Latvijas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskajās hokeja spēlēs. Latvijas hokeja izlase piedalījusies sešās Olimpiskajās spēlēs 1936., 2002., 2006., 2010., 2014. un 2022. gadā. Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 2023. gadā izcīnītā 3. vieta.[1] 2001. un 2007. gadā Latvija palika pēdējā savā apakšgrupā, bet uzvarēja izslēgšanas kārtā, izcīnot 13. vietu. Šie divi čempionāti, kā arī 1935., 2015. un 2016. gadā ieņemtā 13. vieta ir zemākās vietas, ko izcīnījusi Latvijas izlase, spēlējot augstākajā divīzijā.

Latvija
Latvija
Federācija Latvijas Hokeja federācija
Vieta rangā 10.
Augstākā vieta rangā 7. (2009.)
Zemākā vieta rangā 13. (pirmoreiz 2018.)
Arēna Arēna Rīga
Treneris Valsts karogs: Latvija Harijs Vītoliņš
Asistents Ville Peltonens
Artūrs Irbe
Lauris Dārziņš
Peteri Nummelins
Raimonds Vilkoits
Ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis
Kapteinis Kaspars Daugaviņš
Visvairāk spēļu Rodrigo Laviņš (230)
Visvairāk vārtu Leonīds Tambijevs (66)
Visvairāk punktu Leonīds Tambijevs (150)
Olimpiskās spēles
Dalības reizes 6
Medaļas 0
Labākais
sasniegums
8. vieta
Pasaules čempionāts hokejā
Dalības reizes 35 (pirmoreiz 1933. gadā)
Medaļas 1
Labākais
sasniegums
3 (2023. gadā)
Pirmā spēle
Flag of Latvija Latvija 3—0 Lietuva Flag of Lietuva
(Rīga, Latvija; 1932. gada 27. februāris)
Lielākā uzvara
Flag of Latvija Latvija 32—0 Izraēla Flag of Izraēla
(Bleda, Slovēnija; 1993. gada 15. marts)
Lielākais zaudējums
Flag of Kanāda Kanāda 14—0 Latvija Flag of Latvija
(Davosa, Šveice; 1935. gada 20. janvāris)
Medaļas
Pasaules čempionāts
Bronza 2023 Somija/Latvija

2023. gadā tā atrodas 10. vietā Starptautiskās Hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā[2] un spēlē elites divīzijā.

1929. – 1940. gadā

labot šo sadaļu
 
Latvijas hokeja valstsvienība Davosā 1935. gada Pasaules čempionātā. No kreisās: 1. rindā R. Lapainis, A. Auziņš, K. Paegle, A. Jessens, I. Plūme, R. Bluķis, A. Pētersons, Ā. Petrovskis, A. Jurgens, L. Vedējs; 2. rindā 2. H. Kušķis, 4. R. Plūme, 6. E. Klāvs (attēls no Latvijas Sporta muzeja kolekcijas)

Latvijas hokeja izlases vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā Hokeja federācijā. Pirmo valstu sacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju.

1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās uz pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.—12. vietu. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā Milānā nepiedalījās, bet 1935. gada Pasaules čempionātā Davosā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā.

1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs, kurās Latvijas izlase cieta zaudējumus pret Kanādu (0:11), Austriju (1:7), un Poliju (2:9), olimpiskās spēles noslēdzot 13.vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli pirms Baltijas valstu okupācijas Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase aizvadīja 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus.

Pēc 1992. gada

labot šo sadaļu

Līdz nākamajai Latvijas valsts vienības spēlei bija jāgaida vairāk nekā 52 gadi. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nodibināto Latvijas Hokeja federāciju 1992. gada 6. maijā IIHF kongresā Prāgā atjaunoja Starptautiskajā Hokeja federācijā. Savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase Pasaules hokeja čempionāta (PHČ) atlases turnīrā aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss, otros komandas kapteinis Helmuts Balderis, uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārtsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnīja uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PHČ C grupā (tagad II divīzijā). Helmutam Balderim šīs divas spēles bija vienīgās Latvijas izlasē.

