Vikipēdija

Evika Siliņa

latviešu juriste un politiķe

Evika Siliņa (dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā) ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv partiju "Vienotība". Šobrīd ir Latvijas Republikas Ministru prezidente. Ievēlēta 14. Saeimā no partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (ir apvienības valdes priekšsēdētāja). Bijusi arī labklājības ministre un parlamentārā sekretāre.

Evika Siliņa
Evika Siliņa 2023. gadā
Latvijas Republikas Ministru prezidente
Amata sākums
2023. gada 15. septembris
Prezidents Edgars Rinkēvičs
Priekštecis Arturs Krišjānis Kariņš
Latvijas Republikas labklājības ministre
Amatā
2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Gatis Eglītis
Pēctecis Uldis Augulis
14. Saeimas deputāte
Amatā
2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Dzimšanas dati 1975. gada 3. augustā (49 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija Vienotība
Dzīvesbiedrs(-e) Aigars Siliņš
Bērni 3
Profesija juriste
Augstskola
Reliģija baptiste

Dzīvesgājums

Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Augusi pie vecvecākiem Irlavā, viņas vecmāmiņa Ausma bija angļu valodas skolotāja, Irlavas bērnunama vadītāja.[1] Studēja tieslietas Latvijas Universitātē (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Strādāja advokāta Guntara Antoma birojā (1995—1997), kompānijā "Koblenz" (1997—1999) un advokātu birojā "Lata" (1998—2003). Vēlāk turpināja studijas Rīgas Juridiskajā augstskolā (1999—2001), kur ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.[2]

No 2003. līdz 2012. gadam E. Siliņa darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar specializāciju starptautisko un iekšējo biznesa tiesību jomā un ar publisko elektronisko sakaru koncernu (telesakari, internets) juridisko apkalpošanu, kā arī nevalstisko organizāciju dibināšanu un konsultēšanu, publicēja rakstus žurnālā “Imperfekt”.

Politiskā darbība

No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija Latvijas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.[3] Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre iestājās par sintētisko kanabinoīdu lietošanas ierobežošanu Latvijā.[4][5]

Tāpat E. Siliņa darbojās likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un terorisms, civilā aizsardzība un krīžu kontrole, noteikumi patvēruma meklētājiem, imigrācijas politika u.c.[6] E. Siliņa strādāja arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumu par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.[7] E. Siliņa deva nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja izveidē 2015. gadā[nepieciešama atsauce]. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros) un Latvijas delegācijas ANO, CEPOL un INTERPOL.

11. Saeimas vēlēšanās 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.[8] 2014. gadā 12. Saeimas vēlēšanās nesekmīgi kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā.[9] Tāpat kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā no partiju apvienības "Jaunā Vienotība", bet netika ievēlēta.

2019. gada 23. janvārī, 13. Saeimai apstiprinot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabinetu, E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri. 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Jaunās Vienotības" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta 14. Saeimā.[10] Decembrī apstiprināta par labklājības ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.

2023. gada 16. augustā, pēc Krišjāņa Kariņa demisijas, "Jaunā Vienotība" E. Siliņu izvirzīja kā kandidāti premjera amatam.[11] 24. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Eviku Siliņu veidot valdību.[12]

2023. gada 15. septembrī Saeima apstiprināja E. Siliņas vadīto valdību, kurā piedalās trīs politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un Zaļo un Zemnieku savienība. Valdība Saeimā tika apstiprināta ar 53 balsīm — visi jaunās koalīcijas pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs.[13]

2024. gada jūnijā E. Siliņa pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no K. Kariņa.[14]

Privātā dzīve

Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni. Darbojās baptistu Rīgas Mateja draudzē.[15]

Atsauces

  1. ↑ Saeimas deputāte Evika Siliņa: Zinu, kā ir uzaugt bez tēva santa.lv 2022. gada 28. oktobrī
  2. ↑ «Vienotība, Mūsu cilvēki,». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
  3. ↑ «Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. septembrī. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
  4. ↑ «Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-08-16.
  5. ↑ «Evika Siliņa: narkotiku lietošanas ierobežošanā jārīkojas proaktīvi». Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
  6. ↑ «Evika Siliņa». festivalslampa.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. septembrī. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
  7. ↑ «Evika Siliņa: bērnu drošībai nepieciešama atbildīga institūciju sadarbība». Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
  8. ↑ «11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
  9. ↑ «12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,». Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
  10. ↑ «14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,». Skatīts: 2022. gada 8. novembrī.
  11. ↑ ««Jaunā Vienotība» oficiāli virza premjera amatam labklājības ministri Eviku Siliņu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-17.
  12. ↑ «Prezidents valdības izveidi uztic Evikai Siliņai». lsm.lv. Skatīts: 2023. gada 24. augustā.
  13. ↑ «Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-15.
  14. ↑ «Siliņa nomaina Kariņu «Jaunās Vienotības» vadītāja amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-06-17.
  15. ↑ Starptautiskā Alfa kursa konference vieno cilvēkus no dažādām konfesijām lelb.lv 2007.11.01.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Arturs Krišjānis Kariņš 		Latvijas Republikas Ministru prezidente
2023. gada 15. septembris — pašlaik 		Pēctecis:
amatā
Priekštecis:
Gatis Eglītis 		Latvijas Republikas labklājības ministrs
2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris 		Pēctecis:
Uldis Augulis
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Evika_Siliņa&oldid=4216072"