Edvards Munks
Edvards Munks (norvēģu: Edvard Munch; dzimis 1863. gada 12. decembrī, miris 1944. gada 23. janvārī) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem. Munka visslavenākais darbs ir glezna "Kliedziens", kurā attēlotais motīvs kļuvis par vienu no mūsdienās visizplatītākajiem vizuālās mākslas motīviem pasaulē.[1]
Edvards Munks | |
---|---|
![]() Munks 1921. gadā | |
Dzimis |
1863. gada 12. decembrī![]() |
Miris |
1944. gada 23. janvārī (80 gadu vecumā)![]() |
Tautība | norvēģis |
Nozares | gleznošana, grafika |
Mākslas virziens | ekspresionisms |
DaiļradeLabot
Edvards Munks dzimis 1863. gadā Lētenē Norvēģijā. Agri sāka interesēties par mākslu un jau no 1877. gada radījis ļoti labas gleznas.[2] Viņu spēcīgi ietekmējušas slimības, kas skāra viņa ģimenes locekļus, nāve mākslinieka daiļradē kļūst par vienu no biežākajām tēmām.[2] 1893. gadā top Munka slavenākais darbs "Kliedziens", kam 1894. gadā seko glezna "Satraukums". 1899. gadā Itālijā E.Munks sajūsminājies par Renesanses un Rafaēla darbiem, kas iedvesmoja viņa dekoratīvos panno "Sarkanās vīnstīgas" 1898-1900 un "Golgāta" 1900. No 1901. līdz 1913. gadam mākslinieka darbi regulāri tika izstādīti Vīnē. 1903. gadā Munks kļūst par Parīzes neatkarīgo mākslinieku apvienības biedru un izstāda darbus viņu salonā. 1906. gadā top dekorācijas Ibsena lugu "Spoki"un "Heda Gablere"iestudējumiem. 1908.-1909. gadā Munks aizrāvies ar alkoholu un provocējis niknas ķildas. Tas māksliniekam izraisījis smagu depresiju, no kā viņš ārstējies Dānijā.
1910. gadā, pēc atgriešanās Oslo, Munks pievērsies peldēšanas ainu, dzīvnieku un dabas glezniecībai. Viņš meklē universālāku izteiksmi, ko apvieno ar sociālu refleksiju: darbi Sniega šķūrētāji (1911), Strādnieki atgriežas mājup (1912). 1922. gadā E.Munks rada sienu gleznojumus Oslo šokolādes fabrikā.
1944. gadā Edvards Munks mirst vientulībā savās mājās Ekelijā, Oslo tuvumā. Viņš atteicās kontaktēties ar vācu okupantiem un norvēģu nacistiem.[2]
Ievērojamākie darbiLabot
- "Vakars Karla Johana ielā" (Evening on Karl Johann Street, 1892)
- "Kliedziens" (The Scream, 1893)
- "Madonna" (Madonna, 1894—1895)
- "Pubertāte" (Puberty, 1895)
- "Pašportrets ar degošu cigareti" (Self-Portrait with Burning Cigarette, 1895)
- "Nāve slimnieka istabā" (Death in the Sickroom, 1895)
- "Dzīves deja" (The Dance of Life, 1899-1900)
- "Mirusī māte" (The Dead Mother, 1899-1900)
- "Pašportrets starp gultu un pulksteni" (Self Portrait: Between Clock and Bed, 1940-1942)
Kliedziens. 1893. Norvēģijas Nacionālā galerija, Oslo
Frīdriha Nīčes portrets 1906. Thielska Galleriet, Stokholma
PašportretiLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «Gleznotājs Edvards Munks». Norvēģijas Karalistes vēstniecība. 2010. gada 8. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. novembrī. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (latviski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Edīna Bernāra, Janiks Dirāns, Pjērs Kabanns, Žerārs Legrāns, Žans Lui Pradels, Nikola Tifeli, Anita Vanaga (2011) "Mākslas enciklopēdija no viduslaikiem līdz mūsdienām", ISBN 978-9934-11-027-6 Apgāds "Jumava".
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards Munks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija, galerija, diskusiju forumi (angliski)
- Munka muzeja mājaslapa (angliski)
- WikiGallery.org profils (angliski)
- Papildinformācija (liis.lv) (latviski)
Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |