Latvijas Republikas Ministru kabinets

Latvijas augstākā izpildvara

Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara. Tā sastāvu un darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums.[1] Ministru kabinetu sastāda persona, kurai to uztic darīt Valsts prezidents.

Ministru kabineta logotips

Kā pilntiesīgu kabineta locekli Ministru prezidents var kabinetā aicināt vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministru kompetenci nosaka Ministru kabinets. Ministru prezidents var iecelt amatā valsts ministru. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Ministru kabinets savus pienākumus sāk pildīt pēc tam, kad to ir atbalstījusi Saeima uzticības balsojumā. Atsevišķiem ministriem un valsts ministriem, kurus Ministru prezidents amatos ieceļ vēlāk, nepieciešams īpašs Saeimas lēmums par uzticību.

Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad ir jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad šim ministram jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Neuzticību visam Ministru kabinetam kopumā Saeima izsaka, pieņemot attiecīgu lēmumu vai noraidot Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu.

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kam tuvākajā sēdē par to jāinformē Saeima.

Ministru prezidents vai atsevišķi ministri un valsts ministri, kuri atkāpušies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuriem ir izteikta neuzticība, turpina pildīt amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima lēmusi citādi un iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas šī amata pēcnācēji.

Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, valsts ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību. Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents uz laiku var pats uzņemties viņu pienākumus vai uzdot tos pildīt citiem ministriem. Ministru prezidents atkāpušos ministru vietā uzaicina citas personas. Uzaicinātās personas sāk pildīt ministra amatu tikai tad, kad ir saņemta Saeimas uzticība.

Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un šādiem viņa aicinātiem ministriem:

Pašreizējais Ministru kabineta sastāvs

labot šo sadaļu
Amats Ministrs Laika posms Partija
Ministru prezidente Evika Siliņa 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds 2023. gada 15. septembris — pašlaik Progresīvie
Ārlietu ministre Baiba Braže 2024. gada 19. aprīlis — pašlaik Bez partijas
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis 2023. gada 15. septembris — pašlaik Zaļo un zemnieku savienība
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis 2023. gada 15. septembris — pašlaik Zaļo un zemnieku savienība
Kultūras ministre Agnese Logina 2023. gada 15. septembris — pašlaik Progresīvie
Labklājības ministrs Uldis Augulis 2023. gada 15. septembris — pašlaik Zaļo un zemnieku savienība
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens 2023. gada 15. septembris — pašlaik Progresīvie
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Veselības ministrs Hosams Abu Meri 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa 2023. gada 15. septembris — pašlaik Jaunā Vienotība
Zemkopības ministrs Armands Krauze 2023. gada 15. septembris — pašlaik Zaļo un zemnieku savienība
  1. «Ministru kabineta iekārtas likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2019-12-09.

Ārējās saites

labot šo sadaļu