Vikipēdija

Elīna Pinto

Elīna Pinto (dzimusi Elīna Dzalbe 1981. gada 24. maijā) ir Latvijas publiskās pārvaldes speciāliste, pilsoniskā un latviešu diasporas aktīviste. Kopš 2023. gada ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Kopš 2021. gada ir latviešu diasporas pētnieku, uzņēmēju un profesionāļu kustībā "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" valdes locekle, vadot starptautisko organizāciju profesionāļu domnīcu.

Elīna Pinto
Elīna Pinto
Personīgā informācija
Dzimusi 1981. gada 24. maijā (42 gadi)
Dzīves vieta Ķesterciems, Latvija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās pilsoniskā t.sk. latviešu diasporas aktīviste
Vecāki Pēteris Dzalbe, Ingrīda Dzalbe
Dzīvesbiedrs Orlando Pinto
Bērni trīs
Augstskola Latvijas Universitāte

2023. gada 11. maijā partija "Progresīvie" izvirzīja Elīnu Pinto par amata kandidāti 2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās.[1]

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimusi 1981. gada 24. maijā Rīgā jurista Pētera Dzalbes[2] un viņa sievas inženieres un skolotājas Ingrīdas Dzalbes, dzimušas Šāvējas, piecu bērnu ģimenē.[3]

1999. gadā absolvēja Jelgavas Valsts ģimnāziju. Ieguva otrā līmeņa profesionālo izglītību tiesību zinātnēs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Rīgā, kā arī Latvijas—Francijas starpuniversitāšu diplomu Eiropas lietās. Vēlāk studēja Eiropas Starpuniversitāšu centrā — Eiropas maģistrantūrā Cilvēktiesībās un demokratizācijā (Venēcijā, Itālijā un Strasbūrā, Francija) — iegūstot maģistra grādu. Studiju laikā kā pētniecības asistente Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē prof. Kalvja Torgāna vadībā līdzdarbojās mācību grāmatas[jāprecizē] izstrādē par Eiropas Savienības vides tiesību jautājumiem. Strādāja kā juriste zvērināta notāra birojā.

Profesionālā darbība labot šo sadaļu

2003. gadā uzsāka darbu ES iestādēs, bija cilvēktiesību padomniece ES Padomes Ģenerālsekretariāta pārstāvniecībā ANO Ženēvā un Ņujorkā. Pēc atgriešanās Latvijā strādāja par cilvēktiesību juriskonsultu un Cilvēktiesību departamenta direktori Latvijas Tiesībsarga birojā (2007—2008).

2008.—2011. gadā bija ES Padomes ģenerāldirektora konsultante ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, pēc tam ģenerālsekretāra vietnieka padomniece starptautisko krīžu risināšanas, NATO un drošības politikas jautājumos. Piedalījās ES civilo un militāro krīžu risināšanas misiju uzraudzības vizītēs Kosovā, Gruzijā, Afganistānā. No 2012. līdz 2019. gadam strādāja Eiropas Komisijā kā tulkotāja.

No 2019. līdz 2020. gadam bija Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējas jautājumos. Līdz 2023. gadam bija Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publiskās pārvaldības jautājumu eksperte-konsultante. Kopš 2023. gada Elīna Pinto ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā.

Sabiedriski pilsoniskā darbība labot šo sadaļu

No 2012. līdz 2019. gadam Elīna Pinto darbojās Luksemburgas latviešu biedrībā Luksemburga-Latvija, un 2015.—2019. gadā to vadīja.[4] Pēc Elīnas Pinto ierosinājuma biedrībā izveidota Mārtiņa balva par nerimstošu degsmi un ieguldījumu latviskās piederības kopšanā.[5] Šajā periodā biedrība veidojusi vietējo kultūras sadarbības un publiskās diplomātijas programmu Rīga-2014 un Latvijas prezidentūras ES ietvaros, iesaistījusies labdarībā par labu Latvijai, kā arī sekmējusi pieredzes pārnesi[jāprecizē] starp abām valstīm sadarbības forumos ar rīcībpolitikas veidotājiem un pētniekiem kosmosa, loģistikas un finanšu un investīciju nozarēs. Par veikumu Elīna Pinto 2019. gadā saņēmusi Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu.[6]

