1857. gads
gads
- Šis raksts ir par 1857. gadu. Par citām jēdziena 1857 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1857. (MDCCCLVII) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Gregora kalendārs | 1857 MDCCCLVII |
Ab urbe condita | 2610 |
Armēņu kalendārs | 1306 ԹՎ ՌՅԶ |
Asīriešu kalendārs | 6607 |
Bahāju kalendārs | 13—14 |
Bengāliešu kalendārs | 1264 |
Berberu kalendārs | 2807 |
Budistu kalendārs | 2401 |
Birmiešu kalendārs | 1219 |
Bizantiešu kalendārs | 7365—7366 |
Ķīniešu kalendārs | 丙辰年 (Uguns drakons) 4553 vai 4493 — līdz — 丁巳年 (Uguns čūska) 4554 vai 4494 |
Koptu kalendārs | 1573—1574 |
Etiopu kalendārs | 1849—1850 |
Ebreju kalendārs | 5617—5618 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1913—1914 |
- Shaka Samvat | 1779—1780 |
- Kali Juga | 4958—4959 |
Holocēna kalendārs | 11857 |
Igbo kalendārs | 857—858 |
Irānas kalendārs | 1235—1236 |
Islāma kalendārs | 1273—1274 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 dienas |
Korejas kalendārs | 4190 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 24. janvāris — dibināta Kolkatas Universitāte.
Marts
labot šo sadaļu- 3. marts — Francija un Apvienotā Karaliste formāli pieteica karu Ķīnai Otrajā Opija karā.
- 4. marts — ASV prezidenta amatā stājās Džeimss Bjūkenens, nomainot Frenklinu Pīrsu.
- 12. marts — Parīzes Operā notika Džuzepes Verdi operas "Simons Bokanegra" pirmizrāde.
- 21. marts — zemestrīce Tokijā, Japānā, dzīvību zaudēja vairāk kā 100 000 cilvēku.
- 25. marts — patentēts fonogrāfs.
Augusts
labot šo sadaļu- 16. augusts — Rimini notika Džuzepes Verdi operas "Aroldo" pirmizrāde.
Oktobris
labot šo sadaļu- 24. oktobris — Šefīldā, Anglijā tika dibināts pasaulē pirmais futbola klubs Sheffield F.C.
Novembris
labot šo sadaļu- 15. novembris — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 22. februāris:
- Roberts Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell), anglis, skautu kustības dibinātājs (miris 1941.)
- Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz), vācu fiziķis (miris 1894.)
- 22. marts — Pols Dumērs (Paul Doumer), franču politiķis (miris 1932.)
- 25. marts — Ogists Serurjē (Auguste Serrurier), franču loka šāvējs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris nav zināms)
- 5. aprīlis — Aleksandrs I (Александър I), Bulgārijas kņazs (miris 1893.)
- 6. maijs — Šarls Frederiks Petī (Charles Frédéric Petit), franču loka šāvējs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris 1947.)
- 11. maijs — Sergejs Aleksandrovičs (Сергей Александрович), Krievijas valsts darbinieks (miris 1905.)
- 31. maijs — Pijs XI (Pius PP. XI), Romas pāvests (miris 1939.)
- 2. jūnijs — Edvards Elgars (Edward Elgar), angļu komponists (miris 1934.)
- 11. jūnijs — Antonijs Grabovskis (Antoni Grabowski), poļu inženieris, esperanto entuziasts (miris 1921.)
- 5. jūlijs — Klāra Cetkina (Clara Zetkin), vācu marksiste (mirusi 1933.)
- 30. jūlijs — Torsteins Veblens (Thorstein Veblen), amerikāņu ekonomists (miris 1929.)
- 13. augusts — Manuels de Eskandons (Manuel de Escandón), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1940. gadā)
- 5. septembris (pēc jaunā stila 17. septembris) — Konstantīns Ciolkovskis (Константин Эдуардович Циолковский), krievu zinātnieks, kosmonautikas popularizētājs (miris 1935.)
- 8. septembris — Georgs Mihaeliss (Georg Michaelis), Vācijas kanclers (miris 1936.)
- 12. septembris — Georgs Henriks Breitners (George Hendrik Breitner), nīderlandiešu gleznotājs un fotogrāfs (miris 1923.)
- 15. septembris — Viljams Tāfts (William Howard Taft), ASV 27. prezidents (miris 1930.)
- 23. septembris — Volters Rezerfords (Walter Rutherford), skotu golferis, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1913. gadā)
- 31. oktobris — Aksels Munte (Axel Munthe), zviedru ārsts un rakstnieks (miris 1949.)
- 3. novembris — Mihails Aleksejevs (Михаил Васильевич Алексеев), krievu ģenerālis (miris 1918.)
- 26. novembris — Ferdinands de Sosīrs (Ferdinand de Saussure), Šveices lingvistiķis (miris 1913.)
- 28. novembris — Alfonso XII Burbons (Alfonso XII de Borbón), Spānijas karalis (miris 1885.)
- 3. decembris — Džozefs Konrads (Joseph Conrad), poļu izcelsmes britu rakstnieks (miris 1924.)
Miruši
labot šo sadaļu- 27. janvāris — Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven), Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja (dzimusi 1784.)
- 2. maijs — Alfreds de Misē (Alfred de Musset), franču rakstnieks (dzimis 1810.)
- 23. maijs — Ogistēns Košī (Augustin Louis Cauchy) franču matemātiķis (dzimis 1789.)
- 15. jūlijs — Kārlis Černi (Carl Czerny), austriešu mūziķis (dzimis 1791.)
- 5. septembris — Ogists Konts (Auguste Comte), franču filozofs (dzimis 1798.)
- 26. novembris — Jozefs fon Eihendorfs (Joseph von Eichendorff), vācu rakstnieks (dzimis 1788.)
- 15. decembris — Džordžs Kailijs (George Cayley), angļu izgudrotājs (dzimis 1773.)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |