Juris Rekšņa
Juris Rekšņa (dzimis 1959. gada 11. aprīlī Rīgā,[1] miris 2023. gada 25. augustā) bija latviešu policijas ģenerālis, Valsts policijas priekšnieks[1] un Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs[2].
| Juris Rekšņa | |
|---|---|
| Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs | |
|
Amatā 2003. gada 13. janvārī — 2005. gada 21. decembrī | |
| Priekštecis | Andris Staris |
| Pēctecis | Aivars Straume |
| Valsts policijas priekšnieks | |
|
Amatā 1998. gada 2. jūnijā — 2003. gada 14. janvārī | |
| Priekštecis | Aldis Lieljuksis |
| Pēctecis | Jānis Zaščirinskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1959. gada 11. aprīlī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 2023. gada 25. augustā (64 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Profesija | jurists, uzņēmējs |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Rīgā kalpotāju ģimenē.[1] 1977. gadā absolvēja mācības Rīgas 73. vidusskolā. No 1977. gada novembra līdz 1979. gada decembrim dienēja PSRS bruņotajos spēkos.[1] 1979. gadā sāka strādāt par milici Iekšlietu ministrijas pārvaldes patruļdienesta bataljonā, līdztekus no 1980. līdz 1986. gadam neklātienē studēja tieslietas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.[1]
1989. gadā Rekšņa sāka strādāt par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes dežūrdaļas inspektoru, vēlāk par Operatīvās reaģēšanas vienības komandieri Rīgas Galvenās policijas pārvaldē. 1991. gada Augusta puča laikā Juris Rekšņa vadīja specrotu, kurā darbojās vairāki desmiti Latvijas neatkarības atjaunošanas ideju aizstāvoši Rīgas garnizona miliči,[3] kas aizstāvēja Augstākās padomes ēku.[4]
1996. gadā Rekšņu iecēla par Rīgas Kārtības policijas priekšnieku, bet 1998. gadā par Valsts policijas priekšnieku. 2000. gadā viņam piešķīra policijas ģenerāļa dienesta pakāpi.[5] No 2003. gada līdz 2005. gadam ģenerālis Rekšņa bija Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs.[2] 2006. gada Rekšņa kļuva par Latvijas Neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumu konsultantu juridiskajos jautājumos un Valsts policijas priekšnieka konsultantu. 2017. gada martā kļuva par Tukuma lidostas operatora SIA Sky port valdes priekšsēdētāju.[6]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- 1997 — Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme[2]
- 2001 — Lāčplēša fonda goda zīme[2]
- 2002 — Lietuvas policijas 1. pakāpes godazīme Angelas sargas[7]
- 2013 — 2. šķiras Viestura ordenis[8]
Karjeras laikā Iekšlietu ministrijā saņēmis kopumā 56 apbalvojumus, tajā skaitā Lietuvas un Igaunijas policiju apbalvojumus[9]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Rekšņam piešķir ģenerāļa pakāpi». Delfi.lv. 2000. gada 29. novembris. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprina Rekšņu». Tvnet.lv. 2003. gada 13. janvāris. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
- ↑ Juris Laksovs. «Čevera džudo jeb Saudzējošais ceļš uz sevi». Žurnāls "Nedēļa", 2004. gada 24. martā. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
- ↑ «Rekšņa atklātā vēstulē lūdz Repšem apliecināt policistu algu palielināšanu». Tvnet.lv. 2002. gada 26. novembris. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
- ↑ Miris bijušais policijas šefs Juris Rekšņa lsm.lv 2023. gada 25. augustā
- ↑ «Kisiels: Līdz Tukuma lidostas sertifikācijas atjaunošanai vēl tāls ceļš». Financenet.lv. LETA. 2017. gada 15. marts. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
- ↑ «Ar sargeņģeļa svētību un Lietuvas godazīmi». Latvijas Vēstnesis. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.
- ↑ «Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis sveic iekšlietu nozares esošos un bijušos darbiniekus ar Viestura ordeņa saņemšanu». Iekšlietu Ministrija. 2013. gada 7. maijā. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.[novecojusi saite]
- ↑ «Premjers KNAB vadītāja amatā virza Rekšņu». Apollo.lv. 2004. gada 15. marts. Skatīts: 2017. gada 3. aprīlis.[novecojusi saite]