Kurts Švarcs

Kurts Švarcs (dzimis 1930. gada 27. aprīlī, miris 2023. gada 14. februārī) bija fiziķis, Latvijas Cietvielu radiācijas fizikas skolas izveidotājs. Salaspils kodolreaktora dibinātājs un zinātniskais vadītājs, RTU profesors (1974—1985), Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta Fizikas katedras vadītājs (1974—1979), LZA īstenais loceklis (1990).

Kurts Švarcs Personīgā informācija Dzimis 1930. gada 27. aprīlī Rīga, Latvija Miris 2023. gada 14. februārī (92 gadi) Vācija Vecāki Kurts Švarcs Dzīvesbiedre Albina Ļušina Bērni Viktors Švarcs

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Darba vietas LZA Fizikas institūta Salaspils kodolreaktors Alma mater LVU Studenti Juris Ekmanis Sasniegumi, atklājumi Latvijas PSR Cietvielu radiācijas fizikas skolas izveidotājs Apbalvojumi LZA Lielā medaļa (2010)

Dzīvesgājums

Dzimis 1930. gada 27. aprīlī Rīgā grāmatveža Kurta Švarca un viņa sievas medicīnas māsas Martas ģimenē. Studēja LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, līdztekus strādāja 1950. gadā izveidotajā Rīgas Medicīnas institūtā par Fizikas katedras laborantu. 1954. gadā viņš ieguva fiziķa specialitāti un iestājās LVU aspirantūrā, 1960. gadā Tartu Valsts universitātē aizstāvēja fizikas zinātņu kandidāta disertāciju "Luminiscences dzēšanas procesi sārmmetālu halogenīdu kristālos". No 1961. gada K. Švarcs strādāja LZA Fizikas institūtā, bija laboratorijas vadītājs, institūta zinātniskais direktors, Salaspils kodolreaktora zinātniskais vadītājs.

1970. gadā viņš PSRS Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā Maskavā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu doktora disertāciju. 1971. gadā viņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli un 1976. gadā par RTU profesoru cietvielu fizikā. 1976. gadā viņš izveidoja LZA Fizikas institūta Specializēto zinātnisko padomi zinātņu kandidāta un doktora grāda aizstāvēšanai cietvielu fizikā. Līdztekus viņš bija arī Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta Fizikas katedras vadītājs (1974—1979). 1990. gadā viņu ievēlēja par LZA īsteno locekli.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņam nostrifikācijas kārtā 1992. gadā piešķīra habilitētā fizikas doktora grādu (Dr. habil. phys.). 1992. gadā Švarcam piedāvāja divu gadu viesprofesūru Heidelbergas Universitātē, viņš to pieņēma un ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Švarca ilggadējais līdzgaitnieks Andris Ozols kļuva par profesoru RTU, bet citi laboratorijas pētnieki nonāca Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, nodibinot Optisko ierakstu laboratoriju.

Kurts Švarcs strādāja par Heidelbergas Universitātes fizikas viesprofesoru līdz 1994. gadam, tad turpināja darbu Darmštates Smago jonu fizikas institūta Materiālu pētniecības nodaļā līdz 2010. gadam strādāja institūtā kā vecākais pētnieks. 2007. gadā Švarcu uzmeklēja Kazahstānas pārstāvji, jo Astanā bija instalēts paātrinātājs, kas bija paredzēts Kodolfizikas institūtam un Ļeva Gumiļova Eirāzijas nacionālajai universitātei. Universitāte gribēja attīstīt radiācijas pētījumus cietvielās un uzaicināja Švarca par konsultantu, un viņš septiņus gadus koordinēja radiācijas pētījumus Astanā.

Kopš 2011. gada Kurts Švarcs katru gadu uzstājās LZA ar lekcijām par dažādām tēmām, piemēram, par "Zinātnes sākumiem un evolūciju".

Zinātniskie darbi

Kurts Švarcs pētījis jonu kristālu luminiscences efektivitātes atkarību no temperatūras, kā arī šo kristālu radiolīzes mehānismu. Viņš pētījis materiālus hologrammu ierakstam, dinamisko hologrāfiju, noskaidrojis hologrāfiskā ieraksta optiskās pastiprināšanās efekta galvenās likumsakarības amorfos pusvadītājos.

Publicējis rakstus materiālzinātnē par radiācijas izraisītiem un fotostimulētiem procesiem neorganiskajos materiālos (jonu kristālos, segnetoelektriķos, amorfos pusvadītājos) – defektu veidošanos un optiskajām īpašībām, enerģijas migrāciju un lādiņa pārnesi.

"No visiem mācību priekšmetiem atšķirīga ir matemātika. Šis grieķu izcelsmes vārds tulkojumā nozīmē “māksla mācīties”. Skolu programmās matemātika sākas ar skaitļa jēdzienu, turpinās ar algebru, ģeometriju līdz priekšstatiem par diferencēšanu un integrālrēķiniem. Gandrīz visās ģimnāziju mācību programmās ir iekļauti arī varbūtības teorijas pamati, bez kuriem nav iespējama prognozēšana ne meteoroloģijā, ne ekonomikā. Var apgalvot, ka laba matemātikas programma ģimnāzijā un laba matemātikas pasniegšana ir skolēnu loģiskās domāšanas attīstības garants."

Publikācijas

• К. К. Шварц, Д. Ю. Лусис, Ю. Ф. Экманис. Исследование радиолюминесценции щелочногалоидных кристаллов на горизонтальном канале реактора. Радиационная физика. АН Латвийской ССР, Институт физики. Рига: АН Латвийской ССР, 1964. c. [3]-13 (krieviski)
• K. Shvarts, J. Ekmanis (1966). Electron microscopic investigation of radiation macroeffects in ionic crystals. Acta Crystallographica , 21, p. 182. (angliski)
• Yu. A. Ekmanis, F. Pirogov, K. Shvarts (1983). The process of colloidal centre formation in alkali halide crystals during irradiation. In: Radiation Effects and Defects in Solids: incorporation plasma science and plasma technology, Vol.74 (1&4) p.199-208.
• E. A. Kotomin, V. Kashcheyevs, V. N. Kuzovkov, K. Schwartz, and C. Trautmann (2001). Modeling of primary defect aggregation in tracks of swift heavy ions in LiF. Phys. Rev. B 64, 144108.

Monogrāfijas

• К. К. Шварц, З. А. Грант, Т. К. Межс, М. М. Грубе. Термолюминесцентная дозиметрия. Рига: Зинатне, 1968.
• К. К. Шварц, В. И. Готлиб, Я. Ж. Кристапсон. Оптические регистрирующие среды. Рига: Зинатне, 1976, 184 c.
• К. К. Шварц. Физика оптической записи в диэлектриках и полупроводниках. Рига: Зинатне, 1986, 230 c.
• К. К. Шварц, Ю. А. Экманис. Диэлектрические материалы: Радиационные процессы и радиационная стойкость. Рига: Зинатне, 1989, 188 c.
• K. Schwartz. The Physics of Optical Recording. Springer: Berlin-Heidelberg, 1993.

Populārzinātniskās grāmatas

• Aukstā gaisma (1956)
• Fotoķīmija (1961)
• Hologrāfija – revolūcija optikā (kopā ar A. Ozolu, 1975)

Apbalvojumi

• Latvijas PSR Valsts prēmija par termoluminiscento dozimentru izstrādi jonizējošā apstarojuma mērīšanai (1977)
• LZA Keldiša prēmija (1988)
• LZA un A/S RD ALFA Gada balva par mūža devumu un cietvielu radiācijas fizikas skolas izveidi Latvijā (2000)
• LZA Lielā medaļa par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā (2010)

VDK kartotēka

K. Švarca kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš ar segvārdu "Strūve" savervēts 1956. gada septembrī.

Ārējās saites

• Prabook, World Biographical Encyclopedia, Inc. (angliski)
• Radiation Hardness of Insulating Materials and Semiconductors Kurta Švarca lekcija 31. 08. 2005 (angliski)