Vaterlo kauja

Vaterlo kauja franču: La bataille de Waterloo notika 1815. gada 18. jūnijā netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz Sv. Helēnas salu, kur arī mira.

Vaterlo kauja
Daļa no Vaterlo kampaņas
"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839)
Datums 1815. gada 18. jūnijs Vieta Vaterlo Nīderlande (tagad Beļģija) 50.680°N 4.412°E / 50.680; 4.412 Iznākums Koalīcijas uzvara
Karotāji
Lielbritānija Prūsija Nīderlande Hannovere Nasavas hercogiste Bransvikas hercogiste	Francijas Pirmā impērija
Komandieri un līderi
Velingtonas hercogs fon Blihers	Napoleons Bonaparts Mišels Nejs
Spēks
Kopā:118 000—120 000 Velingtona karaspēks:68 000 Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions) Nīderlande: 17,000 Hannovere: 11 000 Brunsvika:6000 Nasava 3000 156 lielgabali fon Blihera armija: Prūši 50 000	Kopā:72 000—73 000 50 700 kājnieki 14,390 kavalērija 8,050 artilēristi un inženieri 252 lielgabali
Zaudējumi
Kopā:23 000—24 000 Velingtona armija: 17 000 *3,500 nogalināti *10 200 ievainoti *3 300 pazuduši fon Blihera armija:7000 *1200 nogalināti *4400 ievainoti *1400 pazuduši	Kopā:41 000—42 000 24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti 15 000 pazuduši 2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti
Kopā7000 nogalināti zirgi

Karojošās puses

Francijas armija

Virspavēlnieks - imperators Napoleons I.

Štābs - maršals Sults, divīzijas ģenerālis Bailī de Montions.

Piekomandēti imperatoram - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao.

Kreisais spārns, maršals Mišels Nejs:

• Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku):
• 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs.
• 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo.
• 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners.
• 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts.
• 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino.
• Otrais korpuss, divīzijas ģenerālis Rejs (13 000 kājnieku, 1300 jātnieku):
• 5. divīzija, barons Bašlū.
• 6. divīzija, princis Žeroms Bonaparts, viņa vietnieks - divīzijas ģenerālis Gilemino.
• 7. divīzija, barons Žirārs.
• 9. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Foikss.
• 2. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Pirē.

Koalīcijas spēki

Lielbritānijas, Nīderlandes, Hannoveres, Bransvikas un Nasavas hercogistes apvienotie spēki.

Virspavēlnieks ir feldmaršals Velingtonas hercogs.

Virspavēlnieka vietnieks - ģenerālleitnants Eksbridžas grāfs.

• Pirmais korpuss, Oranžas princis Viljams, 27 500 vīru, 53 artilērijas vienības.

• 1. divīzija, ģenerālleitnants Džordžs Kuks
  • 1. britu brigāde, ģenerālmajors sers Peregrīns Meitlends
  • 2. britu brigāde, ģenerālmajors sers Džons Bings
• 3. divīzija, ģenerālmajors grāfs Karls fon Altens
  • Britu 5. brigāde, ģenerālmajors sers Kolins Halkets
  • 2. Karaliskā vācu leģiona brigāde, pulkvedis barons fon Ompteds
  • 1 Hannoveres brigāde, ģenerālmajors grāfs fon Kīlmanzegs
• 2. Nīderlandes divīzija, ģenerālleitnants barons Sedļņickis
  • brigāde, ģenerālmajors grāfs van Bilandts
  • Brigāde, Saksijas-Veimāras pulkvedis princis Bernhards
• 3. Nīderlandes divīzija, ģenerālleitnants barons Davids Hendriks Časē
  • brigāde, pulkvedis Frederiks Detmers
  • Brigāde, ģenerālmajors grāfs Aleksandrs D'Obrēms
• Otrais korpuss, ģenerālleitnants lords Rolands Hills, 6620 vīru, 12 artilērijas vienības

