Vikipēdija

Lilita Ozoliņa

latviešu teātra un kino aktrise

Lilita Ozoliņa (dzimusi 1947. gada 19. novembrī Rīgā, mirusi 2023. gada 5. jūnijā) bija latviešu teātra un kino aktrise.

Lilita Ozoliņa
Lilita Ozoliņa
Dzimusi 1947. gada 19. novembrī
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 2023. gada 5. jūnijā (75 gadu vecumā)
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1966—2023

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimusi Rīgā 1947. gadā bijušā Latvijas armijas virsnieka Arvīda Ozoliņa un viņa sievas Albertīnas ģimenē, kas Otrā pasaules kara laikā bija devusies bēgļu gaitās uz Vācijā, bet pēc kara beigām atgriezās Latvijā.[1]

Mācījās Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studijā, līdztekus 1966. gadā sāka strādāt J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī. Lilitas pirmā kinoloma bija Velta spēlfilmā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967), kuru uzņēma režisors Aloizs Brenčs.

1971. gadā Lilita Ozoliņa absolvēja studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas aktieru fakultātē, kļuva populāra ar Vijas lomu filmā "Ezera sonāte" (1976) un Martas lomu filmā "Ilgais ceļš kāpās" (1981). Pēc PSRS sabrukuma viņa pameta darbu Rīgas Kinostudijā, bet turpināja strādāt Dailes teātrī, piedalījās arī Latvijas Nacionālā teātra un M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs.

Mirusi 2023. gada 5. jūnijā 75 gadu vecumā.[2] Apbedīta Raiņa kapos.

Meita Liliāna Ozoliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, bijusi televīzijas kanāla MTV Latvija direktore.[3]

