Atvērt galveno izvēlni

Valentīna Eiduka (dzimusi Bondare[2] 1937. gada 12. martā[3] Rēzeknē)[4] ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi šķēpa mešanā, tagad — šķēpa mešanas trenere.

Valentīna Eiduka Athletics pictogram.svg
Valentīna Eiduka
Valentīna Eiduka 2011. gadā
Personas dati
Dzimusi 1937. gada 12. martā (82 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Dzīvesvieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija[1]
Izglītība LVFKI
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana
Treneris Kārlis Libers
Alberts Putāns
Valentīns Mazzālītis[2]
Trenējusi
Personiskie rekordi
Šķēpa mešana 52,97 m (1964)

BiogrāfijaLabot

Sportistes karjeraLabot

Bet reiz Aleksandrs mani aizvilka uz Daugavas stadionu [..]. Aiziesim paskatīties, viņš teica. Skatos un redzu — šķēps lido. Tik skaisti lido, ka ne acis nevarēju atraut, šķēpa mešanu vien skatījos. Viss, teicu brālim, man arī to vajag.[5]

— Valentīna Eiduka par šķēpa mešanas karjeras sākumu

Ar šķēpa mešanu sākusi nodarboties 16 gadu vecumā.[5] Sākumā trenējusies pie Kārļa Libera, trīs gadus vēlāk un pēc kļūšanas par PSRS sporta meistari pārgājusi pie Alberta Putāna (viņš bijis Ineses Jaunzemes treneris).[5] Sportistes karjeras atlikušo daļu trenējusies pie Valentīna Mazzālīša.

Laikā no 1957. līdz 1967. gadam astoņas reizes uzvarējusi Latvijas čempionātā,[4] divas reizes bijusi otrajā vietā un vienu reizi izcīnījusi bronzas medaļu.[6] 1963. gadā izcīnījusi uzvaru PSRS "Dinamo" čempionātā, kā arī ieņēmusi otro vietu starptautiskajā "Dinamo" čempionātā.[2] 1959. gada PSRS Tautu spartakiādē izcīnījusi piekto vietu, divas reizes bijusi sestajā vietā PSRS čempionātā (1964, 1965).[2] Viņas personiskais rekords ir 52,97 m (ar vecās konstrukcijas šķēpu), kas tika sasniegts 1964. gadā.[4][6] Laikā no 1954. līdz 1969. gadam (16 gadi) bijusi starp desmit labākajām latviešu šķēpa metējām pēc personiskā rekorda.[2]

Treneres karjeraLabot

1967. gadā uzsākusi šķēpa mešanas treneres karjeru.[7] Treneres karjeras sākumā viņas panākumiem bagātākie audzēkņi bijuši Astrīda Ostrovska, Arnis Šimkuss, Jurijs Smirnovs.

Vairāki viņas audzēkņi ir sasnieguši atzīstamus panākumus starptautiskajās sacensībās. Vadims Vasiļevskis ir 2004. gada Atēnu Olimpisko spēļu sudraba medaļas laureāts un pašreizējais Latvijas rekordists, Ainārs Kovals ir šīs pašas godalgas ieguvējs 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs, Zigismunds Sirmais ir pašreizējais pasaules rekordists junioriem. Vēl ir trenējusi Ingu Kožarenoku, Sintu Ozoliņu-Kovalu, Ansi Brūnu, Aneti Kociņu. Par ieguldījumu šķēpa mešanas attīstībā 2008. gadā saņēmusi IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[8]

2006. un 2008. gadā tikusi atzīta par gada treneri Latvijā.[4] 2011. gadā tika atzīta par gada labāko vieglatlētikas treneri Eiropā.[9]

Privātā dzīveLabot

V. Eiduka ir dzimusi 1937. gada 12. martā Rēzeknē. Bijusi precējusies ar treka riteņbraucēju, PSRS izlases dalībnieku Ivaru Eiduku.[10]

Mācījusies Rīgas 15. pamatskolā,[11] 1968. gadā absolvējusi LVFKI.[3][4]

LiteratūraLabot

  • Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. ISBN 978-9984-878-30-0.

AtsaucesLabot

  1. Jurisons 2012, 168. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Jurisons 2012, 180. lpp.
  3. 3,0 3,1 Jānis Pārums. «Valentīna Eiduka: "Arī Kovals var mest 90 metrus"». sportacentrs.com, 2006. gada 13. jūlijs. Skatīts: 2011. gada 22. marts.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Koscinkevičs, Ilvars (2011. gada 25. oktobrī). "Eiduka: Mums ir uz kā būvēt". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 43 (818): 28.—37. lpp. ISSN 1691-0451.
  5. 5,0 5,1 5,2 Jurisons 2012, 19. lpp.
  6. 6,0 6,1 Jānis Pārums. «70 gadu jubileju svin trenere Valentīna Eiduka». sportacentrs.com, 2007. gada 12. marts. Skatīts: 2011. gada 22. marts.
  7. Staģis, Andris (2012. gada 6. martā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 10 (36): 45. lpp. ISSN 1691-0451.
  8. «Valsts prezidents pasniegs valsts apbalvojumus 34 apbalvotajiem». TvNet.lv. 2008. gada 17. novembris. Skatīts: 2011. gada 22. marts.
  9. Valentīna Eiduka – Eiropas gada trenere vieglatlētikā, sportacentrs.com
  10. Jurisons 2012, 21. lpp.
  11. Jurisons 2012, 18. lpp.