Alvins Kristiāns "Als" Krencleins (angļu: Alvin Christian "Al" Kraenzlein; dzimis 1878. gada 10. decembrī, miris 1928. gada 6. janvārī), bija amerikāņu vieglatlēts, četru olimpisko zelta medaļu ieguvējs viglatlētikā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[1] Krencleins tiek uzskatīts par "mūsdienu barjerskrējienu tehnikas tēvu",[2] pazīstams ar to, ka izstrādājis novatorisku barjeru pārvarēšanas tehniku, kas ļāva viņam sasniegt divus pasaules rekordus. Viņš 1984. gadā tika iegļauts ASV Olimpiešu slavas zālē un 1974. gadā ASV vieglatlētikas slavas zālē.

Alvins Krencleins
Alvin Kraenzlein
Personas dati
Alvins Kristiāns "Als" Krencleins
Dzimis 1878. gada 10. decembrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mineapolisa, Minesota, ASV
Miris 1928. gada 6. janvārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vilksbarre, Pensilvānija, ASV
Tautība amerikānis
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Sporta veids vieglatlētika
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1900)
Medaļas 4 zelta
 
Medaļas
Pārstāvot: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV (USA)
Vieglatlētika
Vasaras olimpiskās spēles
Zelts Parīze 1900 60 metri
Zelts Parīze 1900 110 metru barjerskrējiens
Zelts Parīze 1900 200 metru barjerskrējiens
Zelts Parīze 1900 Tāllēkšana

Biogrāfija labot šo sadaļu

Krencleins ir dzimis Mineapolisā, Minesotā, alus darītāja Johana Georga Krencleina un vācu izcelsmes Marijas Augustas Šmites ģimenē. Pēc tam, kad viņa ģimene pārcēlās uz Milvoki, Viskonsinas štatā, viņš apmeklēja Milvoki Īstsaidas vidusskolu, kur iesaistījās sportā. 1895. gadā Viskonsinas starpskolu čempionāta laikā viņš izcīnīja pirmās vietas 100 jardu, 120 jardu un 220 jardu barjerskrējienos, augstlēkšanā un lodes grūšanā.[3]

Viņš apmeklēja Viskonsinas Universitāti, kur studēja inženierzinātnes. 1896. gadā viņš uzvarēja 220 jardu šķēršļu skrējienā, augstlēkšanu un otro vietu izcīnīja 100 jardu skrējienā un lodes grūšanā pirmkursnieku un otrā kursa vieglatlētikas tikšanās reizē. 1897. gada starpkolēģu vieglatlētikas konferences čempionāta laikā Krencleins uzvarēja 220 jardu šķēršļu skrējienā un augstlēkšanu. Viņš aizveda Viskonsinas komandu līdz komandas titulam. 1897. gadā izcīnīja arī Amatieru sporta savienības (AAU) titulu 220 jardu šķēršļu skrējienā. 1897. gadā Alvins Krencleins uzstādīja pasaules rekordu iekštelpās — 36,6 sekundes, 300 jardu šķēršļu skrējienā.[3]

Pēc Pensilvānijas Universitātes vieglatlētikas trenera Maika Mērfija pieņemšanas darbā 1898. gadā viņš pārcēlās uz Filadelfiju, kur mācījās Zobārstniecības skolā un to absolvēja 1900. gadā.

Pēc pirmā vieglatlētikas titula izcīnīšanas 1897. gadā — 220 jardu barjerskrējiena skrējienā AAU čempionātā Krencleins ieguva lielāku ievērību, izcīnot piecus AAU titulus gan šķēršļu, gan tāllēkšanas sacensībās, kā arī astoņus Starpkolēģu Amerikas amatieru sportistu asociācijas titulus sprinta skrējienos, šķēršļu skrējienā un tāllēkšana. Būdams Filadelfijas Universitātes students, viņš uzstādīja pasaules rekordus 110 un 220 metru šķēršļu skrējienos, kas netika laboti apmēram 25 gadus.[4] 1899. gadā Krencleins uzstādīja pasaules rekordu tāllēkšanā. Viņš bija Pena vieglatlētikas komandas līderis.