1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnīja 1. vietu C grupā un ieguva tiesības spēlēt B grupā (tagad I divīzija). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnīja 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Nīderlandē izšķirošajā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā. Ne mazums nopelnu te bija 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam Artūram Irbem.

1997. gada, debitējot A grupā Latvijas izlase zaudēja ASV un Itālijai, pēc tam nospēlēja neizšķirti ar Kanādu un Zviedriju un uzvarēja Norvēģiju, paliekot tūlīt aiz spēcīgāko sešinieka. Nākamajā posmā Latvijas izlase uzvarēja Vāciju, Franciju, Slovākiju un čempionātu noslēdza 7. vietā

1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnīja astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja līdzjutēji uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstsvienība izcīnīja iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs, kur ieguva 9. vietu.

Visos čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam izlasē spēlēja uzbrucējs Leonīds Tambijevs, kurš kļuva par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Vairākus čempionātus pēc kārtas izlasē spēlēja aizsargs Kārlis Skrastiņš.

 
Jānis Sprukts (5) zviedru vārtu priekšā, 2005. gada Pasaules čempionātā Austrijā

No 2005. gada 11. līdz 13. februārim Latvijas valstsvienība Olimpiskā Kvalifikācijas turnīrā Rīgā cīnījās par tiesībām piedalīties 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, Turīnā, Itālijā. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 2:1. Otrajā spēlē tika pārspēta Polija (3:1), bet izšķirošajā spēlē Latvijas izlase dramatiskā cīņā 5:4 (1:2, 1:1, 3:1) spēja uzvarēt Baltkrievijas izlasi un izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs.

Vīnē un Insbrukā Latvijas valsts vienība izcīnīja 9. vietu. Priekšsacīkstēs ar rezultātu 4:6 nācās piekāpties Kanādai, otrajā spēlē ar 3:1 zaudēja ASV, bet trešajā spēlē uzveica Slovēniju (3:1). 2. kārtā Latvija uzveica Ukrainu (3:0), nospēlēja neizšķirti ar Somiju (0:0), bet pēdējā turnīra spēlē piedzīvoja zaudējumu pret Zviedriju (9:1).

2006. gada februārī Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase piecās spēlēs cieta četrus zaudējumus, vienreiz nospēlēja neizšķirti un ieguva 12. vietu.

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Skonto halle. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 10. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Slovēniju. Kvalifikācijas kārtā Latvijas piedzīvoja zaudējumu Kanādai ar 0:11. Latvijas izlases līdzjutēji bija neapmierināti ar amerikāņu tiesneša Rika Lūkera darbu, tādēļ divas reizes spēli nācās pārtraukt, jo uz ledus laukuma bija samestas monētas, pudeles un citi atkritumi. Kvalifikācijas kārtas pēdējā spēlē Latvija ar 4:2 pārspēja Norvēģiju un turnīru beidza. Par čempioniem kļuva Zviedrija, kas bija pirmā izlase, kas vienā gadā uzvarēja gan Pasaules čempionātā, gan arī Olimpiskajās spēlēs.

2007. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

71. Pasaules čempionāts hokejā norisinājās Maskavā un Mitiščos, Krievijā, attiecīgi Hodinkas hallē un Mitišču hallē. Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza 13. vietā. Savā pirmajā grupas spēlē Latvijas izlase piekāpās ar minimālu vārtu pārsvaru Šveicei (2:1), bet otrajā spēlē piedzīvoja sagrāvi pret Zviedriju ar rezultātu 2:8. Latvijas valstsvienība trešajā grupas spēlē ar Itāliju pēcspēles metienu sērijā piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar rezultātu 4:3. Izslēgšanas kārtā jeb gandarījuma turnīrā, nu jau vairs cīņā par 13. vietu, Latvija uzvārēja divās no trijām spēlēm un ar sešiem punktiem uzvarēja G grupā. Pirmajā spēlē tā uzvarēja Ukrainas izlasi ar rezultātu 5:0, arī otrajā spēlē Austriju, bet trešajā grupas spēlē piedzīvoja ceturto zaudējumu čempionātā pret Norvēģiju (4:7).

