2025. gads Latvijā
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
Šajā lapā ir apkopoti 2025. gada notikumi Latvijā.
| Pasaulē: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Latvijā: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Laikapstākļi: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Sportā: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Kino: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
Valsts amatpersonas
labot šo sadaļu| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Edgars Rinkēvičs | |
| Ministru prezidente | Evika Siliņa | Siliņas Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Daiga Mieriņa | 14. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
labot šo sadaļu
|
|
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris:
- minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī.[14]
- sāka darboties vienots Latvijas Sabiedriskais medijs, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.[15]
- 6. janvāris — Ginta Zilbaloža filma "Straume" saņēma Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma.[16]
- 26. janvāris — Baltijas jūrā notika "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" zemūdens sakaru kabeļa pārrāvums.
- 27. janvāris — Xiaomi kļuva par "Arēna Rīga" sadarbības partneri, tādejādi uz pieciem gadiem tā nosaukta par "Xiaomi Arēna".[17]
Februāris
labot šo sadaļu- 3. februāris — no amata atkāpās Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs.[18]
- 21. februāris — premjere Evika Siliņa lūdza atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli.[19]
Marts
labot šo sadaļu- 3. marts — Ginta Zilbaloža filma "Straume" kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu (Oskaru).[20]
Plānotie notikumi
labot šo sadaļuJūnijs
labot šo sadaļuAugusts
labot šo sadaļu- 1. augusts — stāsies spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu tirdzniecībā — tos nedrīkstēs tirgot pēc plkst. 20.00, svētdienās pēc 18.00.[22]
- 27. augusts — 14. septembris — Kiprā, Polijā, Somijā un Latvijā notiks Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem.
Septembris
labot šo sadaļu- 1. septembris — Latvijas skolu reformas ietvaros noslēgsies pāreja uz mācībām latviešu valodā.
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris:
- Viktors Alksnis, PSRS un Krievijas politiķis (dzimis 1950. gadā)
- Maija Zakriževska-Belogrudova, psiholoģe, augstskolas pasniedzēja (dzimusi 1972. gadā)
- 5. janvāris — Daina Avotiņa, dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1926. gadā)
- 10. janvāris — Anitra Niedre, diriģente, pedagoģe (dzimusi 1959. gadā)
- 13. janvāris — Inese Pabērza, aktrise, dziedātāja (dzimusi 1955. gadā)
- 14. janvāris — Zigmunds Bielis, tēlnieks (dzimis 1954. gadā)
- 16. janvāris — Rūta Koluža, rakstniece (dzimusi 1935. gadā)
- 19. janvāris:
- Ints Ķergalvis, mūziķis (dzimis 1982. gadā)
- Māris Ķirsons, luterāņu mācītājs (dzimis 1940. gadā)
- Rolands Gibners, ķirurgs, vertebrologs, augstskolu pasniedzējs (dzimis 1958. gadā)
- 20. janvāris — Artis Krauklis, radio ziņu redaktors, balss aktieris, diktors (dzimis 1963. gadā)
- 22. janvāris — Aivars Ustups, žurnālists, dzejnieks (dzimis 1938. gadā)
- 24. janvāris — Biruta Delle, gleznotāja (dzimusi 1944. gadā)
- 26. janvāris — Janīna Gribuste, keramiķe, mākslas pedagoģe (dzimusi 1940. gadā)
- 27. janvāris
- Jānis Peters, dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts (dzimis 1939. gadā)
- Lūcija Silvija Līmane, diplomāte, filmu redaktore, scenāriste, kultūras žurnāliste, tulkotāja (dzimusi 1940. gadā)
Februāris
labot šo sadaļu- 3. februāris:
- Māra Kārkliņa, stikla māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1954. gadā)
- Viola Lāzo, politiķe, televīzijas un radio personība (dzimusi 1954. gadā)[23]
- 6. februāris — Bruno Javoišs, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais (dzimis 1941. gadā)
- 8. februāris — Aldona Cinīte, bioloģe, zinātniece un rakstniece (dzimusi 1937. gadā)
- 12. februāris
- Ilze Indrāne, rakstniece, dramaturģe, pedagoģe (dzimusi 1927. gadā)
- Mintauts Kārlis Lācis, dizainers (dzimis 1931. gadā)