Pirms olimpiskajām spēlēm Parīzē Krencleins trenējās Anglijā. Pirms iekļūšanas Parīzes 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš uzvarēja Lielbritānijas amatieru sporta asociācijas (BAAA) čempionātā Londonā 120 jardu barjerskrējienā un tāllēkšanā. Viņš uzstādīja pasaules rekordu 120 jardu barjerskrējienā ar zālāju.

Olimpiskajās spēlēs viņš startēja četrās vieglatlētikas disciplīnās. 60 metru finālā, ar rezultātu 7,0 sekundes izcīnīja zelta medaļu.[5] 110 metru barjerskrējienā ar rezultātu 15,4 sekundes arī ieguva zelta medaļu.[6] Šādu pašu panākumu viņš atkārtoja arī 200 metru barjerskrējienā, ar rezultātu 25,4 sekundes.[7] Savukārt tāllēkšanā viņa rezultāts bija 7,175 metri un izcīnīja ceturto zelta medaļu. Visās šajās disciplīnās Krencleins uzlaboja un uzstādīja jaunus olimpisko rekordus.

Pēc 1900. gada olimpiskajām spēlēm Krencleins 1900. gada beigās beidza piedalīties sporta sacensībās kā sešu pasaules un četru olimpisko rekordu īpašnieks. Viņš atgriezās Milvoki un sāka zobārstniecības praksi. Krencleins kļuva arī par Milvoki Atlētikas asociācijas vadītāju. 1902. gadā, atgriezies Filadelfijā, viņš apprecējās ar Klaudīnu Džilmenu, kuru pazina jau no studentu laikiem. Viņš praktizēja zobārstniecību Filadelfijā līdz 1906. gadam, kad kļuva par vieglatlētikas treneri Merkersburgas akadēmijā, selektīvajā sagatavošanas skolā Pensilvānijā. Starp viņa audzēkņiem bija Ralfs Kreigs, topošais olimpisko titulu īpašnieks gan 100 metru, gan 200 metros 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

No 1910. līdz 1913. gadam viņš bija galvenais vieglatlētikas un arī futbola (no 1910. līdz 1911. gadam) treneris Mičiganas Universitātē.[8]

1913. gadā viņš parakstīja piecu gadu līgumu ar Vācijas valdību 50 000 ASV dolāru apmērā, lai apmācītu 1916. gada Vācijas olimpisko vieglatlētikas komandu 1916. gada olimpiskajām spēlēm, taču kara dēļ šīs olimpiskās spēles tika atceltas.[9] Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja ASV Armijā kā fiziskās sagatavotības speciālists. Kad karš beidzās, viņš kļuva par Pensilvānijas Universitātes trases komandas trenera palīgu.

1927. gada beigās viņš slimoja, viņu mocīja pleirīta lēkmes.[10] Alvins Krencleins nomira 1928. gada sākumā no endokardīta.[11]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Alvin Kraenzlein». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 9. oktobris. Skatīts: 2020. gada 9. oktobris. Arhivēts 2020. gada 17. Aprīlis Wayback Machine vietnē.
  2. «Alvin Kraenzlein». USA Track & Field Hall of Fame. www.usatf.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-19. Skatīts: 2013-06-18.
  3. 3,0 3,1 «Kraenzlein, Alvin 1876-1928». American Decades, 2001. Skatīts: 2013-06-18.
  4. «Alvin Kraenzlein». Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2017-09-23.
  5. «Paris 1900 Athletics — 60m men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  6. «Paris 1900 Athletics — 110m hurdles men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  7. «Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Skatīts: 2020. gada 9. septembris.
  8. Michiganensian. Ann Arbor : University of Michigan. 1911. 223–225. lpp.
  9. Roberto Quercetani. A World History of Track and Field Athletics. New York : Oxford University Press, 1964.
  10. "none". The Pennsylvania Gazette: Weekly Magazine of the University of Pennsylvania 26 (7). 1927.
  11. Journal of the History of Dentistry: Official Publication of the American Academy of the History of Dentistry, 2000, Volumes 48-49.

Ārējās saites labot šo sadaļu