2008. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

Helifeksā, Kanādā Latvija izcīnīja 11. vietu. Pirmajās divās spēlēs Latvijas valstsvienība piedzīvoja divus zaudējumus pret ASV (4:0) un Kanādu (7:0). Bet izšķirošajā priekšsacīkšu spēlē Latvija pārspēja Slovēniju un iekļuva nākamajā kārtā. Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu pret Somijas izlasi ar rezultātu 2:1. Nākamajā spēlē ar 4:1 pārspēja Norvēģiju, bet izšķirošajā spēlē, kur kaut viens izcīnīts punkts ļautu Latvijai iekļūt pasaules labāko astoņu izlašu skaitā, cerības nepiepildījās, jo zaudēja Vācijas hokeja izlasei ar rezultātu 3:5.

2009. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

Bernē, Šveicē Latvijas valstsvienība izcīnīja 7. vietu. Pirmajā spēlē komanda zaudēja ASV ar 2:4. Uzvaras tika gūtas pret Zviedriju, kura tika pārspēta pēcspēles metienos ar 3:2, un pret Austriju ar 2:0. Kvalifikācijas kārtā Latvijas valstsvienība uzvarēja Šveici pēcspēles metienos ar 2:1, Franciju 7:1, bet tad piedzīvoja zaudējumu Krievijas izlasei ar 1:6. Latvijas valstsvienība kvalificējās ceturtdaļfinālam, kurā gan piekāpās Kanādai ar 4:2.

 
Latvijas izlase 2010. gada Olimpiskajās spēlēs Vankūverā

2010. gada februārī Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā trīs spēlēs cieta zaudējumus un astotdaļfinālā tikās ar Čehiju, kurai zaudēja papildlaikā ar 2:3 un kopvērtējumā ieguva pēdējo — 12. vietu.

2010. gada Pasaules čempionātā Manheimā, Vācijā Latvijas izlase turnīru noslēdza 11. vietā. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumiem pret Šveici ar 1:3 un pret Kanādu ar 1:6, taču izšķirošajā apakšgrupas spēlē pret Itāliju tika gūta uzvara ar 5:2. Kvalifikācijas kārtā tika piedzīvots zaudējums pret Zviedriju ar 2:4, tam sekoja uzvara pār Norvēģiju ar 5:0. Pēc piedzīvotā zaudējuma Čehijai ar 1:3 Latvijas valstsvienība turnīru beidza, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam.

2011. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

Slovākijā notikušajā čempionātā Latvijas izlase ieguva 13. vietu. Čempionāts tika iesākts ar zaudējumu Čehijas izlasei, pēc tam sekoja divi zaudējumu pagarinājumā pret Somijas izlasi un Dānijas izlasi, tādējādi paliekot savā grupā pēdējā vietā. Pēc tam sekoja spēles par palikšanu Elites divīzijā. Pirmo spēli zaudēja Slovēnijas izlasei, bet atlikušās divas uzvarēja, attiecīgi Baltkrievijas un Austrijas izlases. Tas nodrošināja palikšanu augstākajā divīzijā, kā arī 13. vietu kopvērtējumā.

Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs bija Miķelis Rēdlihs ar septiņiem rezultativitātes punktiem (1 vārti un 6 rezultatīvas piespēles), visvairāk vārtus izlases labā guva Mārtiņš Cipulis (6 vārti).

2012. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

2012. gada Pasaules čempionātā hokejā bija citāds izspēles formāts nekā iepriekšējos gados. Komandas tika sadalītas divās grupās. Viena grupa spēles aizvadīja Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet otra Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Latvijas izlase spēlēja Stokholmā. Grupu turnīrā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, bet piekāpās Krievijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas hokeja izlasēm. Savā apakšgrupā no astoņām komandā Latvija palika 5. vietā, bet čempionāta kopvērtējumā tas ļāva ieņemt 10. vietu.

