Atvērt galveno izvēlni

Joahims Zīgerists

Latvijas žurnālists un politiķis

Joahims Zīgerists (vācu: Joachim Siegerist, 1947) ir Vācijas žurnālists un politiķis, kas kādu laiku darbojās arī Latvijas politikā kā LNNK, vēlāk Tautas kustības "Latvijai" līderis un 5. Saeimas deputāts (1993-1995).

Joahims Zīgerists
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1947. gada 29. janvārī (72 gadi)
Valsts karogs: Vācija Šlēsviga-Holšteina, Vācija
Politiskā partija LNNK
TKL
Profesija žurnālists

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1947. gada 29. janvārī pēc Otrā pasaules kara okupētajā Šlēsvigas-Holšteinas Neikirhenes pilsētā kā Verners Joahims Bīrbrauers (Werner-Joachim Bierbrauer), viņa tēvs bija Latviešu leģionā iesauktais agronoms Ludvigs Šmits. Apguva žurnālista amatu, kā reportieris darbojās populārajos izdevumos Bild-Zeitung un Hörzu.[1] Kopš 1986. gada ir labējās politiskās organizācijas Die Deutschen Konservativen dibinātājs un priekšsēdētājs. Pēc Vācijas apvienošanās 1990. gadā neveiksmīgi centās kļūt par Bundestāga deputātu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Zīgerists 1992. gadā ieguva tēva īpašumu Jaunsvirlaukas pagasta „Viduču” mājas,[2] Latvijas pilsonību un iestājās LNNK. 1993. gadā ar populistiskiem[3] paņēmieniem (ieskaitot banānu dāļāšanu vēlētājiem, kas ar autobusiem tika vesti no Rīgas uz Jelgavu, lai nobalsotu par viņu[4]) Zīgeristu ievēlēja 5. Saeimā, bet 1994. gada 1. janvārī viņš izstājās no LNNK frakcijas. Tajā pašā gadā Zīgerists izveidoja savu politisko spēku "Tautas kustība Latvijai" (TKL) un līdz 1998. gadam bija līdzpriekšsēdētājs kopā ar Odiseju Kostandu. Sakarā ar sēžu neapmeklēšanu 1995. gada 23. augustā 5. Saeima pieņēma lēmumu "Par deputāta J. Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva".[5]

Kaut arī 6. Saeimas vēlēšanās Zīgerists nekandidēja, viņa izveidotā partija ieguva 16 deputātu vietas un izveidoja koalīciju ar Demokrātisko partiju "Saimnieks", tomēr Saeima šo partiju veidoto valdību neapstiprināja.[6] Pēc TKL neveiksmīgā starta 7. Saeimas vēlēšanās (ieguva 1,7% balsu un 0 vietas) nolēma pārtraukt šīs partijas darbību[7] un atgriezās Vācijā, kur piedalījās Die Deutschen Konservativen aktivitātēs un nodarbojās ar publicistiku. 2016. gadā iznāca viņa memuāri "Joahims Zīgerists. Par sevi, par Vāciju un arī par Latviju".[8]

PublicistikaLabot

  • Willy Brandt – Das Ende einer Legende (1989),
  • Das Testament des Uwe Barschel (1989),
  • Onkel Herbert wie er wirklich war und Das rote Quartett (1994),
  • Leibchen und Strapse (2005),
  • Was ungeschrieben blieb (2006),
  • Sprechende Bilder (2007),
  • Gegen den Wind pinkeln (2008).

AtsaucesLabot

  1. Aktion Reiskorn. Ein deutscher Rechtsradikaler will mit milden Gaben und nationalistischen Parolen in Riga politische Karriere machen spiegel.de, 29.03.1993 (vāciski)
  2. Zīgerists Ziemassvētkus svinēja Latvijā! jauns.lv 2010. gada 14. janvārī
  3. Zīgerista banāni diena.lv 2014. gada 6. oktobrī
  4. Zīgerists vairs neiebilst pret ES un NATO; lielāko draudu saskata islāmā Ģirts Kasparāns, Mājas Viesis, 2017. gada 30. janvārī
  5. saeima.lv
  6. «Šajās dienās». Ievanda. 1995.12.07.
  7. Nellija Ločmele. «Zīgerista partija pārtrauc darbību». Diena, 1998. gada 12. novembris. Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija) pārtraukusi savu organizatorisko darbību, izvērtējot neveiksmīgo startu 7.Saeimas vēlēšanās.
  8. janisroze.lv

Ārējās saitesLabot