Gunārs Asaris
Gunārs Asaris (dzimis 1934. gada 23. jūnijā, miris 2023. gada 21. februārī)[1] bija latviešu arhitekts, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts (1971–1998),[2] vēlāk Rīgas Politehniskā institūta docētājs.
Gunārs Asaris | |
---|---|
Dzimis |
1934. gada 23. jūnijā Rīga, Latvija |
Miris |
2023. gada 21. februārī Latvija |
Tautība | latvietis |
Nozares | Arhitektūra |
Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1934. gadā Rīgā Konstantīna Asara un viņa sievas Hildas, dzimušas Vassermanes, ģimenē.[3]
1959. gadā beidza studijas RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā. Strādāja par rajona arhitektu un galvenā arhitekta vietnieku (1959-1971) Rīgas pilsētas Galvenajā arhitektūras plānošanas pārvaldē, piedalījās Salaspils memoriāla izveidē (1961-1967). 1971. gadā viņu iecēla par Rīgas pilsētas galvenais arhitektu un viņš piedalījās Rīgas pilsētas attīstības ģenerālplānu un atsevišķu rajonu plānojumu detaļprojektu izstrādāšanā. 1979. gadā Asari ievēlēja par Latvijas Arhitektu Savienības valdes priekšsēdētāju. 1998. gadā viņš atstāja Rīgas pilsētas galvenā arhitekta amatu un pēc doktora disertācijas Dr. arch. aizstāvēšanas tika ievēlēts par RTU arhitektūras fakultātes asociēto profesoru.
Darbi
labot šo sadaļu- Salaspils memoriāls (1961-1967), līdzautori: arhitekti Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis un Oļegs Zakamennijs; tēlnieki Ļevs Bukovskis, Jānis Zariņš, Oļegs Skarainis
- Rīgas pilsētas attīstības plāns 1995.-2005. gadam (līdzautors)
- Atsevišķu vasarnīcu un dzīvojamo ēku rekonstrukcijas projekti Jūrmalā no 1997. gada līdz 2001. gadam
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- Ļeņina prēmija (1970) par Salaspils memoriālā ansambļa izveidi
Publikācijas
labot šo sadaļu- Rīgas pilsētbūvnieciskā attīstība 20.-21. gs. mija (zinātņu doktora disertācija, 1999)
- Rīgas attīstības aktualitātes. Žurnāls "Latvijas arhitektūra" (1997)
- Demography and housing AMBIO, Zviedrija (1996)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «In Memoriam. Dr. arch., LZA goda loceklis Gunārs Asaris | Arhitektūras fakultāte». https://www.rtu.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-05.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 402. lpp.
- ↑ World Biographical Encyclopedia