2013. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

Otro gadu pēc kārtas Zviedrijas un Somijas kopīgi rīkotais pasaules čempionāts tika izspēlēts divās apakšgrupās — H grupa (tajā spēlēja Latvijas izlase) savas spēles aizvadīja Helsinkos, bet S grupas komandas savas spēles aizvadīja Stokholmā. Pēc 7 spēlēm grupu turnīrā Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai, H grupā ar iegūtiem 7 punktiem (7 punktus ieguva arī Francijas izlase) paliekot 6. vietā, apsteidzot Austriju un Franciju. Čempionāta pirmajā spēlē Latvijas izlase ar 0:6 piekāpās Krievijas valstsvienībai, tad sekoja 1:4 zaudējums ASV izlasei, 3:6 zaudējums Austrijas izlasei, uzvara pret Slovākijas izlasi, ar rezultātu 5:3, zaudējums ar 0:2 Vācijas izlasei un uzvara ar 3:1 pret Francijas izlasi. Čempionāta pēdējā spēlē Latvija Somijas izlasei zaudēja papildlaikā ar rezultātu 2:3.[3]

Šajā čempionātā uzbrucējs Lauris Dārziņš ar 5 gūtiem vārtiem un 1 piespēli 7 spēlēs bija 8. rezultatīvākais spēlētājs čempionātā.[4]

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas izlase apakšgrupu kārtā piedzīvoja trīs zaudējumus, bet kvalifikācijas spēlē ar 3:1 pārspēja Šveici, tādējādi kvalificējoties turnīra ceturtdaļfinālam. Ceturtdaļfinālā Latvijas izlase saspringtā cīņā ar 1:2 piekāpās turnīra uzvarētājai Kanādai, tādējādi izcīnot 8. vietu. Tas ir Latvijas izlases augstākais sasniegums olimpisko spēļu turnīros.

2016. gada septembra sākumā Latvijas izlase piedalījās Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kas notika Rīgā. Latvijas izlase ar 8:1 uzvarēja Austriju, ar 3:1 — Japānu, bet izšķirošajā spēlē ar rezultātu 2:3 zaudēja Vācijai un olimpiskajām spēlēm nekvalificējās.

2017. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

Latvijas hokeja izlase 2017. gada Pasaules čempionātā spēlēja A apakšgrupā Ķelnē pret Dāniju, Slovākiju, Itāliju, Zviedriju, ASV, Krieviju un turnīra rīkotājiem Vāciju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2018. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

2018. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā pret ASV, Dāniju, Dienvidkoreju, Kanādu, Norvēģiju, Somiju un Vāciju. Latvija izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja trīs zaudējumus (no tiem divus pagarinājumā) un iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ar 2:3 zaudēja Zviedrijai, kopvērtējumā iegūstot 8. vietu.

2019. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

2019. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Bratislavā pret Austriju, Šveici, Itāliju, Čehiju, Norvēģiju, Krieviju un Zviedriju. Ar trim uzvarām un četriem zaudējumiem Latvija nekvalificējās izslēgšanas kārtai un kopvērtējumā ieguva 10. vietu.

2021. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

2021. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionāts norisinājās Rīgā, Latvijā. Tam tika izmantotas divas halles — Arēna Rīga un Olimpiskais sporta centrs, kurā tika izveidots pagaidu hokeja laukums. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja Kanādu ar 2-0. Latvijas izlase čempionātā ierindojās 11. vietā, savā grupā uzvarot vienīgi Kanādu un Itāliju. Čempionāta laikā Latvijas izlase guva 15 vārtus un ielaida 16 vārtus. Par turnīrā labākajiem Latvijas spēlētājiem atzina uzbrucējus Renāru Krastenbergu, Lauri Dārziņu un Ronaldu Ķēniņu.

