14. Saeima
14. Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2022. gada 1. novembrī.[1]
14. Latvijas Republikas Saeima | |||
| |||
---|---|---|---|
![]() | |||
Darbības laiks: 2022. gada 1. novembris — pašlaik | |||
| |||
Priekšsēdētājs: | |||
Priekšsēdētāja biedri: | |||
Frakcijas termiņa sākumā | |||
| |||
|
VēlēšanasLabot
14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.[2] Salīdzinājumam — Lietuvas 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet Igaunijas 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.[3]
Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumāLabot
Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:[2]
Saraksta nr. | Kandidātu saraksta nosaukums | Derīgās zīmes | Procenti* | Vietas** |
---|---|---|---|---|
1 | Jaunā Vienotība | 173 425 | 18,97% | 26 |
3 | Zaļo un Zemnieku savienība | 113 676 | 12,44% | 16 |
18 | "APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" | 100 631 | 11,01% | 15 |
11 | Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 84 939 | 9,29% | 13 |
8 | Politiskā partija "Stabilitātei!" | 62 168 | 6,80% | 11 |
12 | Latvija Pirmajā Vietā | 57 033 | 6,24% | 9 |
15 | "Progresīvie" | 56 327 | 6,16% | 10 |
* Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.
** Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.
Saeimas komisijas un to vadītājiLabot
14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas:
- Ārlietu komisija (priekšsēdētājs Rihards Kols)
- Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētājs Jānis Reirs)
- Juridiskā komisija (priekšsēdētājs Andrejs Judins)
- Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja Ieva Brante)
- Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre)
- Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis)
- Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētāja Daiga Mieriņa)
- Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja Linda Matisone)
- Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētāja Inga Bērziņa)
- Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs Jānis Vucāns)
- Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs Hosams Abu Meri)
- Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis)
- Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs Jānis Dombrava)
- Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka)
- Eiropas lietu komisija (priekšsēdētājs Andris Sprūds)
- Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs Uģis Mitrevics)
- Parlamentārās izmeklēšanas komisija (priekšsēdētājs Vilis Krištopans)
Koalīcijas veidošanas processLabot
Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. 14. Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "Jaunā Vienotība", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.
Partneru meklēšanaLabot
Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:
- "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar Zaļo un Zemnieku savienību, ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga;[4]
- "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;[5]
- "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "Progresīvie", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.[6] Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.[7][8]
Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.[9] "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.[10]
Sadarbības memorandsLabot
3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto koalīcijas sadarbības memorandu — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:[11][12][13]
Nacionālās vērtības un tiesiskums | Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība | Tautsaimniecības attīstība | Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības | Veselības aprūpes pieejamība |
---|---|---|---|---|
Nacionālo vērtību atbalstīšana | Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana | Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde | Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana | |
|
|
|
|
|
|
|
|
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana | |
|
|
Teritoriālā attīstība un dzīves vide |
|
|
Tiesiskuma nodrošināšana |
|
|
|
|
|
Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana | Nodokļu politikas pilnveidošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanasLabot
Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:
- Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes;
- Noteikt Ekonomikas ministriju kā atbildīgo par nodarbinātības politiku;
- Noteikt Labklājības ministriju kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku;
- Noteikt atbildīgo ministriju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku
- Izveidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju.
Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanaLabot
Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, kuras atbildības joma būs klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešana.[11]
Glorija Grevcova pameta partiju "Stabilitātei!"Labot
2023. gada 15. maijā Glorija Grevcova, kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), pameta partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.[14]
AtsaucesLabot
- ↑ «Vēlēšanu kalendārs | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ 2,0 2,1 «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
- ↑ «Voter Turnout | International IDEA». www.idea.int. Skatīts: 2022-11-12.
- ↑ «Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ ««Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ ««Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ ««Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ «Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
- ↑ «Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
- ↑ ««Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
- ↑ 11,0 11,1 «Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-12.
- ↑ Jaunā Vienotība. «Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem». Jaunā Vienotība (latviešu), 2022-11-03. Skatīts: 2022-11-12.
- ↑ lvportals.lv. «Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-12.
- ↑ «Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-15.
Ārējās saitesLabot
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |