1900. gads
gads
- Šis raksts ir par 1900. gadu. Par citām jēdziena 1900 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1900. (MCM) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1900 MCM |
| Ab urbe condita | 2653 |
| Armēņu kalendārs | 1349 ԹՎ ՌՅԽԹ |
| Asīriešu kalendārs | 6650 |
| Bahá'í kalendārs | 56—57 |
| Bengāliešu kalendārs | 1307 |
| Berberu kalendārs | 2850 |
| Budistu kalendārs | 2444 |
| Burmiešu kalendārs | 1262 |
| Bizantiešu kalendārs | 7408—7409 |
| Ķīniešu kalendārs | 己亥年 (Zemes cūka) 4596 vai 4536 — līdz — 庚子年 (Metāla žurka) 4597 vai 4537 |
| Koptu kalendārs | 1616—1617 |
| Etiopu kalendārs | 1892—1893 |
| Ebreju kalendārs | 5660—5661 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1956—1957 |
| - Shaka Samvat | 1822—1823 |
| - Kali Juga | 5001—5002 |
| Holocēna kalendārs | 11900 |
| Igbo kalendārs | 900—901 |
| Irānas kalendārs | 1278—1279 |
| Islāma kalendārs | 1317—1318 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 12 vai 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4233 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 2. janvāris — Ņujorkā tika palaista pirmā trolejbusa līnija.
- 8. janvāris — ASV prezidents Viljams Makkinlijs Aļaskā ievieš militāro pārvaldi
- 13. janvāris — Vācijas ķeizars deklarē, ka vācu valoda ir Vācijas armijas komandu valoda
- 14. janvāris — Romā notiek Džakomo Pučini operas Toska pirmizrāde, aktieri saņem anonīmas vēstules un draudus
FebruārisLabot
- 6. februāris — Nīderlandes parlamentam ratificējot miera konferences lēmumus, tiek nodibināts Hāgas tribunāls
- 9. februāris — Dvaits Deiviss nodibina Deivisa kausu tenisā
- 27. februāris — Lielbritānijā tiek nodibināta Leiboristu partija, par tās sekretāru ievēl Ramzeju Makdonaldu
MartsLabot
- 13. marts — Francijā ievieš 11 stundu darba dienu sievietēm un bērniem
- 14. marts — Hugo de Vrīss vēlreiz atklāj Mendeļa likumus
- 14. marts — ASV valūtai tiek ieviests zelta standarts
AprīlisLabot
- 14. aprīlis — Parīzē tiek atklāta Vispasaules izstāde.
MaijsLabot
- 18. maijs—28. oktobris — Francijas galvaspilsētā Parīzē notika vasaras olimpiskās spēles.
- 18. maijs — Lielbritānija deklarē Tongu par savu protektorātu
JūnijsLabot
JūlijsLabot
- 2. jūlijs — Vācijā virs Bodenezera notiek pirmais cepelīna lidojums
- 5. jūlijs — Britu parlaments pieņem Austrālijas konstitūciju
- 5. jūlijs — Čikāgā tiek publicēta Laimena Frenka Bauma grāmata Brīnumainais burvis no Oza zemes (The Wonderful Wizard of Oz)
- 19. jūlijs — Parīzē tiek atklāta pirmā metro līnija
- 29. jūlijs:
- Moncā Gaetano Breši atentātā nogalina Itālijas karali Umberto I.
- par Itālijas karali kļuva Viktors Emanuels III.
AugustsLabot
- 1. augusts — dibināts Vācijas futbola klubs Menhengladbahas "Borussia".
- 14. augusts — Lielbritānijas komandēts starptautisks karaspēku kontingents iebruka Pekinā un atbrīvoja eiropiešu ķīlniekus.
SeptembrisLabot
- 8. septembris — 1900. gada Galvestonas viesuļvētra. Bojāgājušo skaits - no 6000 līdz 12 000
OktobrisLabot
- 17. oktobris — par Vācijas kancleru tika iecelts Bernhards fon Bīlovs.
NovembrisLabot
- 3. novembris — Sākas pirmā autoizstāde ASV
- 6. novembris — Prezidenta vēlēšanas ASV. Esošais prezidents - republikānis Viljams Makkinlijs uzvarēja demokrātu kandidātu Viljamu Dženingsu Braianu.
DecembrisLabot
- 20. decembris — franču astronoms Mišels Džakobini (Michel Giacobini) atklāja Džakobini—Cinnera komētu.
Nenoteiktā datumāLabot
- ASV dibināts Filadelfijas orķestris.
- matemātiķis Dāvids Hilberts definē 23 Hilberta problēmas.
- dibināta Starptautiskā riteņbraukšanas savienība.
- Beļģijā, Vācijā un Austroungārijā notiek kalnraču streiki, pieprasot darba apstākļu uzlabošanu un 8 stundu darba dienu.
DzimušiLabot
JanvārisLabot
- 1. janvāris — Tiune Sugihara (杉原 千畝), japāņu diplomāts (miris 1986. gadā)
- 5. janvāris — Īvs Tangī (Yves Tanguy), franču mākslinieks (miris 1955. gadā)
FebruārisLabot
- 4. februāris — Žaks Prevērs (Jacques Prévert), franču dzejnieks un scenārists (miris 1977. gadā)
- 5. februāris — Edlejs Stīvensons (Adlai Stevenson), ASV politiķis (miris 1965. gadā)
- 11. februāris — Hanss Georgs Gādamers (Hans-Georg Gadamer), vācu filozofs (miris 2002. gadā)
- 12. februāris — Vasilijs Čuikovs (Василий Иванович Чуйков), krievu ģenerālis (miris 1982. gadā)
- 19. februāris — Giorgoss Seferiss (Γιώργος Σεφέρης), grieķu dzejnieks (miris 1971. gadā)
- 22. februāris — Luiss Bunjuels (Luis Buñuel), spāņu kinorežisors (miris 1983. gadā)
MartsLabot
- 2. marts — Kurts Veils (Kurt Weill), vācu komponists (miris 1950. gadā)
- 9. marts — Hovards Eikens (Howard Aiken), ASV inženieris (miris 1973. gadā)
- 19. marts — Frederiks Žolio-Kirī (Frédéric Joliot-Curie), franču fiziķis (miris 1958. gadā)
- 23. marts — Ērihs Fromms (Erich Fromm), vācu psihologs un filozofs (miris 1980. gadā)
- 31. marts — Lērincs Sabo (Szabó Lőrinc), ungāru dzejnieks un tulkotājs (miris 1957. gadā)
AprīlisLabot
- 5. aprīlis — Spensers Treisijs (Spencer Tracy), amerikāņu aktieris (miris 1967. gadā)
- 11. aprīlis — Šāndors Mārai (Márai Sándor), ungāru rakstnieks (miris 1989. gadā)
- 25. aprīlis — Volfgangs Pauli (Wolfgang Pauli), austriešu fiziķis (miris 1958. gadā)
- 26. aprīlis — Čārlzs Frensiss Rihters (Charles Francis Richter), amerikāņu seismologs (miris 1985. gadā)
- 28. aprīlis —
- Heinrihs Millers (Heinrich Müller), gestapo vadītājs (miris 1945. gadā)
- Jans Orts (Jan Hendrik Oort), nīderlandiešu astronoms (miris 1992. gadā)
MaijsLabot
- 12. maijs — Helēna Veigele (Helene Weigel), vācu aktrise un teātra darbiniece (mirusi 1971. gadā)
- 17. maijs — Ruholla Homeinī (روح الله موسوی خمینی/Ruhollah Khomeini), irāņu garīdznieks un politiķis (miris 1989. gadā)
- 23. maijs — Hanss Franks (Hans Frank), vācu politiķis (miris 1946. gadā)
JūnijsLabot
- 5. jūnijs — Deniss Gabors (Dennis Gabor), britu fiziķis (miris 1979. gadā)
- 17. jūnijs — Martins Bormans (Martin Bormann), vācu politiķis (miris 1945. gadā)
- 29. jūnijs — Antuāns de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupéry), franču rakstnieks (miris 1944. gadā)