2022. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

2022. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Tamperē pret Somiju, ASV, Čehiju, Zviedriju, Norvēģiju, Lielbritāniju un Austriju. Turnīrā Latvijas ar trīs uzvarām un četriem zaudējumiem kopvērtējumā ieguva 10. vietu un nekvalificējās ceturtdaļfinālam.

2023. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

2023. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā. Čempionātam vajadzēja notikt Sanktpēterburgā, taču pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā čempionātu pārcēla uz Tamperi un Rīgu. Savā apakšgrupā Latvija spēlēja pret Kanādu, Čehiju, Šveici, Slovākiju, Norvēģiju, Kazahstānu un Slovēniju. Latvijas izlase pirmo reizi uzvarēja Čehiju (4:3). Grupu turnīrā Latvija ieguva piecas uzvaras un divus zaudējumus, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Ceturtdaļfinālā Latvija ar 3:1 uzvarēja Zviedriju, pirmo reizi iekļūstot Pasaules hokeja čempionāta pusfinālā. Pusfinālā Latvija ar 2:4 zaudēja Kanādai, taču finālā par bronzas medaļu ar rezultātu 4:3 Latvijas izlase pagarinājumā uzvarēja ASV izlasi. Par čempionāta labākajiem spēlētājiem komandā tika atzīti Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols un Artūrs Šilovs, bet Šilovs ieguva arī visa turnīra labākā vārtsarga un vērtīgākā spēlētāja balvu.[5] Presē komanda tika nodēvēta par "Sapņu komandu 2023".[6]

2024. gada Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu

2024. gada Pasaules čempionātā Latvijas izlase spēlēja B apakšgrupā Ostravā pret Poliju, Franciju, Kazahstānu, Vāciju, Zviedriju, Slovākiju un ASV. Turnīrā Latvijas izlase ieguva četras uzvaras (trīs no tiem pagarinājumā) un trīs zaudējumus. Latvijas izlase pēc uzvaras pēcspēles metienos pār Slovākiju ar rezultātu 3:2 varētu kvalificēties ceturtdaļfinālam, ja pēdējā grupu turnīra spēlē tiktu izcīnīta uzvara pamatlaikā. Diemžēl tas nepiepildījās, jo tika piedzīvots zaudējums pret ASV ar rezultātu 3:6, tādējādi Latvija nespēja kvalificēties ceturtdaļfinālam un kopvērtējumā ieguva 9. vietu. Par grupu turnīra labākajiem spēlētājiem tika atzīti Kaspars Daugaviņš, Rodrigo Ābols un Kristers Gudļevskis.

 
Latvijas izlases līdzjutēji
 
Latvijas hokeja izlases sagaidīšana 2023. gadā

Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja līdzjutēju — cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja līdzjutējiem pasaulē.[7] Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas līdzjutējus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".[8] 2023. gada 29. maijā pēc bronzas medaļu izcīnīšanas Rīgā pie Brīvības pieminekļa tika organizēta svinīgā hokejistu sagaidīšana no Tamperes. Uz sagaidīšanu ieradās desmitiem tūkstošu cilvēku.[9]

 
Komandas formas tērpi (2022).

2024. gada pasaules čempionātam tika pieteikti šādi spēlētāji:

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas spēlē NHL.

Nr. Poz. Spēlētājs Klubs
31 V Elvis Merzļikins   Kolumbusas "Blue Jackets"
50 V Kristers Gudļevskis   Fischtown Pinguins
35 V Ēriks Vītols   KeuPa HT
2 A Kārlis Čukste   Brynäs IF
6 A Markuss Komuls   Truā-Rivjēras "Lions"
27 A Oskars Cibuļskis   Herningas "Blue Fox"
29 A Ralfs Freibergs   Hradeckkāloves "Mountfield"
55 A Roberts Mamčics   HC Nové Zámky
65 A Arvils Bergmanis   Aļaskas "Nanooks"
72 A Jānis Jaks   HC Litvínov
77 A Kristaps Zīle   HC Litvínov
9 U Renārs Krastenbergs   Grācas "99ers"
13 U Rihards Bukarts   HC Vítkovice Steel
16 U Kaspars Daugaviņš   Mihalovces "Dukla"
17 U Mārtiņš Dzierkals   Šellefteo AIK
18 U Rodrigo Ābols   Šellefteo AIK
20 U Raivis Ansons   Vilksbāras/Skrentonas "Penguins"
34 U Eduards Tralmaks   Kladno "Rytiri"
36 U Martins Laviņš   Ņūhempšīras Universitāte
82 U Fēlikss Gavars   Sv. Lorenca Universitāte
70 U Miks Indrašis   Brynäs IF
71 U Roberts Bukarts   HC Vítkovice Steel
85 U Dans Ločmelis   Masačūsetsas Universitāte Emerstā
95 U Oskars Batņa   Mikeli "Jukurit"
97 U Haralds Egle   HK Liptovski Mikulāša

Iemūžinātie numuri

labot šo sadaļu

Iemūžinātos numurus drīkst izmantot tikai sekojoši spēlētāji:

Persona Dzimšanas dati Amats
Harijs Vītoliņš 1968. gada 30. aprīlī (56 gadi) galvenais treneris
Artis Ābols 1973. gada 3. janvārī (51 gads) trenera asistents
Artūrs Irbe 1967. gada 2. februārī (57 gadi) trenera asistents
Lauris Dārziņš 1985. gada 28. janvārī (39 gadi) trenera asistents
Raimonds Vilkoits 1990. gada 10. aprīlī (34 gadi) trenera asistents
Peteri Nummelins 1972. gada 25. novembrī (51 gads) trenera asistents
Pēteris Groms 1979. gada 15. maijā (45 gadi) video treneris
Agris Bricis 1983. gada 10. martā (41 gads) ekipējuma menedžeris
Agnis Otvars 1993. gada 24. aprīlī (31 gads) ārsts
Rūdolfs Kalvītis 1994. gada 24. martā (30 gadi) ģenerālmenedžeris
Aigars Kalvītis 1966. gada 27. jūnijā (57 gadi) prezidents

Visu laiku rezultatīvākie izlases spēlētāji

labot šo sadaļu

Ar zaļu iekrāsoti tie hokejisti, kas izlases sastāvā spēlējuši pēdējo trīs gadu laikā.

Spēlētājs Poz Sp V RP P-ti SM Debija izlasē Dalība Dalība OS
Leonīds Tambijevs U 208 66 84 150 152 07.11.1992. 15 2
Aleksandrs Kerčs U 155 59 75 134 192 07.11.1992. 10 1
Aleksandrs Ņiživijs U 227 39 90 129 74 29.11.1993. 16 3
Aigars Cipruss U 172 50 62 112 48 07.11.1992. 12 2
Mārtiņš Cipulis U 207 56 51 107 82 09.04.2001. 11 3
Miķelis Rēdlihs U 209 37 62 99 133 05.09.2003. 13 3
Aleksandrs Semjonovs U 208 54 43 97 235 07.11.1992. 14 2
Lauris Dārziņš U 145 51 44 95 96 07.11.2003. 10 2
Aleksandrs Beļavskis U 104 47 48 95 186 27.12.1992. 9 1
Jānis Sprukts U 171 34 57 91 73 12.04.2000. 12 2

Izlases galvenie treneri

labot šo sadaļu
Periods Treneris Sp U N Z V PTS Uzvaras koef.
1932?–1935?   Nikolajs Kavass
1935?–1939   Arvīds Jurgens
1939   Lerijs Māršs
1992—1994   Helmuts Balderis 34 25 2 7 256:86 52 73.53
1994   Mihails Beskašnovs 2 0 0 2 3:6 0 0.00
1995   Ēvalds Grabovskis 11 9 0 2 79:25 18 81.82
1996—1999   Leonīds Beresņevs 56 36 7 13 275:143 79 64.29
1999—2001   Haralds Vasiļjevs 32 12 8 12 81:76 32 37.5
2001—2004   Kurts Lindstrems 65 32 8 25 202:161 72 49.23
2004—2006   Leonīds Beresņevs 32 25 3 14 112:113 53 78.13
2006   Pjotrs Vorobjovs 11 4 1 6 25:35 9 36.37
2006—2011   Oļegs Znaroks 37 15 0 22 98:126 41 40.54
2011—2014   Teds Nolans 26 11 0 15 57:65 35 42.31
2014—2015   Aleksandrs Beļavskis 7 2 0 5 11:25 5 28.57
2015—2016   Leonīds Beresņevs 7 1 0 6 13:22 6 14.29
2016   Haralds Vasiļjevs 3 2 0 1 13:8 6 66.67
2017—2021   Bobs Hārtlijs 29 12 0 15 49:63 41 41.38
2021—pašlaik   Harijs Vītoliņš 31 17 0 14 86:86 45 54.84

Olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
 
Latvijas hokeja izlases vieta pasaules čempionātos (pēc 1993)
Spēles Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
No 1920. līdz 1932. gadam nepiedalījās
  1936 3 0 0 3 3 27 Arvīds Jurgens Leonīds Vedējs 13
No 1948. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā[PSRS]
  1994 Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 13. vietā
  1998 Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 20. vietā
  2002 4 2 1 1 20 14 Kurts Lindstrems Harijs Vītoliņš 9
  2006 5 0 1 4 11 29 Leonīds Beresņevs Kārlis Skrastiņš 12
Spēles Sp U UP ZP Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
  2010 4 0 0 1 3 6 22 Oļegs Znaroks Kārlis Skrastiņš 12
  2014 5 1 0 0 4 9 14 Teds Nolans Sandis Ozoliņš 8
  2018 Nekvalificējās. Kvalifikācijas turnīrā — 14. vietā
  2022 4 0 0 0 4 7 14 Harijs Vītoliņš Lauris Dārziņš 11
  2026 TBA

Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu
Čempionāts Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
      1930 Nepiedalījās
  1931
  1933 4 1 0 3 3 9 Nikolajs Kavass[11] (nepiedalījās) Arvīds Jurgens 10
  1934 Nepiedalījās
  1935 5 1 0 4 11 25 ? Leonīds Vedējs 13
  1937 Nepiedalījās
  1938 4 1 0 3 4 8 Arvīds Jurgens Leonīds Vedējs 10
  1939 3 1 0 2 6 21 Lerijs Māršs 10
No 1940. līdz 1946. gadam pasaules čempionāts netika rīkots
No 1947. līdz 1992. gadam nepiedalījās, atsevišķi spēlētāji iekļauti PSRS hokeja izlases sastāvā[PSRS]
  1993 (C grupa) 7 6 1 0 101 9 Helmuts Balderis Konstantīns Grigorjevs 21 (1. vieta C grupā)
  1994 (B grupa) 7 6 0 1 61 9 14 (2. vieta B grupā)
  1995 (B grupa) 7 6 0 1 65 16 Ēvalds Grabovskis Aleksandrs Beļavskis 14 (2. vieta B grupā)
  1996 (B grupa) 7 6 1 0 41 16 Leonīds Beresņevs Oļegs Znaroks 13 (1. vieta B grupā)
  1997 8 4 2 2 37 23 Normunds Sējējs 7
  1998 6 3 1 2 21 18 Oļegs Znaroks 9
  1999 6 2 0 4 24 22 11
  2000 7 3 1 3 15 17 Haralds Vasiļjevs Harijs Vītoliņš 8
  2001 6 3 1 2 19 13 13
  2002 6 1 0 5 11 18 Kurts Lindstrems 11
  2003 6 3 0 3 14 16 9
  2004 7 2 2 3 12 14 Sergejs Žoltoks 7
  2005 6 2 1 3 10 21 Leonīds Beresņevs Kārlis Skrastiņš 9
  2006 6 2 1 3 12 24 Pjotrs Vorobjovs Aleksandrs Semjonovs 10
Čempionāts Sp U UP ZP Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
  2007 6 2 0 1 3 20 22 Oļegs Znaroks Rodrigo Laviņš 13
  2008 6 2 0 0 4 11 19 11
  2009 7 2 2 0 3 15 23 Kārlis Skrastiņš 7
  2010 6 2 0 0 4 15 18 Herberts Vasiļjevs 11
  2011 6 2 0 2 2 18 19 13
    2012 7 2 0 0 5 11 19 Teds Nolans Jānis Sprukts 10
    2013 7 2 0 1 4 14 25 Lauris Dārziņš 11
  2014 7 3 0 0 4 20 24 Herberts Vasiļjevs 11
  2015 7 0 2 1 4 11 25 Aleksandrs Beļavskis Kaspars Daugaviņš 13
  2016 7 1 0 3 3 13 22 Leonīds Beresņevs 13
    2017 7 3 0 1 3 14 18 Bobs Hārtlijs 10
  2018 8 3 1 2 2 18 19 Roberts Bukarts 8
  2019 7 3 0 0 4 21 20 Lauris Dārziņš 10
2020. gada pasaules čempionāts tika atcelts
  2021 7 2 0 3 2 15 16 Bobs Hārtlijs Kaspars Daugaviņš 11
  2022 7 2 1 0 4 13 19 Harijs Vītoliņš Rodrigo Ābols 10
  2023 10 4 3 0 3 30 25 Kaspars Daugaviņš  
  2024 7 1 3 0 3 19 29 9

