19. gadsimts

laika posms no 1801. gada 1. janvāra līdz 1900. gada 31. decembrim
(Pāradresēts no 19. gs.)

19. gadsimts ir gadsimts, kas ilga no 1801. līdz 1900. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — spāņu, portugāļu, ķīniešu, Svētā Romas un Mogulu impēriju sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt Britu un Vācijas Impērijai, kā arī Amerikas Savienotajām valstīm, mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti. Pēc Francijas Pirmā impērijas un Napoleona sakāves, Britu impērija kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu no ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, elektroenerģijas ražošanu un metalurģija, tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. Rūpnieciskā revolūcija aizsākās Eiropā. Viktorijas laikmetā bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs.

Tūkstošgades:
Gadsimti:
Desmitgades:
Gadi:

Sasniegumi medicīnā un cilvēka anatomijā, kā arī slimību profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētā visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. Londonā kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās.

Visā pasaulē tika ierobežota verdzība. 1834. gadā verdzību atcēla Lielbritānijā, 1865. gadā — ASV, 1888. gadā — Brazīlijā. 1848. gadā Austrijā un 1861. gadā Krievijā tika atcelta dzimtbūšana.

Ēras 19. gadsimtā labot šo sadaļu

19. gadsimta notikumi pasaulē labot šo sadaļu

1800—1809 labot šo sadaļu

 
Pasaules karte 1897. gadā Britu impērijas īpašumi 19. gadsimtā (rozā krāsā).

1810—1819 labot šo sadaļu

 
Vaterlo kauja — Napoleona Bonaparta pēdējā kauja.
  • 1815:
  • 1816: gads bez vasaras: Neparasti aukstums visā Ziemeļu puslodē, ko iespējams izraisīja 1815. gada Tamboras vulkāna izvirdums 1815. gada aprīlī.
  • 1817: Serbija iegūst de facto neatkarību no Osmaņu impērijas (de jure no 1867. gada).
  • 1819: tiek dibināta Singapūra.

1820—1829 labot šo sadaļu

 
Lielā izstāde Londonā. Lielbritānija — pirmā industriālā valsts pasaulē.

1830—1839 labot šo sadaļu

 
Semjuels Morze(1840. gadā)

1840—1849 labot šo sadaļu

1850—1859 labot šo sadaļu

 
Krimas karš, Sevastopoles kauja
  • 1853—1856: Norisinās Krimas karš starp Franciju, Osmaņu impēriju, Lielbritāniju un Krieviju.
  • 1854: Kanagavas konvencija izbeidz izolacionisma politiku Japānā.
  • 1855: Besenera process ļauj ražot masveidā tēraudu.
  • 1856: Rumānijā tiek izveidots pasaulē pirmais naftas pārstrādes uzņēmums.
  • 1857-1858: Indijas sacelšanās aizsāk Indijas neatkarības centienus no Lielbritānijas.
  • 1859: Čārlzs Darvins publicē grāmatu "Sugu izcelšanās".

1860—1869 labot šo sadaļu

 
Suecas kanāls. Viens no pirmajiem kuģiem kas to šķērso.

1870—1879 labot šo sadaļu

1880—1889 labot šo sadaļu

1890—1899 labot šo sadaļu

19. gadsimta notikumi Latvijā labot šo sadaļu

Ievērojami cilvēki Pasaulē 19. gadsimtā labot šo sadaļu

Antropologi, arheologi, zinātnieki labot šo sadaļu

Mākslinieki, gleznotāji, tēlnieki labot šo sadaļu

Mūziķi labot šo sadaļu

Sportisti labot šo sadaļu

Šovbizness un teātris labot šo sadaļu

Uzņēmēji labot šo sadaļu

Žurnālisti, misionāri, pētnieki labot šo sadaļu

Ievērojami cilvēki Latvijā 19. gadsimtā labot šo sadaļu

Gadsimta celtnes labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu