Latvijas Valsts policija
Valsts policija ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses.
| Valsts policija
| |
 | |
| Valsts policijas emblēma | |
| Devīze | Mūsu darbs Jūsu drošībai! |
| Pamatinformācija | |
|---|---|
| Dibināta | 1918. gadā |
| Likvidēta | 1940. gadā |
| Atjaunota | 1991. gadā |
| Darbinieku skaits | 8167 |
| Jurisdikcija | |
| Valsts iestāde (darbības piekritība) |
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |
| Jurisdikcijas | Latvija |
| Vispārējs raksturojums |
|
| Iestādes struktūra | |
| Galvenais birojs | Rīga |
| Iestādes vadītājs | Armands Ruks, policijas pulkvedis priekštecis Ints Ķuzis, policijas ģenerālis |
| Reģionālās pārvaldes | 5
|
| Telpas un aprīkojums | |
| Iecirkņi | 36
|
| Mājaslapa | |
| http://www.vp.gov.lv | |
Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā “Par policiju” un citos normatīvajos aktos. Kopš 2020. gada 13. oktobra Valsts policijas priekšnieks ir policijas pulkvedis Armands Ruks.
Vēsture
labot šo sadaļu
.jpg)
Latvijas policijas vēsture aizsākās 1918. gada 5. decembrī, kad Latvijas Tautas padomes pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību Miķeļa Valtera vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā 5. decembri atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.[1]
Latvijas Neatkarības karam beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos Latvijas apriņķos, kā arī Liepājas, Daugavpils un Rīgas prefektūrām. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica iekšlietu ministrs.[2] 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas (Interpola) locekli.[3]
Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gadā, pēc Latvijas Republikas okupācijas un iekļaušanas PSRS. 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. Jūnija deportāciju laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.[2] Okupācijas gados kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan vācu Kārtības policija, gan padomju milicija.
Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots Augstākajai Padomei pakļautais 1. Policijas bataljons, kas sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību (1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, kurš 2010. gadā tika iekļauts NBS Militārajā policijā).[4] 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.[5]
Prasības pieņemšanai dienestā
labot šo sadaļuLai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".[6]
Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot latviešu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim[7] un psiholoģiskajām īpašībām[8] ir jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.
Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā.
Struktūrvienības
labot šo sadaļu- Galvenā administratīvā pārvalde
- Galvenā kārtības policijas pārvalde
- Galvenā kriminālpolicijas pārvalde
- Sabiedrisko attiecību nodaļa
- Finanšu pārvalde
- Kriminālistikas pārvalde
- Sevišķās lietvedības nodaļa
- Personāla pārvalde
- Iekšējās kontroles birojs
- Slepenības režīma nodaļa
- Reģionu pārvaldes
Iepriekšējās emblēmas
labot šo sadaļu
|
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī». TVNET (latviešu). 2015-10-22. Skatīts: 2021-02-05.
- ↑ 2,0 2,1 «Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi». LA.LV (latviešu). 2018-12-04. Skatīts: 2021-02-05.
- ↑ «Vēsture | Iekšlietu ministrija». www.iem.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-05.
- ↑ «1. Policijas bataljons - Vēsture». bataljons.lv. Skatīts: 2021-02-05.
- ↑ «Latvia». www.interpol.int (angļu). Skatīts: 2021-02-05.
- ↑ «Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-02-05.
- ↑ «Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-02-05.
- ↑ «Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-02-05.
- ↑ https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem