Jānis Vagris
Jānis Vagris (dzimis 1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagastā; miris 2023. gada 6. janvārī[1] Rīgā) bija latviešu inženieris un valsts pārvaldes darbinieks, komunistiskās partijas funkcionārs. Bijis Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs, LKP CK Pirmais sekretārs (1985—1988) un LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs.
Jānis Vagris | |
---|---|
LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs | |
Amatā 1985. gada 22. jūlijs — 1988. gada 6. oktobris | |
Priekštecis | Pēteris Strautmanis |
Pēctecis | Anatolijs Gorbunovs |
LKP CK Pirmais sekretārs | |
Amatā 1988. gada 4. oktobris — 1990. gada 7. aprīlis | |
Priekštecis | Boriss Pugo |
Pēctecis | Alfrēds Rubiks |
| |
Dzimšanas dati |
1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagasts, Jelgavas apriņķis, Latvija |
Miršanas dati |
2023. gada 6. janvārī (92 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Politiskā partija | PSKP |
Profesija | inženieris |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagastā.[2] 1955. gadā pabeidza studijas Latvijas Valsts Universitātes Mehānikas fakultātē Pēc tam trīs gadus J. Vagris strādāja Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā par vecāko inženieri-tehnologu un instrumentu un ierīču biroja priekšnieku. Trīs gadus bija Jelgavas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks.[2][3]
1958. gadā Vagris iestājās PSKP.[4] No 1966. līdz 1973. gadam bija Liepājas pilsētas komitejas otrais, tad pirmais sekretārs.[2] Mācījās PSKP CK Augstākajā partijas skolā. 1973. gadā viņu iekļāva LKP Centrālajā komitejā.[4] 1978. gadā Jāni Vagri iecēla par Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretāru.[4] 1985. gada 20. augustā kļuva par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju.
Atmodas kustības laikā 1988. gada 4. oktobrī Vagri iecēla par LKP CK Pirmo sekretāru,[5] Borisa Pugo vietā, kurš pārcēlās uz Maskavu. Trīs dienas vēlāk, pirms Latvijas Tautas Frontes 1. kongresa, viņš uzstājās tautas manifestācijā Mežaparka estrādē, sakot:
Es neceru uz jūsu aplausiem. Es tikai gribu pateikt vienu. Esmu dzimis, audzis un visu mūžu strādājis Latvijā, un latviešu tautas likteņi man nav mazāk svarīgi, man nav mazāk sāpīgi. Es uzskatu, ka ar tīru sirdsapziņu varu skatīties jums visiem acīs, jo savā darbībā latviešu tautai neko ļaunu neesmu nodarījis un arī turpmāk savā darbā centīšos nedarīt."[6][2][7]
1989. gadā J. Vagri PSRS Tautas deputātu padomes vēlēšanās ievēlēja par deputātu. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Vagri iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[8]
Pēc LKP sašķelšanās 1990. gada 7. aprīlī LKP CK pirmā sekretāra amatā viņu nomainīja pret LTF noskaņotais Alfrēds Rubiks.[5] Vēlākos izvērtējumos par J. Vagra lomu Atmodas laikā rakstīja drīzāk pozitīvi.[6]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu2010. gadā Vagri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[9]
Apbalvots arī ar Oktobra revolūcijas ordeni, diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, medaļām. Saņēmis arī Latvijas PSR Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda titulu.[3]
Piezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ timenote.info
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «20 pamanāmākie XX gadsimta Liepājas sabiedriski politiskie darbinieki». media.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. februārī. Skatīts: 2009. gada 27. jūnijā.
- ↑ 3,0 3,1 «250462 - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Skatīts: 2019-10-22.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «ВАГРИС Ян Янович». labyrinth.ru.
- ↑ 5,0 5,1 «Soviet republics». rulers.org.
- ↑ 6,0 6,1 Viesturs Sprūde. «Bijušajam LKP CK 1. sekretāram Jānim Vagrim aprit 80 gadi». delfi.lv (latviešu), 2010-10-18. Skatīts: 2019-10-22.
- ↑ Viesturs Sprūde. «1988. gada 7. oktobrī. Jānis Vagris: Neko sliktu latviešu tautai neesmu darījis». LA.LV (latviešu), 2018-10-07. Skatīts: 2019-10-22.
- ↑ Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
- ↑ www.DELFI.lv. «Triju zvaigžņu ordeni piešķir juristiem, mediķiem, diplomātiem, pedagogiem un politiķiem». delfi.lv (latviešu), 2010-04-14. Skatīts: 2019-10-22.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Pēteris Strautmanis |
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs 1985. gada 20. augusts — 1988. gada 6. oktobris |
Pēctecis: Anatolijs Gorbunovs |
Priekštecis: Boriss Pugo |
LKP CK Pirmais sekretārs 1988. gada 4. oktobris — 1990. gada 7. aprīlis |
Pēctecis: Alfrēds Rubiks |