Vikipēdija

14. Saeima

14. Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2022. gada 1. novembrī.[1]

14. Latvijas Republikas Saeima
14saeima.svg
Darbības laiks: 2022. gada 1. novembris — pašlaik
Priekšsēdētājs:
Edvards Smiltēns
Priekšsēdētāja biedri:
Zanda Kalniņa-Lukaševica

Jānis Grasbergs

Frakcijas termiņa sākumā
←13. Saeima 15. Saeima→

VēlēšanasLabot

Pamatraksts: 14. Saeimas vēlēšanas

14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.[2] Salīdzinājumam — Lietuvas 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet Igaunijas 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.[3]

Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumāLabot

Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:[2]

Saraksta nr. Kandidātu saraksta nosaukums Derīgās zīmes Procenti* Vietas**
1 Jaunā Vienotība 173 425 18,97% 26
3 Zaļo un Zemnieku savienība 113 676 12,44% 16
18 "APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" 100 631 11,01% 15
11 Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 84 939 9,29% 13
8 Politiskā partija "Stabilitātei!" 62 168 6,80% 11
12 Latvija Pirmajā Vietā 57 033 6,24% 9
15 "Progresīvie" 56 327 6,16% 10

* Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.

** Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.

Saeimas komisijas un to vadītājiLabot

14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas:

  • Ārlietu komisija (priekšsēdētājs Rihards Kols)
  • Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētājs Jānis Reirs)
  • Juridiskā komisija (priekšsēdētājs Andrejs Judins)
  • Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja Ieva Brante)
  • Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre)
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis)
  • Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētāja Daiga Mieriņa)
  • Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja Linda Matisone)
  • Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētāja Inga Bērziņa)
  • Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs Jānis Vucāns)
  • Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs Hosams Abu Meri)
  • Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis)
  • Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs Jānis Dombrava)
  • Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka)
  • Eiropas lietu komisija (priekšsēdētājs Andris Sprūds)
  • Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs Uģis Mitrevics)
  • Parlamentārās izmeklēšanas komisija (priekšsēdētājs Vilis Krištopans)

Koalīcijas veidošanas processLabot

Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. 14. Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "Jaunā Vienotība", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.

Partneru meklēšanaLabot

Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:

  • "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar Zaļo un Zemnieku savienību, ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga;[4]
  • "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;[5]
  • "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "Progresīvie", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.[6] Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.[7][8]

Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.[9] "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.[10]

Sadarbības memorandsLabot

3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto koalīcijas sadarbības memorandu — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:[11][12][13]

14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti
Nacionālās vērtības un tiesiskums Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība Tautsaimniecības attīstība Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības Veselības aprūpes pieejamība
Nacionālo vērtību atbalstīšana Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana
  • Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem
  • Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību
 Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana
  • Turpināt atbalstīt nacionālo kultūru
 Teritoriālā attīstība un dzīves vide
Tiesiskuma nodrošināšana
  • Paaugstināt galvaspilsētas konkurētspēju Ziemeļeiropas regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi;
  • Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi
Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana Nodokļu politikas pilnveidošana
  • Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā
  • Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm
  • Pabeigt valsts ostu pārvaldības reformu
  • Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē
  • Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot birokrātiskos šķēršļus

Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanasLabot

Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:

  • Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes;

Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanaLabot

Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, kuras atbildības joma būs klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešana.[11]

Glorija Grevcova pameta partiju "Stabilitātei!"Labot

2023. gada 15. maijā Glorija Grevcova, kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), pameta partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.[14]

AtsaucesLabot

  1. ↑ «Vēlēšanu kalendārs | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  2. ↑ 2,0 2,1 «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  3. ↑ «Voter Turnout | International IDEA». www.idea.int. Skatīts: 2022-11-12.
  4. ↑ «Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  5. ↑ ««Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  6. ↑ ««Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  7. ↑ ««Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  8. ↑ «Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  9. ↑ «Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
  10. ↑ ««Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-12.
  12. ↑ Jaunā Vienotība. «Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem». Jaunā Vienotība (latviešu), 2022-11-03. Skatīts: 2022-11-12.
  13. ↑ lvportals.lv. «Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-12.
  14. ↑ «Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-15.

Ārējās saitesLabot


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=14._Saeima&oldid=3858999"