Aija Žileviča (1940–2023) bija latviešu mikrobioloģe, Latvijas Universitātes profesore. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekle (1994).

Aija Žileviča
Personīgā informācija
Dzimusi 1940. gada 14. maijā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Mirusi 2023. gada 8. janvārī (82 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latviete
Vecāki Valentīns Būmeisters, Valda Būmeistere
Dzīvesbiedrs Eduards Žilevičs (1964), Uldis Viesturs (1987)
Bērni Tija Vanaga, Zane Ozola
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Rīgas Medicīnas institūts, Latvijas Universitāte
Alma mater Rīgas Medicīnas institūts

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimusi 1940. gada 14. maijā Rīgā ārsta Valentīna Būmeistera un viņa sievas Valdas, dzimušas Aberbergas, ģimenē.[1] Studēja Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Vispārējās Ārstniecības fakultātē (1958-1964). Turpināja studijas aspirantūrā Latvijas ZA A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā (1964-1967), 1968. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

Strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci A. Kirhenšteina mikrobioloģijas institūtā (1967-1974), 1974. gadā ievēlēta par Rīgas Medicīnas institūta (RMI) docenti, bija RMI Mikrobioloģijas katedras vadītāja (1975-1996). 1980. gadā Aija Žileviča Maskavas Virusoloģijas institūtā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktores disertāciju, ievēlēta par RMI profesori (1982), bija Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML) mācību prorektore (1993-1994). Latvijas Zinātnes Padomes medicīnas ekspertu padomes priekšsēdētāja (1992-1999) un Apvienotās ekspertu padomes priekšsēdētāja (1994-1997).

Pēc konflikta ar AML vadību 1995. gadā sāka līdztekus strādāt Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā par mikrobioloģijas laboratorijas vadītāju, vēlāk pārgāja darbā uz Latvijas Universitāti, kur 1998. gadā tika ievēlēta par atjaunotās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mikrobioloģijas profesori.[2] LU Medicīnas, farmācijas un bioloģijas nozares promocijas padomes priekšsēdētāja (2009).[3]

Darbi labot šo sadaļu

Monogrāfijas labot šo sadaļu

  • Vīrusi kā vēža izraisītāji. Rīga: Zinātne, 1971. – 40 lpp.
  • Биотехнология: Биологические агенты, технология, апаратура. У.Э. Виестур, И.А. Шмите, А.В. Жилевич. Рига: Зинатне, 1987. – 263 с.
  • Инфекционные болезни и методы их лабораторной диагностики. А. Ф. Блюгер, А. В. Жилевич, И. Н. Новицкий. Ленинград: Медицина, 1990. - 173 с.
  • Микроорганизмы и вирусы: морфологические,физиологические и антигенные свойства. А.В. Жилевич, Д.К. Ринкужа, У.Э. Виестур. Рига: Зинатне, 1992 (krieviski)
  • Medicīnas mikrobioloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2014. – 365 lpp.

Publikācijas labot šo sadaļu

  • I.Ancupane, A.Miltins, V.Miltins, A.Zilevica. Tendency in the spread of syphilis among the population of Latvia (1900-1997). Acta medicohistorica Rigensia, 2000, pp. 149-157.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Aija Zilevica, educator, microbiologist». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā.
  2. «LU kontaktu meklētājs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  3. «lza.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. maijā. Skatīts: 2015. gada 8. jūlijā. Arhivēts 2015. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites labot šo sadaļu