Lomas teātrī[4] labot šo sadaļu

  • Hercogiene (O.Vailda "Doriana Greja portrets", 2017)
  • Vecmāmiņa (R.Tomā "8 mīlošas sievietes", 2016)
  • Regīna (M.Ivaškeviča "Izraidītie", 2014)
  • Biedrene Čina (D.H.Hvanga "M.Butterfly", 2013)
  • Misis Merivedera, Džeina Fonteina, Dienvidnieku dāma (M.Mičelas "Vējiem līdzi", 2013)
  • Aktrise (Kļima "Mēdeja. Teātris", 2012)
  • Džuljetas aukle (V.Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 2012)
  • Braunas jaunkundze (R.Kūnija, Dž.Čepmena "Ar vīru nav viegli", 2011)
  • Eleonora Dūze (O.Eskina "Duets", 2010)
  • Regīna (N. Ikstenas "Regīna", 2010)
  • Marina, alkoholiķe (M.Bogavacas "Ka tavu tēti!", 2010)
  • Vecmāmuļa (F.Dostojevska "Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi", 2009)
  • Enna (H.Satona "Psihs", 2008)
  • Citeles kundze (T.Bernharda "Varoņu laukums", 2008)
  • Karaliene Margarita (V.Gombroviča "Ivonna, Burgundijas princese", 2007)
  • Ingrīda (M.Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007),
  • Anna Doroteja Tērbuša (Ē.E.Šmita "Izvirtulis", 2006)
  • Sievasmāte (E.Dārziņa, R.Paula, J.Jurkāna "Melanholiskais valsis", 2005)
  • Indrānu māte (R.Blaumaņa "Indrāni", 2004)
  • Lūvise (A.Lindgrēnes "Ronja — laupītāja meita", 2002)
  • Luize Šarlote (M.Zālītes "Tobāgo!", 2001)
  • Annes māte (R.Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā", 2001)
  • Velta (J.Skopa "Klāra šurp vairs neatlidos", 2000)
  • Teiksma Dundura kundze (T.Vaildera "Kā tikt pie vīra", 1999)
  • Raganu barvede, Sieviete pie kapa (K.Orfa "Mistērijas", 1999)
  • Māte (Raiņa "Pūt, vējiņi!", 1998)
  • Šarlote Ivanovna (A.Čehova "Ķiršu dārzs", 1998)
  • Eda (A.Nikolai "Taurenīt, taurenīt...", 1997)
  • Margo (R.Tomā "Fredijs", 1997)
  • Hesione Hašebaja (Dž.B.Šova "Lauzto siržu nams", 1997)
  • Ivonna (Ž.Feido "Dāmu šuvējs", 1996)
  • Eiridike (Sofokla "Oidips un Antigone", 1995)
  • Leonora (P.Korneija "Sids", 1995)
  • Lisjēna (Ž.Feido "Pie galantās vāverītes", 1994)
  • Pjereta (R.Tomā "Astoņas mīlošas sievietes", 1993)
  • Redžīna Hidense (L.Helmanes "Lapsiņas", 1993)
  • Misis Ērline (O.Vailda "Lēdijas Vindermīres vēdeklis", 1992)
  • Rebeka Vesta (H.Ibsena "Rosmersholma", 1992)
  • Hope (A.Eglīša "Jolanta Durbe", 1991)
  • Sēlija (S.Šeparda "Prāta meli", 1990)
  • Elza (A.Fugarda "Ceļš uz Meku", 1990)
  • Mazmeita, Anna (A.Eglīša "Kazanovas mētelis", 1989)
  • Svētceļniece (A.Kasonas "Rītausmas dāma", 1988)
  • Ārija (Raiņa "Indulis un Ārija", 1987)
  • Severīna (P.Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais", 1987)
  • Valdniece (R.Tagores "Tumšā mitekļa valdnieks", 1986)
  • Anda (P.Putniņa "Mūsu dēli", 1986)
  • Pegija (K.Būzas "Sievietes, sievietes...", 1986)
  • Made (M.Zālītes "Tiesa", 1985)
  • Teresa Pansa (M.de Servantesa "Dons Kihots", 1984)
  • Kaimiņienes mazmeitiņa, Gaisma (M.Māterlinka "Zilais putns", 1982)
  • Leontīne (Ā.Alunāna "Džons Neilands", 1982)
  • Malda (P.Putniņa "Uzticības saldā nasta", 1981)
  • Izabella (F.Bruknera "Elizabete, Anglijas karaliene", 1980)
  • Alise Folknere (A.Konana-Doila "Šerloks Holmss", 1979)
  • Hermija (V.Šekspīra "Sapnis vasaras naktī", 1977)
  • Klāra (P.Putniņa "Šausmas, Janka sācis jau domāt...", 1975)
  • Zemniece (H.Ibsena "Brands", 1975)
  • Una Puškare (M.Birzes "Tā nebija pēdējā diena", 1975)
  • Kalpone (R.B.Šeridana "Atjautīgā aukle", 1974)
  • Vesjolkina (M.Gorkija "Barbari", 1974)
  • Morika Mondrukova, prostitūta (I.Bukovčana "Pirms gailis dziedās", 1974)
  • Anne (R.Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā", 1973)
  • Tamāra (V.Rozova "Situācija", 1973)
  • Hilda (T.Viljamsa "Leguānas nakts", 1973)
  • Pāvela māte (J.Druces "Mūsu jaunības putni", 1972)
  • Viņa (R.Kerndla "Es satiku meiteni", 1971)
  • Skaidrīte (A.Griguļa "Uz kuru ostu?", 1971)
  • Mudīte (P.Putniņa "Lauzīsim galvas dotajā virzienā", 1970)
  • Lokija (A.Gailīša "Tomass Nipernādijs", 1970)
  • Zelmiņa (R.Blaumaņa "Indrāni", 1970)
  • Mavra (F.Dostojevska "Idiots", 1969)
  • Meitene (I.Ziedoņa, P.Pētersona "Motocikls", 1967)

Filmogrāfija labot šo sadaļu

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007.
  2. ↑ «Mūžībā devusies aktrise Lilita Ozoliņa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-06.
  3. ↑ «Trīs slavenas mammas, trīs meitas, trīs fotogrāfijas». www.santa.lv. Skatīts: 2023-06-06.
  4. ↑ Dailes teātris — Lilita Ozoliņa. http://www.dailesteatris.lv/aktieris/232/

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lilita_Ozoliņa&oldid=3973943"