- 13. februāris — Ingrida Vāverniece, literatūras kritiķe, žurnāliste, grāmatizdevēja (dzimusi 1949. gadā)
- 16. februāris — Didzis Ustups, ihtiologs (dzimis 1975. gadā)
- 20. februāris — Indulis Ozols, ekonomists, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1933. gadā)
- 23. februāris
- Edīte Pauls-Vīgnere, tekstilmāksliniece (dzimusi 1939. gadā)
- Ineta Grīsle, pneimonoloģe, Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra nodaļas vadītāja (dzimusi 1965. gadā)
- 26. februāris — Andris Vilks, filologs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors (dzimis 1957. gadā)
- 28. februāris — Gunārs Resnais, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs (dzimis 1933. gadā)
Marts
labot šo sadaļu- 4. marts — Viktors Jansons, scenogrāfs, režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā)
- 7. marts — Ruta Čaupova, mākslas zinātniece (dzimusi 1939. gadā)
- 15. marts — Mārīte Ārija Baķe, ķīmiķe, medicīnas zinātniece, pedagoģe (dzimusi 1942. gadā)
- 16. marts — Lija Rage, tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece (dzimusi 1948. gadā)
- 17. marts — Rita Spalva, horeogrāfe, dejas pedagoģe, pētniece (dzimusi 1953. gadā)
- 18. marts — Vjačeslavs Fomins, mākslinieks, pedagogs (dzimis 1976. gadā)
- 19. marts — Ringolds Kalnenieks, riteņbraucējs (dzimis 1944. gadā)
- 21. marts
- Juris Kroičs, mūziķis (dzimis 1962. gadā)
- Vija Virtmane, filozofe, publiciste (dzimusi 1948. gadā)
- 22. marts — Paulis Lazda, vēstures profesors, Latvijas Okupācijas muzeja dibinātājs (dzimis 1938. gadā)
- 24. marts — Gundega Feldmane-Zāns, latviešu diasporas vēstures speciāliste, Latvijas Okupācijas muzeja izpilddirektore (dzimusi 1952. gadā)
Aprīlis
labot šo sadaļu- 3. aprīlis:
- Ēriks Ošs, karikatūrists (dzimis 1927. gadā)
- Edmunds Aizkalns, aktieris (dzimis 1968. gadā)
- 4. aprīlis — Maija Sīpola, mākslas zinātņu doktore, Mūzikas akadēmijas profesore (dzimusi 1949. gadā)
- 5. aprīlis — Semjons Losevs, režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Par 2025. gada dzīvnieku nosauc ezi LSM
- ↑ 2025. gada putns – mājas strazds LOB
- ↑ Gada kukaiņi 2025 – jāņtārpiņi Dabasdati
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2025 – dižais mājas zirneklis Dabasdati
- ↑ Gada gliemezis 2025 – baltais vīngliemezis Dabasdanti
- ↑ Par 2025. gada augu nosaukts krāšņi ziedošais smiltāja retējs LSM
- ↑ Gada koks 2025 – parastā goba Dabasdanti
- ↑ Zaļa kā dzīvība – mikologi izvēlējušies 2025. gada sēni Latvijā Delfi.lv
- ↑ Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne Dabasdanti
- ↑ Par 2025. gada sūnu nosauc īpaši aizsargājamo spuraino dzīpareni LSM
- ↑ Gada dzīvotne 2025 – MALA Latvijas Dabas fonds
- ↑ www.lu.lv (latviešu). 2024-01-21 https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/101854/. Skatīts: 2025-01-23. Tukšs vai neesošs
|title= - ↑ «2025. gada arheoloģiskais piemineklis - Lagzdīnes pilskalns». www.arheologubiedriba.lv (latviešu). 2024-01-14. Skatīts: 2025-01-15.
- ↑ lvportals.lv. «Minimālā alga 2025. gadā būs 740 eiro». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-07.
- ↑ delfi.lv. «Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ «Filma «Straume» saņem «Zelta globusu» kā labākā animācijas filma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-06.
- ↑ «Video ⟩ "Arēna Rīga" uz pieciem gadiem mainījusi nosaukumu». TVNET (latviešu). Skatīts: 2025-01-27.
- ↑ «Jelgavas novada mērs Uldis Ainārs atkāpjas no amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-03.
- ↑ «Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-03.
- ↑ ««Straume» saņem «Oskaru» kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-03.
- ↑ «Pašvaldību vēlēšanas 2025. gada 7. jūnijā». knab.gov.lv. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Skatīts: 2024. gada 7. novembris.
- ↑ «No 1. augusta alkoholu nedrīkstēs tirgot pēc plkst.20, svētdienās – pēc 18». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «Mūžībā devusies Latvijas televīzijas un radio leģenda Viola Lāzo». https://jauns.lv (latviešu). 2025-03-07. Skatīts: 2025-03-07.