JūlijsLabot
- 19. jūlijs — Arno Brekers (Arno Breker), vācu mākslinieks (miris 1991. gadā)
- 29. jūlijs:
- Eivinds Junsons (Eyvind Johnson), zviedru rakstnieks (miris 1976. gadā)
- Mihails Tihonravovs (Михаил Клавдиевич Тихонравов), padomju raķešu un kosmisko aparātu konstruktors (miris 1974. gadā)
AugustsLabot
- 4. augusts — Elizabete Bousa-Laiona (Elizabeth Bowes-Lyon) Apvienotās Karalistes karaļa Džordža VI sieva (mirusi 2002. gadā)
- 19. augusts — Gilberts Rails (Gilbert Ryle), britu filozofs (miris 1976. gadā)
- 25. augusts — Hanss Ādolfs Krebss (Hans Adolf Krebs), vācu bioķīmiķis (miris 1981. gadā)
SeptembrisLabot
- 3. septembris — Urho Kekonens (Urho Kekkonen), somu politiķis (miris 1986. gadā)
- 6. septembris — Žiljēns Grīns (Julien Green), franču rakstnieks (miris 1998. gadā)
- 14. septembris — Andrejs Vlasovs (Андрей Андреевич Власов), krievu ģenerālis (miris 1946. gadā)
OktobrisLabot
- 7. oktobris — Heinrihs Himlers (Heinrich Himmler), vācu politiķis (miris 1945. gadā)
NovembrisLabot
- 8. novembris — Mārgarita Mičela (Margaret Mitchell), ASV rakstniece (mirusi 1949. gadā)
- 14. novembris — Ārons Koplends (Aaron Copland), ASV komponists (miris 1990. gadā)
- 19. novembris — Anna Zēgerse (Anna Seghers), vācu rakstniece (mirusi 1983. gadā)
- 25. novembris — Rūdolfs Hess (Rudolf Höß), Aušvicas nometnes komendants (miris 1947. gadā)
DecembrisLabot
- 3. decembris — Rihards Kūns (Richard Kuhn), austriešu bioķīmiķis (miris 1967. gadā)
MirušiLabot
- 20. janvāris — Džons Raskins (John Ruskin), angļu mākslas kritiķis un rakstnieks (dzimis 1819. gadā)
- 6. marts — Gotlībs Daimlers (Gottlieb Daimler), vācu inženieris un uzņēmējs (dzimis 1834. gadā)
- 5. aprīlis — Žozefs Bertrāns (Joseph Bertrand), franču matemātiķis (dzimis 1822. gadā)
- 5. maijs — Ivans Aivazovskis (Иван Константинович Айвазовский), krievu mākslinieks (dzimis 1817. gadā)
- 5. jūnijs — Stīvens Kreins (Stephen Crane), ASV rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
- 29. jūlijs — Umberto I (Umberto I di Savoia), Itālijas karalis (dzimis 1844. gadā)
- 4. augusts — Īzaks Levitāns (Исаак Ильич Левитан), krievu gleznotājs (dzimis 1860. gadā)
- 7. augusts — Vilhelms Lībknehts (Wilhelm Liebknecht), vācu politiķis (dzimis 1826. gadā)
- 12. augusts — Vilhelms Šteinics (Wilhelm Steinitz), Austrijas, ASV šahists (dzimis 1836. gadā)
- 13. augusts — Vladimirs Solovjovs (Влади́мир Серге́евич Соловьёв), krievu filozofs (dzimis 1853. gadā)
- 16. augusts — Žozē Marija Esa de Keirošs (José Maria Eça de Queiroz), portugāļu rakstnieks (dzimis 1845. gadā)
- 25. augusts — Frīdrihs Nīče (Friedrich Nietzsche), vācu filozofs (dzimis 1844. gadā)
- 28. oktobris — Makss Millers (Max Müller) , vācu, britu filologs (dzimis 1823. gadā)
- 22. novembris — Arturs Salivens (Arthur Sullivan), angļu komponists (dzimis 1842. gadā)
- 30. novembris — Oskars Vailds (Oscar Wilde), īru rakstnieks (dzimis 1854. gadā)
Skatīt arīLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1900 |