Vikipēdija

14. Saeima

14. Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2022. gada 1. novembrī.[1]

14. Latvijas Republikas Saeima
Darbības laiks: 2022. gada 1. novembris — pašlaik
Priekšsēdētājs:
Edvards Smiltēns (līdz 2023. gada 20. septembrim)
Daiga Mieriņa (kopš 2023. gada 20. septembra)
Priekšsēdētāja biedri:
Zanda Kalniņa-Lukaševica

Jānis Grasbergs (līdz 2023. gada 20. septembrim)
Antoņina Ņenaševa (kopš 2023. gada 20. septembra)

Frakcijas termiņa sākumā
←13. Saeima 15. Saeima→

Vēlēšanas labot šo sadaļu

Pamatraksts: 14. Saeimas vēlēšanas

14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.[2] Salīdzinājumam — Lietuvas 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet Igaunijas 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.[3]

Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā labot šo sadaļu

Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:[2]

Saraksta nr. Kandidātu saraksta nosaukums Derīgās zīmes Procenti* Vietas**
1 Jaunā Vienotība 173 425 18,97% 26
3 Zaļo un Zemnieku savienība 113 676 12,44% 16
18 "APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" 100 631 11,01% 15
11 Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 84 939 9,29% 13
8 Politiskā partija "Stabilitātei!" 62 168 6,80% 11
12 Latvija Pirmajā Vietā 57 033 6,24% 9
15 "Progresīvie" 56 327 6,16% 10

* Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.

** Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.

Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik labot šo sadaļu

 
Partijas un partiju apvienības kopš 2023. gada 25. septembra

14.Saeimas frakciju sastāvs uz 25.01.2024:

Frakcijas nosaukums Deputātu skaits
Jaunā Vienotība 25
Zaļo un Zemnieku savienība 16
"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" 14
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 12
"Progresīvie" 10
Politiskā partija "Stabilitātei!" 9
Latvija Pirmajā Vietā 8
Pie frakcijām nepiederošie deputāti 6
Kopā 100

Saeimas komisijas un to vadītāji labot šo sadaļu

14. Saeimā kopumā darbojas 17 komisijas:

  • Ārlietu komisija (priekšsēdētājs Rihards Kols)
  • Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētājs Jānis Reirs)
  • Juridiskā komisija (priekšsēdētājs Andrejs Judins)
  • Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja Leila Rasima)
  • Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre)
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis)
  • Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs Oļegs Burovs)
  • Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama)
  • Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs Andris Bērziņš)
  • Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs Jānis Vucāns)
  • Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs Raimonds Čudars)
  • Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētāja Viktorija Baire)
  • Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs Ainars Latkovskis)
  • Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs Gunārs Kūtris)
  • Eiropas lietu komisija (priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis)
  • Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs Uģis Mitrevics)
  • Parlamentārās izmeklēšanas komisija (priekšsēdētājs Vilis Krištopans)

Koalīcijas veidošanas process labot šo sadaļu

Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. 14. Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "Jaunā Vienotība", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.

Partneru meklēšana labot šo sadaļu

Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:

  • "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar Zaļo un Zemnieku savienību, ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga;[4]
  • "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;[5]
  • "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "Progresīvie", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.[6] Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.[7][8]

Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.[9] "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.[10]

Sadarbības memorands labot šo sadaļu

3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto koalīcijas sadarbības memorandu — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:[11][12][13]

14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti
Nacionālās vērtības un tiesiskums Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība Tautsaimniecības attīstība Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības Veselības aprūpes pieejamība
Nacionālo vērtību atbalstīšana Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana
  • Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem
  • Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību
 Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana
  • Turpināt atbalstīt nacionālo kultūru
 Teritoriālā attīstība un dzīves vide
Tiesiskuma nodrošināšana
  • Paaugstināt galvaspilsētas konkurētspēju Ziemeļeiropas regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi;
  • Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi
Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana Nodokļu politikas pilnveidošana
  • Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā
  • Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm
  • Pabeigt valsts ostu pārvaldības reformu
  • Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē
  • Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot birokrātiskos šķēršļus

Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas labot šo sadaļu

Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:

  • Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes;

Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana labot šo sadaļu

Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, kuras atbildības joma būs klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešana.[11]

Frakciju sastāva izmaiņas labot šo sadaļu

Pēc Krišjāņa Kariņa 2. valdības apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:

  • partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta Glorija Grevcova, kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu;[15]

Pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:

2023. gada 25. septembrī mira Atis Deksnis no "Apvienotā saraksta" frakcijas.[18] Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās Igors Rajevs, lai turpinātu strādāt par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.[19]

2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz Ķīnu, no partijas “Stabilitātei!” un no tās frakcijas tika izslēgta Viktorija Pleškāne.[20]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Vēlēšanu kalendārs | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  2. ↑ 2,0 2,1 «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-03.
  3. ↑ «Voter Turnout | International IDEA». www.idea.int. Skatīts: 2022-11-12.
  4. ↑ «Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  5. ↑ ««Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  6. ↑ ««Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  7. ↑ ««Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  8. ↑ «Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-05.
  9. ↑ «Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
  10. ↑ ««Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-26.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-12.
  12. ↑ Jaunā Vienotība. «Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem». Jaunā Vienotība (latviešu), 2022-11-03. Skatīts: 2022-11-12.
  13. ↑ lvportals.lv. «Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-12.
  14. ↑ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti lsm.lv 2023. gada 15. decembrī
  15. ↑ «Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-15.
  16. ↑ «Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-19.
  17. ↑ Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu» lsm.lv 2023. gada 21. septembrī
  18. ↑ Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis delfi.lv 2023. gada 25. septembrī
  19. ↑ Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā delfi.lv 2023. gada 25. septembrī
  20. ↑ «No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-27.

Ārējās saites labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=14._Saeima&oldid=3993449"