Vikipēdija

Edvards Munks

Edvards Munks (norvēģu: Edvard Munch; dzimis 1863. gada 12. decembrī, miris 1944. gada 23. janvārī) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem. Munka visslavenākais darbs ir glezna "Kliedziens", kurā attēlotais motīvs kļuvis par vienu no mūsdienās visizplatītākajiem vizuālās mākslas motīviem pasaulē.[1]

Edvards Munks
Edvard Munch 1921.jpg
Munks 1921. gadā
Dzimis 1863. gada 12. decembrī
Valsts karogs: Norvēģija Lētene, Norvēģija
Miris 1944. gada 23. janvārī (80 gadu vecumā)
Valsts karogs: Norvēģija Oslo, Norvēģija
Tautība norvēģis
Nozares gleznošana, grafika
Mākslas virziens ekspresionisms

DaiļradeLabot

Edvards Munks dzimis 1863. gadā Lētenē Norvēģijā. Agri sāka interesēties par mākslu un jau no 1877. gada radījis ļoti labas gleznas.[2] Viņu spēcīgi ietekmējušas slimības, kas skāra viņa ģimenes locekļus, nāve mākslinieka daiļradē kļūst par vienu no biežākajām tēmām.[2] 1893. gadā top Munka slavenākais darbs "Kliedziens", kam 1894. gadā seko glezna "Satraukums". 1899. gadā Itālijā E.Munks sajūsminājies par Renesanses un Rafaēla darbiem, kas iedvesmoja viņa dekoratīvos panno "Sarkanās vīnstīgas" 1898-1900 un "Golgāta" 1900. No 1901. līdz 1913. gadam mākslinieka darbi regulāri tika izstādīti Vīnē. 1903. gadā Munks kļūst par Parīzes neatkarīgo mākslinieku apvienības biedru un izstāda darbus viņu salonā. 1906. gadā top dekorācijas Ibsena lugu "Spoki"un "Heda Gablere"iestudējumiem. 1908.-1909. gadā Munks aizrāvies ar alkoholu un provocējis niknas ķildas. Tas māksliniekam izraisījis smagu depresiju, no kā viņš ārstējies Dānijā.

1910. gadā, pēc atgriešanās Oslo, Munks pievērsies peldēšanas ainu, dzīvnieku un dabas glezniecībai. Viņš meklē universālāku izteiksmi, ko apvieno ar sociālu refleksiju: darbi Sniega šķūrētāji (1911), Strādnieki atgriežas mājup (1912). 1922. gadā E.Munks rada sienu gleznojumus Oslo šokolādes fabrikā.

1944. gadā Edvards Munks mirst vientulībā savās mājās Ekelijā, Oslo tuvumā. Viņš atteicās kontaktēties ar vācu okupantiem un norvēģu nacistiem.[2]

 
Edvarda Munka fotoportrets 1902. gadā. E.Munka muzeja arhīvs

Ievērojamākie darbiLabot

  • Kliedziens. 1893. Norvēģijas Nacionālā galerija, Oslo

  • Nāves deja. 1899–1900. Norvēģijas nacionālā galerija, Oslo

  • Pelni. 1894. Norvēģijas nacionālā galerija, Oslo

  • Madonna. 1894. E.Munka muzejs, Oslo

  • Jaunas meitenes uz tilta1901. Hamburgas mākslas galerija

  • Sēna Sen-Klodā. 1890. E.Munka muzejs, Oslo

  • Pie ruletes galda Monte Carlo. 1892. E.Munka muzejs, Oslo

  • Augusts Strindbergs. Modernās mākslas muzejs, Stokholma, Zviedrija

  • Zvaigžnota nakts. 1893. J. Paul Getty Muzejs.

  • Vampīrs. 1895. E.Munka muzejs, Oslo

  • Satraukums. 1894. E.Munka muzejs, Oslo

  • Nāve un dzīvība. 1894. E.Munka muzejs, Oslo

  • Nāve slimnieka istabā. 1893. E.Munka muzejs, Oslo

  • Dāma no jūras. 1896.

  • Vakars. Melanholija I. 1896. E.Munka muzejs, Oslo

  • Šķiršanās. 1896. E.Munka muzejs, Oslo

  • Slimais bērns I. 1896. E.Munka muzejs, Oslo

  • Urna. 1896. E.Munka muzejs, Oslo

  • Balss /Vasaras nakts. 1896. E.Munka muzejs, Oslo

  • Skūpsts. 1897. E.Munka muzejs, Oslo

  • Mantojums. 1897–99. E.Munka muzejs, Oslo

  • Metabolisms. 1898–99. E.Munka muzejs, Oslo

  • Sarkans un balts. 1899–1900. E.Munka muzejs, Oslo

  • Vilciena dūmi. 1900. E.Munka muzejs, Oslo

  • Konsuls Kristens Sandbergs. 1901. E.Munka muzejs, Oslo

  • Skūpsts IV. 1902. E.Munka muzejs, Oslo

  • Četras meitenes Asgardstrandā. 1903. E.Munka muzejs, Oslo

  • Broša. Eva Mudocci. 1903. E.Munka muzejs, Oslo

  • Krasts ar sarkano namu. 1904. E.Munka muzejs, Oslo

  • Frīdriha Nīčes portrets 1906. Thielska Galleriet, Stokholma

  • Marata nāve I 1907.

  • Greizsirdība. 1907. E.Munka muzejs, Oslo

  • Saule. 1910–11. E.Munka muzejs, Oslo

  • Auļojošs zirgs. 1910–12. E.Munka muzejs, Oslo

  • Dzeltenais baļķis. 1912. E.Munka muzejs, Oslo

  • Uz dīvāna. 1913. E.Munka muzejs, Oslo

  • Raudošā. 1913–14. E.Munka muzejs, Oslo

  • Golgāta.1900.

  • Strādnieki mājupceļā. 1913–14. E.Munka muzejs, Oslo

  • Pļāvējs. 1917. E.Munka muzejs, Oslo

PašportretiLabot

  • Pašportrets. 1882. E.Munka muzejs, Oslo

  • Pašportrets. 1895. E.Munka muzejs, Oslo

  • Pašportrets ellē. 1903. E.Munka muzejs, Oslo

  • Pašportrets ar otām. 1904.E.Munka muzejs, Oslo

  • Pašportrets ar vīna pudeli. 1906. E.Munka muzejs, Oslo

AtsaucesLabot

  1. ↑ «Gleznotājs Edvards Munks». Norvēģijas Karalistes vēstniecība. 2010. gada 8. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. novembrī. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (latviski)
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Edīna Bernāra, Janiks Dirāns, Pjērs Kabanns, Žerārs Legrāns, Žans Lui Pradels, Nikola Tifeli, Anita Vanaga (2011) "Mākslas enciklopēdija no viduslaikiem līdz mūsdienām", ISBN 978-9934-11-027-6 Apgāds "Jumava".

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edvards_Munks&oldid=3615244"