14. Saeima

14. Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2022. gada 1. novembrī.

14. Latvijas Republikas Saeima
Darbības laiks: 2022. gada 1. novembris — pašlaik
Priekšsēdētājs:	Daiga Mieriņa
Priekšsēdētāja biedri:	Zanda Kalniņa-Lukaševica Antoņina Ņenaševa
Frakcijas termiņa sākumā
Jaunā Vienotība (26) Zaļo un Zemnieku savienība (16) Apvienotais saraksts (14) Nacionālā apvienība (13) Stabilitātei! (11) Progresīvie (10) Latvija pirmajā vietā (9)
←13. Saeima 15. Saeima→

Vēlēšanas

14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu. Salīdzinājumam — Lietuvas 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet Igaunijas 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.

Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā

Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:

Saraksta nr.	Kandidātu saraksta nosaukums	Derīgās zīmes	Procenti*	Vietas**
1	Jaunā Vienotība	173 425	18,97%	26
3	Zaļo un Zemnieku savienība	113 676	12,44%	16
18	"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"	100 631	11,01%	15
11	Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	84 939	9,29%	13
8	Politiskā partija "Stabilitātei!"	62 168	6,80%	11
12	Latvija Pirmajā Vietā	57 033	6,24%	9
15	"Progresīvie"	56 327	6,16%	10

* Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.

** Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.

Saeimas partijas un partiju apvienības

Partijas un partiju apvienības kopš 2023. gada 25. septembra

14.Saeimas frakciju sastāvs uz 22.11.2023:

Frakcijas nosaukums	Deputātu skaits
Jaunā Vienotība	25
Zaļo un Zemnieku savienība	16
"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"	14
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	13
Politiskā partija "Stabilitātei!"	10
"Progresīvie"	10
Latvija Pirmajā Vietā	8
Pie frakcijām nepiederošie deputāti	4
Kopā	100

Saeimas komisijas un to vadītāji

14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas:

• Ārlietu komisija (priekšsēdētājs Rihards Kols)
• Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētājs Jānis Reirs)
• Juridiskā komisija (priekšsēdētājs Andrejs Judins)
• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja Leila Rasima)
• Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre)
• Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis)
• Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs Oļegs Burovs)
• Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama)
• Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs Andris Bērziņš)
• Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs Jānis Vucāns)
• Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs Raimonds Čudars)
• Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētāja Viktorija Baire)
• Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs Ainars Latkovskis)
• Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs Gunārs Kūtris)
• Eiropas lietu komisija (priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis)
• Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs Uģis Mitrevics)
• Parlamentārās izmeklēšanas komisija (priekšsēdētājs Vilis Krištopans)

Koalīcijas veidošanas process

Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. 14. Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "Jaunā Vienotība", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.

Partneru meklēšana

Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:

• "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar Zaļo un Zemnieku savienību, ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga;
• "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;
• "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "Progresīvie", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz. Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.

Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām. "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.

Sadarbības memorands

3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto koalīcijas sadarbības memorandu — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:

14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti

Nacionālās vērtības un tiesiskums	Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība	Tautsaimniecības attīstība	Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības	Veselības aprūpes pieejamība
Nacionālo vērtību atbalstīšana	Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana	Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde	Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana
Sekmēt Latvijas tautas saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu	Turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju	Īstenot ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfiskās situācijas uzlabošanai	Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus valsts pārvaldē	Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem
Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītības sistēmu valsts valodā	Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību	Palielināt augstākās izglītības un zinātnes finansējumu radītspējīgas vides attīstībai	Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana
Turpināt atbalstīt nacionālo kultūru	Ieviest Valsts aizsardzības dienestu no 2023. gada	Teritoriālā attīstība un dzīves vide	Uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību
Tiesiskuma nodrošināšana	Palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu	Paaugstināt galvaspilsētas konkurētspēju Ziemeļeiropas regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi;	Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi
Nostiprināt tiesiskuma un demokrātiskās vērtības, efektīvi pildīt tiesu varas lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret korupciju	Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana	Nodokļu politikas pilnveidošana	Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā
Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm	Nodrošināt valsts enerģētisko pašpietiekamību, mazinot atkarību no dabasgāzes un attīstot atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus	Veidot līdzsvarotu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, kas sekmētu darbavietu radīšanu	Pabeigt valsts ostu pārvaldības reformu
	Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē	Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot birokrātiskos šķēršļus
		Būtiski samazināt ēnu ekonomiku, atvieglojot nodokļu slogu "dzīvesstila uzņēmumiem"

Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas

Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:

• Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes;

• Noteikt Ekonomikas ministriju kā atbildīgo par nodarbinātības politiku;
• Noteikt Labklājības ministriju kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku;
• Noteikt atbildīgo ministriju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku
• Izveidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju.

Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana

Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, kuras atbildības joma būs klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešana.

Frakciju sastāva izmaiņas

Pēc Krišjāņa Kariņa 2. valdības apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:

• Jaunās Vienotības frakcijā — Ilze Vergina, Edmunds Jurēvics, Gatis Liepiņš, Atis Labucis, Ingrīda Circene, Jānis Reirs un Viktorija Baire;
• Nacionālās apvienības frakcijā — Ģirts Lapiņš, Jurģis Klotiņš, Normunds Dzintars, Arnolds Jātnieks,
• "Apvienotā saraksta" frakcijā — Edgars Putra, Ieva Brante un Andrejs Svilāns.

• partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta Glorija Grevcova, kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu;

• "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta Oļegs Burovs, viļoties par tās tuvināšanos partijai "Stabilitātei!";

Pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:

• Jaunās Vienotības frakcijā — Alīna Gendele, Ģirts Valdis Kristovskis;
• Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — Ģirts Štekerhofs, Didzis Zemmers, Ligita Gintere, Valdis Maslovskis,
• Progresīvo frakcijā — Ervins Labanovskis un Mairita Lūse.

2023. gada 25. septembrī mira Atis Deksnis no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās Igors Rajevs, lai turpinātu strādāt par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.

Ārējās saites

• Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa