Difterija (grieķu: διφθέρα, diphthera) ir akūta infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija difterijas nūjiņa (Corynebacterium diphtheriae). Lai gan pret difteriju ir iespējams vakcinēties, tā joprojām ir sastopama un ir ļoti lipīga. Infekcijai ir raksturīga plēvju veidošanās uz ādas un gļotādām jeb tā saucamā kakla aizaugšana, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās. Visbiežāk ar difterijas nūjiņu tiek inficēti elpceļi, retāk dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda un āda. Nonākot uz kādas no augstāk minētajām vietām, mikroorganisms tur sāk vairoties un izdalīt toksīnus. Ja infekcija netiek laikus atklāta un cilvēks nevēršas pēc medicīniskās palīdzības, difterija var radīt nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties arī ar nāvi.

Difterijas izraisīts kakla pietūkums (tā saucamais "buļļa kakls")

Infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs. Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī un citās sabiedriskās vietās.

Difterijas profilaksei nepieciešama vakcinācija[1][2]. Lai pārtrauktu difterijas ierosinātāja cirkulāciju sabiedrībā, vismaz 85% iedzīvotāju jābūt vakcinētiem pret difteriju, turklāt ik pēc 10 gadiem jāveic atkārtota vakcinācija.

ES kopā 2017.-2021. gadā saslima vidēji 55 cilvēki gadā, taču sekojošajos gados šis skaits vairākkārt pieauga.[3] Medicīnas organizācijas tajā vaino migrantu pieplūdumu no valstīm, kurās veselības aizsardzība ir zemākā līmenī.[3]

Difterija Latvijā

labot šo sadaļu

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas bijuši divi difterijas uzliesmojumi — viens 1994.—1995. gadā (kopā vairāk kā 600 saslimušo) un otrs 2000. gadā, kad saslima 264 cilvēki.

Kaut arī Latvijā 2016. gadā pret difteriju bija vakcinēti 96,6% bērnu, kopējais vakcinētības līmenis ir būtiski zemāks par optimālo (2013. gadā tikai 59,1% pieaugušo bija vakcinēti). Tādēļ Latvijā ir relatīvi liela iespēja saslimt ar difteriju. 2023. gadā ES bija atzīmēti divi nāves gadījumi no difterijas, viens no tiem Latvijā.[3] 2024. gada septembrī Latvijā tika hospitalizēti četri bērni difterijas saslimšanas dēļ[4] un viens no tiem nomira.[5]

  1. «Difterija – pieaugošs sabiedrības veselības drauds Latvijā.». www.maniveselibasdati.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-23.
  2. Fionnula Hainey. «UKHSA statement as case of rare infectious disease confirmed at UK school». Manchester Evening News (angļu), 2023-12-13. Skatīts: 2024-01-23.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Epidemiological update: Diphtheria cases in Europe». www.ecdc.europa.eu (angļu). 2023-08-18. Skatīts: 2024-01-23.
  4. «Nāvējošā difterija atgriezusies Latvijā – 4 nevakcinēti bērni nogādāti slimnīcā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-19.
  5. «Bērnu slimnīcā miris ar difteriju saslimušais nevakcinētais četrus gadus vecais zēns». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-19.

Ārējās saites

labot šo sadaļu