• 2. divīzija, ģenerālleitnants sers Henrijs Klintons
  • 3. britu brigāde, ģenerālmajors Frederiks Ādams
  • 1. Karaliskā vācu leģiona brigāde, pulkvedis Georgs Kārlis Augusts Plāts
  • 3. Hannoveres brigāde, pulkvedis Hjū Barons Halkets
• 4. divīzija, ģenerālleitnants sers Čārlzs Kolvils
  • 4. britu brigāde, pulkvežleitnants Hjū Henrijs Mičels
  • Britu 6. brigāde (nepiedalījās karadarbībā), Džordžs Džonstons
  • 6. Hanoveres brigāde (kaujā nepiedalījās), Džeimss Frederiks Laions

Kavalērijas korpuss, ģenerālleitnants Eksbridžas grāfs, 11 500 vīru

• 1. britu brigāde, ģenerālmajors lords Edvards Somersets
• 2. britu brigāde, ģenerālmajors Viljams Ponsonbijs
• 3. britu brigāde, ģenerālmajors Vilhelms fon Dērnbergs
• Lielbritānijas 4. brigāde, ģenerālmajors sers Ormsbijs Vandelērs
• Britu 5. brigāde, ģenerālmajors sers K. Grants
• Britu 6. brigāde, ģenerālmajors sers H. Viviāns
• 7. britu brigāde, pulkvedis Frīdrihs fon Ārenčilds
• 1 Hannoveres brigāde, Alberts fon Estorfs (?)

• Nīderlandes kavalērijas divīzija, ģenerālleitnants barons S. A. de Kolerts
  • Smagās kavalērijas brigāde, ģenerālmajors Junkurs A. D. Trips van Zutenlands
  • 1 Vieglās kavalērijas brigāde, ģenerālmajors barons Š.-E. Ginijs
  • 2. vieglās kavalērijas brigāde, ģenerālmajors J. B. van Merlens

Rezerve Velingtonas hercoga personīgajā vadībā, 11 570 vīru, 28 artilērijas vienības.

• 5. divīzija, ģenerālleitnants sers Tomass Piktons
  • Britu 8. brigāde, ģenerālmajors sers Džeimss Kempts
  • 9. britu brigāde, ģenerālmajors sers D. Paks
  • 5. Hannoveres brigāde, pulkvedis fon Vinke
• 6. divīzija, ģenerālleitnants sers Lourijs Kols
  • Britu 10. brigāde, ģenerālmajors sers J. Lamberts
  • 4 Hannoveres brigāde, pulkvedis Bests

Bransvikas korpuss, pulkvedis Olfermans, 6000 cilvēku.

• Avangards, majors fon Raušenplats
• Vieglā kājnieku brigāde, pulkvežleitnants fon Butlars
• Līnijas kājnieku brigāde, pulkvežleitnants fon Spehts
• Kavalērija, majors Krams (huzāri) un majors Pots (ulāni)

Kopējie zaudējumi

Franči kaujā pie Vaterlo zaudēja 240 lielgabalus, 2 karogus, visus pārtikasu citu materiālu vezumus, no 25 000 līdz 27 000 nogalināto un ievainoto un no 6 000 līdz 8 000 gūstekņu. Pretinieki zaudēja mazāk: Velingtona armija zaudēja 17 000 cilvēku (3500 nogalināti, 10 200 ievainoti, 3300 pazuduši ), fon Blihers - 7000 (1200 nogalināti, 4400 ievainoti un 1400 pazudušie ), no kuriem 810 cilvēkus zaudēja tikai 18. pulks. 15. brigādē. Precīzus skaitļus ir grūti noskaidrot, jo Prūsijas arhīvi tika iznīcināti Otrā pasaules kara laikā.

Kopumā kaujas laukā tika nogalināti 15 750 cilvēki. Tarle arī raksta par 22 000 sabiedroto zaudējumiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vaterlo kauja.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)