No 2014. līdz 2022. gadam darbojusies Eiropas Latviešu apvienībā, t.sk. kā tās prezidija priekšsēde un valdes locekle. Kā aktīviste nodarbojās ar uzmanības pievēršanu emigrācijai, Latvijas sociālekonomiskai attīstībai un ar Eiropas Savienību saistītajām problemām.[7]

No 2015. līdz 2022. gadam Elīna Pinto tika ievēlēta par Eiropas kustības Latvijā valdes locekli. No 2013. līdz 2022. gadam bijusi Eiropas Latviešu apvienības prezidijā un 2019.—2022. gadā — prezidija priekšsēde. Organizējusi pirmo Eiropas Latviešu kongresu 2017. gadā un piedalījusies Diasporas likuma izstrādāšanā.[8]

2017. gadā iniciējusi Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu sadarbības forumu, kas sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, Valsts kanceleju un Valsts prezidenta kanceleju atkārtojies 2022. gadā un gaidāms 2023. gadā. ELA paspārnē organizējusi pirmo Latvijas radošo profesionāļu sadarbības forumu Berlīnē 2019. gadā[9] un kopā ar Latviešu Ārstu un zobārstu apvienību — vairākus ārpus Latvijas strādājošo veselības aprūpes profesionāļu saietus Zviedrijā un Vācijā.[10] Rosinājusi un līdzorganizējusi sadarbībā ar Latvijas Televīziju īstenotās pirmās pilna formāta priekšvēlēšanu debates ārpus Latvijas — 2018. gadā Lielbritānijā,[11] 2019. gadā Beļģijā[12] un 2022. gadā Vācijā.[13]

Kopš 2021. gada ir biedrības "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (#esiLV[14]) valdes locekle. Sekmējusi[jāprecizē] ciešāku sadarbību starp ārvalstīs dzīvojošo latviešu profesionālajām organizācijām kā Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība, Latvijas Akadēmiskā organizācija Zviedrijā, Latvijas Studentu un pētnieku apvienība Lielbritānijā un veicinājusi Latvijas Diasporas māsu un vecmāšu apvienības un Eiropas latviešu jauniešu organizācijas EJ! izveidošanos. Vada #esiLV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla lsm.lv sadarbībā topošo sarunu ciklu Tālsaruna.[15] No 2017. līdz 2019. gadam, kā arī atkārtoti no 2022. gada pārstāv Latvijas NVO Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kā arī ir Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa padomes locekle.

Iepriekš bijusi arī Diasporas konsultatīvās padomes locekle (2018—2022), MK un NVO Sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekle (2018—2020), Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekle (2019), kā arī NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes sastāvā (2018—2019).

2018. gadā bija Eiropas pretnabadzības tīkla Latvijas nodaļas goda vēstnese, iestājoties par garantēto minimālo ienākumu.

Kopš 2018. gada ir Eiropas Politiku inovāciju balvas žūrijā.[16] Kā padomniece konsultē Briselē bāzētās Eiropas diasporu virsorganizācijas Europeans Throughout the World sekretariātu.[17]

Politiskā darbība labot šo sadaļu

2023. gada 1. jūlijā paziņojusi par iestāšanos politiskajā partijā Progresīvie, kļūstot par partijas domes vadītāja vietnieci.[18]

Privātā dzīve labot šo sadaļu

Kopš 2012. gada precējusies ar portugāļu izcelsmes Luksemburgas pilsoni, diplomātu Orlando Pinto. Ģimenē aug trīs bērni Ernests, Matilde un Arturs.

Dzīvojot Luksemburgā, Elīna Pinto dzied Luksemburgas latviešu korī Meluzīna, kura sastāvā piedalījusies vairākos Latvijas Vispārējos dziesmu un deju svētkos.

Pētījumi un publikācijas labot šo sadaļu

  • Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022)[19]
  • Jurista vārds — Latviešu nācija[20]
  • ir.lv — Stratēģija Somijas valdības izpildījumā: ko var mācīties Latvija?[21]
  • Delfi — Pilsoniskā sabiedrība — valsts pārmaiņu piektais ritenis? (2023)[22]
  • Delfi — IKP mēra visu, tikai ne to, kas dzīvi padara vērtīgu (2022)[23]
  • Latvijas Avīze — Nabadzība — neredzama, nedzirdama, neizbēgama? (2018)[24]
  • Risinājumus nākotnei neatradīsim pagātnes sarunu formātos — LVportals[25]
  • Compendium of case studies of governance frameworks and practices for climate resilience (OECD, contribution, publication forthcoming)
  • Improving policy coherence and development from the centre of government in Romania: analysis, best practice samples and recommendations (OECD, contribution, publication forthcoming)
  • The professional diaspora: Latvia’s natural partner in network diplomacy, contribution to the monography “The Latvian Foreign and Security Policy Yearbook 2022”
  • “Political and Security Committee: Political Control and Strategic Direction”, contribution to the monography “An EU Innovative External Action?”

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Raivis Spalvēns. «'Progresīvie' Valsts prezidenta amatam virza Elīnu Pinto». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-11.
  2. ↑ «No aprīļa pensionēsies AT tiesnesis Dzalbe». Latvijā (latviešu). 2020-02-06. Skatīts: 2023-05-08.
  3. ↑ «LR1 Ģimenes studijā ELA vadītāja Elīna Pinto ar ģimeni». ela.lv (angļu). Skatīts: 2023-05-08.
  4. ↑ [www.latviesi.lu «Latvieši Luksemburgā»].
  5. ↑ «Par mums». Latviesi.lu (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
  6. ↑ «Baltā galdauta svētki Luksemburgā». www.brivalatvija.lv. Skatīts: 2023-05-08.
  7. ↑ «Elīna Pinto». Sarunu festivāls LAMPA (latviešu). Skatīts: 2023-05-11.
  8. ↑ «Žurnāls: Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums – Jurista Vārds». m.juristavards.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
  9. ↑ «Latviesi.com Diasporas medijs». www.latviesi.com (angļu). Skatīts: 2023-05-08.
  10. ↑ Atskats uz Diasporas mediķu sadarbības forumu - Berlīnē, 07.12.2019 // Rīkotāji - ELA, LĀZA, IZM. Atjaunināts: 2023-05-08
  11. ↑ «Turpinot kampaņu novados, politiķi dosies uz priekšvēlēšanu debatēm pie diasporas Lielbritānijā». ela.lv (angļu). Skatīts: 2023-05-08.
  12. ↑ «LTV pirmās Eiroparlamenta deputāta amata kandidātu debates notiks Briselē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
  13. ↑ Izvēlies nākotni! Priekšvēlēšanu debates diasporā Vācijā - REplay.lv, 2022-09-17. Atjaunināts: 2023-05-08
  14. ↑ «ESI.LV – Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai». ESI.LV (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
  15. ↑ «"Tālsaruna"». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
  16. ↑ «The Innovation in Politics Awards». The Innovation in Politics Institute (en-US). Skatīts: 2023-05-08.
  17. ↑ «Euromonde ETTW - Europeans Throughout The World». euromonde.eu (en-US). Skatīts: 2023-05-08.
  18. ↑ «Valsts prezidenta amata pretendente Pinto pievienojusies partijai «Progresīvie»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-03.
  19. ↑ Bela, Baiba; Mieriņa, Inta; Pinto, Elīna (2022-08-18). Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls: pētījuma rezultāti. doi:10.22364/dmpc.22.
  20. ↑ «Latviešu nācija». JURISTAVARDS.LV (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
  21. ↑ «Stratēģija Somijas valdības izpildījumā: ko var mācīties Latvija? • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-05-08.
  22. ↑ Elīna Pinto. «Elīna Pinto: Pilsoniskā sabiedrība – valsts pārmaiņu piektais ritenis?». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
  23. ↑ «IKP mēra visu, tikai ne to, kas dzīvi padara vērtīgu • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-05-08.
  24. ↑ «Pinto: Latvijā nabadzība ir “neredzama”- mēs to eksportējam». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
  25. ↑ lvportals.lv. «Risinājumus nākotnei neatradīsim pagātnes sarunu formātos - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-08.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Elīna_Pinto&oldid=3973237"