Jānis Vagris
Jānis Vagris (dzimis 1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagastā; miris 2023. gada 6. janvārī[1] Rīgā) bija latviešu inženieris un valsts pārvaldes darbinieks, komunistiskās partijas funkcionārs. Bijis Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs, LKP CK Pirmais sekretārs (1985—1988) un LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs.
Jānis Vagris | |
---|---|
![]() | |
LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs | |
Amatā 1985. gada 22. jūlijs — 1988. gada 6. oktobris | |
Priekštecis | Pēteris Strautmanis |
Pēctecis | Anatolijs Gorbunovs |
LKP CK Pirmais sekretārs | |
Amatā 1988. gada 4. oktobris — 1990. gada 7. aprīlis | |
Priekštecis | Boriss Pugo |
Pēctecis | Alfrēds Rubiks |
| |
Dzimšanas dati |
1930. gada 17. oktobrī![]() |
Miršanas dati |
2023. gada 6. janvārī (92 gadu vecumā)![]() |
Politiskā partija | PSKP |
Profesija | inženieris |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagastā.[2] 1955. gadā pabeidzis Latvijas Valsts Universitātes Mehānikas fakultāti un vēlāk arī PSKP CK Augstāko partijas skolu.
Pēc tam trīs gadus J. Vagris strādāja Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā par vecāko inženieri-tehnologu un instrumentu un ierīču biroja priekšnieku. Trīs gadus bija Jelgavas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks.[2][3]
1958. gadā iestājies PSKP.[4] No 1966. līdz 1973. gadam Liepājā ieņēmis pilsētas komitejas pirmā un otrā sekretāra amatus.[2] 1973. gadā iekļauts LKP Centrālajā komitejā.[4]
1978. gadā Jānis Vagris tika iecelts par Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretāru.[4] 1985. gada 20. augustā kļuvis par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju.
1988. gada 4. oktobrī tika paaugstināts amatā par LKP CK Pirmo sekretāru,[5] stājoties Borisa Pugo vietā, kurš pārcēlās uz Maskavu.Trīs dienas vēlāk, pirms Latvijas Tautas Frontes 1. kongresa, uzstājies tautas manifestācijā Mežaparka estrādē, sakot, ka "latviešu tautai pāri nav darījis".[2][6] 1989. gadā J. Vagris kandidēja PSRS Tautas deputātu padomes vēlēšanās un tika ievēlēts. 1990. gada 7. aprīlī LKP CK pirmā sekretāra amatā viņu nomainīja Alfrēds Rubiks.[5] Vēlākos izvērtējumos J. Vagra lomu Atmodas laikā vērtē neviennozīmīgi.[7]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
2010. gadā Vagri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[8]
Apbalvots arī ar Oktobra revolūcijas ordeni, diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, medaļām. Saņēmis arī Latvijas PSR Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda titulu.[3]
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
- ↑ timenote.info
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «20 pamanāmākie XX gadsimta Liepājas sabiedriski politiskie darbinieki». media.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. februārī. Skatīts: 2009. gada 27. jūnijā.
- ↑ 3,0 3,1 «250462 - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Skatīts: 2019-10-22.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «ВАГРИС Ян Янович». labyrinth.ru.
- ↑ 5,0 5,1 «Soviet republics». rulers.org.
- ↑ Viesturs Sprūde. «1988. gada 7. oktobrī. Jānis Vagris: Neko sliktu latviešu tautai neesmu darījis». LA.LV (latviešu), 2018-10-07. Skatīts: 2019-10-22.
- ↑ Viesturs Sprūde. «Bijušajam LKP CK 1. sekretāram Jānim Vagrim aprit 80 gadi». delfi.lv (latviešu), 2010-10-18. Skatīts: 2019-10-22.
- ↑ www.DELFI.lv. «Triju zvaigžņu ordeni piešķir juristiem, mediķiem, diplomātiem, pedagogiem un politiķiem». delfi.lv (latviešu), 2010-04-14. Skatīts: 2019-10-22.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Pēteris Strautmanis |
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs 1985. gada 20. augusts — 1988. gada 6. oktobris |
Pēctecis: Anatolijs Gorbunovs |
Priekštecis: Boriss Pugo |
LKP CK Pirmais sekretārs 1988. gada 4. oktobris — 1990. gada 7. aprīlis |
Pēctecis: Alfrēds Rubiks |