Lielā Kolumbija (spāņu: Gran Colombia, izrunā: /ˈɡɾaŋ koˈlombja/) ir nosaukums, kuru mūsdienās izmanto, lai apzīmētu valstisku veidojumu, kas no 1819. līdz 1831. gadam pastāvēja Dienvidamerikas ziemeļos un Centrālamerikas dienvidos. Šajā īsu laiku pastāvošajā republikā ietilpa teritorijas, kas mūsdienās atrodas Kolumbijas, Venecuēlas, Ekvadoras, Panamas, Peru ziemeļu, Gajānas rietumu un Brazīlijas ziemeļrietumu zemēs. Valsts oficiālais nosaukums bija Kolumbijas Republika.
Pirms republikas izveides Lielās Kolumbijas teritorijā atradās Jaunās Granādas vicekaraliste, Venecuēlas ģenerālkapteiņa pārvaldītās teritorijas un Venecuēlas Trešā Republika. Savukārt 1831. gadā, kad Lielā Kolumbija beidza pastāvēt, tās teritorija tika sadalīta starp Jaunās Granādas Republiku, Venecuēlu un Ekvadoru.
Valsts prezidents bija Simons Bolivars.