Eiropas čempionāts

labot šo sadaļu
Spēles Sp U N Z GV ZV Treneris Kapteinis Rezultāts
No 1910. līdz 1929. gadam nepiedalījās
  1932 4 1 0 3 5 13 ? ? 8
Atjaunots 2024. gada 22. maijā.[12]
Pretinieks Sp U N Z GV ZV VS
  Austrija 23 19 0 4 92 52 +40
  Baltkrievija 40 19 3 18 106 97 +9
  Beļģija 2 2 0 0 31 4 +27
  Kanāda 23 1 1 21 28 119 -91
  Ķīna 1 1 0 0 22 0 +22
  Čehija 19 1 1 17 34 66 −32
  Čehoslovākija 2 0 0 2 0 16 −16
  Dānija 36 23 0 13 124 87 +37
  Igaunija 5 5 0 0 32 6 +26
  Somija 31 4 2 25 57 122 −65
  Francija 53 33 4 16 179 110 +69
  Vācija 41 13 4 24 91 111 -20
  Lielbritānija 11 6 1 4 44 39 +5
  Ungārija 6 4 1 1 31 12 +19
  Izraēla 1 1 0 0 32 0 +32
  Itālija 19 14 1 4 71 30 +41
  Japāna 13 12 0 1 79 26 +53
  Kazahstāna 15 10 0 5 54 31 +23
  Lietuva 5 5 0 0 45 2 +43
  Nīderlande 6 6 0 0 45 6 +39
  Ziemeļkoreja 1 1 0 0 4 0 +4
  Norvēģija 40 24 0 16 130 108 +22
  Polija 21 16 0 5 72 50 +22
  Rumānija 8 6 0 2 49 7 +42
  Krievija 22 6 1 15 38 83 −45
  Slovākija 35 11 2 22 74 116 -42
  Slovēnija 12 10 0 2 40 21 +19
  Dienvidkoreja 3 3 0 0 38 2 +36
  Zviedrija 29 3 1 25 50 120 −70
  Šveice 39 9 3 27 72 119 -47
  Ukraina 19 13 1 5 62 48 +14
  ASV 19 4 2 13 38 61 −23
  Dienvidslāvija 2 2 0 0 10 0 +10
Kopā 601 286 28 287 1 874 1 671 +203

Formas tērpi

labot šo sadaļu

^ PSRS hokeja izlases spēlētāji no Latvijas PSR:

Ārējās saites

labot šo sadaļu