no 1997. gada līdz 2009. gadam bija Latvijas Līzinga asociācijas padomes loceklis, ieņēma vadošus amatus "UniCredit līzings" un "Unilīzings". 2011. gadā kļuva par Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāju,[3] no 2014. līdz 2018. gadam bija Latvijas Komercbanku asociācijas padomes loceklis. "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs.[2]
Sabiedriskā darbība
labot šo sadaļu2002. gadā Jānis Buks sāka darboties asociācijā "Dzīvesprieks", 2014. gadā kļuva par "Junior Achievement Latvija" padomes locekli, Līderu programmas mentoru.[4]
2019. gada 18. janvārī Jāni Buku ievēlēja par Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidentu,[5] 2021. gadā pārvēlēja uz otro termiņu.[6]
2023. gada 11. jūlijā ievēlēja par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu.[7] Iepriekšējā prezidenta priekšlaicīgās atkāpšanās dēļ Bukam dots īss pilnvaru termiņš līdz kārtējām LOK prezidenta vēlēšanām 2024. gadā.[2] Kļūstot par LOK prezidentu pēc aktīvas opozīcijas bijušajam tās prezidentam Žoržam Tikmeram, Buks aicināja uz lielāku sadarbību un mazāk aizkulišu konfliktēšanas, kā arī sāka ar pārvaldes izdevumu samazināšanu.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Volejbola stūrmanis ar baņķiera rūdījumu». la.lv. Skatīts: 2023. gada 12. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Olimpiskās komitejas prezidents Buks: Jāizskauž aprunāšana un barošanās no baumām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-20.
- ↑ «Piektdienas intervija ar Nordea bankas vadītāju Latvijā Jāni Buku». db.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-17.[novecojusi saite]
- ↑ «TIEŠRAIDE noslēgusies: Junior Achievement Latvija jauno līderu saruna ar Luminor valdes locekli Jāni Buku». www.diena.lv. Skatīts: 2019-01-17.
- ↑ DELFI Sports. «Latvijas volejbola dzīvi vadīs Jānis Buks». delfi.lv (latviešu), 2019-01-18. Skatīts: 2019-01-18.
- ↑ «https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/29012021-buks_parvelets_ka_latvijas_volejbola_fede». sportacentrs.com. 2021. gada 29. janvāris. Skatīts: 2023. gada 12. jūlijā.
- ↑ «LOK prezidenta amatā ievēl Jāni Buku». olimpiade.lv. 2023. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 12. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Sporta amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Žoržs Tikmers |
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents 2023. gada 11. jūlijs — 2024. gada 4. jūnijs |
Pēctecis: Raimonds Lazdiņš |
| Priekštecis: Atis Sausnītis |
LVF prezidents 2019. gada 18. janvāris — 2023. gada 11. jūlijs |
Pēctecis: Egīls Lapsalis (p. i.) |