Aija Žileviča

Aija Žileviča;
Personīgā informācija
Dzimusi	1940. gada 14. maijā ; Rīga, Latvija
Mirusi	2023. gada 8. janvārī (82 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latviete
Vecāki	Valentīns Būmeisters, Valda Būmeistere
Dzīvesbiedrs	Eduards Žilevičs (1964), Uldis Viesturs (1987)
Bērni	Tija Vanaga, Zane Ozola
Zinātniskā darbība
Zinātne	medicīna
Darba vietas	Rīgas Medicīnas institūts, Latvijas Universitāte
Alma mater	Rīgas Medicīnas institūts

Aija Žileviča (1940–2023) bija latviešu mikrobioloģe, Latvijas Universitātes profesore. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekle (1994).

Dzīvesgājums

Dzimusi 1940. gada 14. maijā Rīgā ārsta Valentīna Būmeistera un viņa sievas Valdas, dzimušas Aberbergas, ģimenē.^[1] Studēja Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Vispārējās Ārstniecības fakultātē (1958-1964). Turpināja studijas aspirantūrā Latvijas ZA A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā (1964-1967), 1968. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

Strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci A. Kirhenšteina mikrobioloģijas institūtā (1967-1974), 1974. gadā ievēlēta par Rīgas Medicīnas institūta (RMI) docenti, bija RMI Mikrobioloģijas katedras vadītāja (1975-1996). 1980. gadā Aija Žileviča Maskavas Virusoloģijas institūtā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktores disertāciju, ievēlēta par RMI profesori (1982), bija Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) mācību prorektore (1993-1994). Latvijas Zinātnes Padomes medicīnas ekspertu padomes priekšsēdētāja (1992-1999) un Apvienotās ekspertu padomes priekšsēdētāja (1994-1997).

Pēc konflikta ar AML vadību 1995. gadā sāka līdztekus strādāt Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā par mikrobioloģijas laboratorijas vadītāju, vēlāk pārgāja darbā uz Latvijas Universitāti, kur 1998. gadā tika ievēlēta par atjaunotās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mikrobioloģijas profesori.^[2] LU Medicīnas, farmācijas un bioloģijas nozares promocijas padomes priekšsēdētāja (2009).^[3]

Darbi

Monogrāfijas

Vīrusi kā vēža izraisītāji. Rīga: Zinātne, 1971. – 40 lpp.
Биотехнология: Биологические агенты, технология, апаратура. У.Э. Виестур, И.А. Шмите, А.В. Жилевич. Рига: Зинатне, 1987. – 263 с.
Инфекционные болезни и методы их лабораторной диагностики. А. Ф. Блюгер, А. В. Жилевич, И. Н. Новицкий. Ленинград: Медицина, 1990. - 173 с.
Микроорганизмы и вирусы: морфологические,физиологические и антигенные свойства. А.В. Жилевич, Д.К. Ринкужа, У.Э. Виестур. Рига: Зинатне, 1992 (krieviski)
Medicīnas mikrobioloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014. – 365 lpp.

Publikācijas

I.Ancupane, A.Miltins, V.Miltins, A.Zilevica. Tendency in the spread of syphilis among the population of Latvia (1900-1997). Acta medicohistorica Rigensia, 2000, pp. 149-157.

Atsauces

↑ «Aija Zilevica, educator, microbiologist». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā.
↑ «LU kontaktu meklētājs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ «lza.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. maijā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā. Arhivēts 2015. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Mikrobioloģe, Latvijas Universitātes profesore, Dr.habil.med. Aija Žilēvica par vakcinēšanos Izglītības Biedrība (2021)

[1] «Aija Zilevica, educator, microbiologist». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā.

[2] «LU kontaktu meklētājs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[3] «lza.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. maijā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā. Arhivēts 2015. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]