Latvijas Gāze

AS "Latvijas Gāze" (LG) ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes importu un tirdzniecību. Uzņēmuma galvenais birojs ir Rīgā.

AS Latvijas Gāze
Tips	akciju sabiedrība
Darbības joma	enerģētika
Dibināts	1991. gads
Galvenais birojs	Rīga, Latvija
Galvenās personas	Aigars Kalvītis (valdes priekšsēdētājs)
Pakalpojumi	dabasgāzes tirdzniecība
Īpašnieks(-i)	Rietumu banka Energy Investments Uniper Itera Latvija Haupas
Tīmekļa vietne	lg.lv

Dabasgāzes vairumtirdzniecība un pārdošana rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām tiek veikta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

AS "Latvijas Gāze" īpašnieki ir AS Rietumu banka (28,97 %), SIA Energy Investments (27,85 %), Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26 %), SIA ITERA Latvija (16,00 %), UAB Haupas (6,15 %, Lietuva).

Vēsture

1862. gadā Rīgā sāka darboties mākslīgās gāzes fabrika, kas no akmeņoglēm ražoja deggāzi Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gāzdzinējos un mājsaimniecībās. Otro gāzes fabriku Rīgā atklāja 1875. gadā. Liepājā gāzes fabriku atklāja 1882. gadā.

Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Latvijā sāka izmanot sašķidrināto naftasgāzi, 1961. gadā izveidoja LPSR Ministru Padomes Galveno gazifikācijas parvaldi, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju.

1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no Dašavas Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties Inčukalna pazemes gāzes krātuve. 1970. gados Ļeņingradas institūtā Giprospecgaz tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi.

1972. gadā atklāja gāzes vadu Valdajs—Pleskava—Rīga, kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.

1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada Saurieši—Ogre—Jēkabpils—Daugavpils būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteju reorganizēja par ražošanas apvienību Latvijas Gāze.

1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā Latvijas Gāze (LG), kas reģistrēta 1991. gada 25. martā. To 1994. gada 31. janvārī pārveidoja par valsts akciju sabiedrību. 1996. gadā uzņēmumu iekļāva privatizējamo objektu sarakstā. No 1997. gada līdz 2002. gadam notika Latvijas Gāze privatizācija, un par tā akcionāriem kļuva E.ON Ruhrgas International AG, AAS Gazprom un SIA ITERA Latvija.

2014. gada martā E.ON Ruhrgas paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus. 2016. gada 1. janvārī Latvijas Gāze akcionāra E.ON Ruhrgas International GmbH mātes uzņēmums Uniper AG atdalījās no E.ON, un E.ON Ruhrgas International GmbH tika pārdēvēts par Uniper Ruhrgas International GmbH. 2016. gada 28. janvārī Uniper Ruhrgas International pārdeva 28,97 % Latvijas Gāze akciju investīciju fondam Marguerite Fund, kurā piedalās finanšu institūcijas Caisse des Depots et Consignations, Cassa Depositi e Prestiti, Eiropas Investīciju banka, Instituto de Credito Oficial, KfW un PKO Bank Polski.

2016. gada 11. februārī Saeima pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu. Vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā Latvijas Gāze līdz 2017. gada 3. aprīlim atsevišķā uzņēmumā būtu jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram būtu jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.

2016. gada 2. septembrī Latvijas Gāze akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību Conexus Baltic Grid un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. 22. decembrī notika Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulce; tas Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 2017. gada 2. janvārī. 2017. gada 22. novembrī Latvijas Gāze dibināja meitas uzņēmumu Gaso, kam nodeva sadales sistēmas operatora funkcijas. 2017. gadā "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā un Igaunijā.

Pēc Somijas gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Somijā. 2022. gada 8. augustā AS "Latvijas gāze" akcionāru sapulcē tika nolemts gāzes sadales sistēmas operatora Gaso kapitāldaļas nodot jaundibināmam uzņēmumam. 2023. gadā "Latvijas gāze" sāka Gaso pārdošanas procesu, jo pēc 2022. gadā pieņemtā regulējuma Gaso nevarēja pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri. 2023. gada 14. aprīlī "Latvijas gāze" noslēdza vienošanos par AS Gaso pārdošanu Igaunijas uzņēmumam Eesti Gaas (tagad Elenger Grupp) par 120 miljoniem eiro. Pēc valdības piekrišanas un konkurences padomes atļaujas saņemšanas darījums tika pabeigts 17. jūlijā.

2023. gada 24. novembrī tika paziņots, ka "Latvijas gāze" valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība SIA Energy Investments iegādājusies 28,97 % LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda Marguerite Gas II. Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, Energy Investments vadības izpirkuma procesa ietvaros atsavināja ar atpakaļpirkuma tiesībām projekta finansētājam Rietumu bankai pirmajā posmā iegādātās 28,97 % "Latvijas gāze" kapitāldaļas. 2024. gada 28. jūnijā "Latvijas gāze" Latvijas Bankai iesniedza lūgumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu; to Latvijas Banka atļāva 24. jūlijā. Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums 3,35 eiro par vienu akciju. Piedāvājums attiecās uz 18,75 % kapitāla, bet pēc atpirkšanas perioda uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014 %. 23. augusts bija AS "Latvijas gāze" akciju kotēšanas pēdējā diena Nasdaq Riga biržā. 2024. gada oktobrī Krievijas Gazprom pārdeva tam piederošos 34,00 % "Latvijas Gāze" kapitāldaļu Omānas uzņēmuma Qudrah International SPC, kas savukārt novembrī akcijas pārdeva uzņēmumiem SIA Energy Investments (27,85 %) un Lietuvas UAB Haupas (6,15 %).

Pārvalde

Latvijas Gāze pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. Padomes priekšsēdētājs ir Guntars Reidzāns, padomes locekļi: Matiass Kolenbahs, Kirils Neujmins, Kirils Seļezņovs, Olivers Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs, Jeļena Mihailova, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis un Kristians Janzens.

Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. Valdes priekšsēdētājs ir Aigars Kalvītis (kopš 2015. gada augusta), viņa vietnieks Deniss Jemeļjanovs, valdes locekļi Elita Dreimane, un Inga Āboliņa (līdz 2022. gada 12. augustam).

AS "Latvijas Gāze" meitassabiedrības AS "Gaso" valdē 2022. gadā strādāja viens, savukārt padomē pieci Krievijas pilsoņi. 2022. gada 16. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko aizliedza Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Atbalsta programmas

Uzņēmums iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās sporta, zinātnes un kultūras atbalsta programmās.

1997. gadā Latvijas Gāze kļuva par Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstītāju un Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases ģenerālsponsoru. 2003. gadā tā sāka finansēt gada balvu par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī kardioloģijas zinātnē. 2004. gadā Latvijas Gāze ieguva Latvijas Nacionālās operas patrona nosaukumu, tā piedalījās arī Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā un atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus. Uzņēmums atvēlēja finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā Engures ezera dabas parka uzturēšanai un Gaujas nacionālā parka fondam. 2005. gadā LG uzdāvināja jaunu datorklasi Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam, rīkoja konkursu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību. 2006. gadā LG atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana". 2006. gadā LG finansēja Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanu dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī Latvijas Bobsleja federācijai sportistu izlasi 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī Latvijas Motosporta federācijas un Latvijas Ūdens motosporta federācijas mērķu īstenošanai. 2007. gadā LG atbalstīja projektu Innovation Circuss un atvēlēja līdzekļus stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un sirds ķirurģijā. Kopš 2008. gada Latvijas Gāze ir Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs.

Ārējās saites

• AS "Latvijas Gāze" vietne