Krimas karš

Bruņots konflikts Eiropā no 1853. līdz 1856. gadam

Krimas karš (18531856) risinājās starp Krievijas impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju. Galvenā karadarbība notika Krimas pussalā un Melnajā jūrā, bet atsevišķas operācijas tika īstenotas arī Baltijas jūras piekrastē, Anatolijā, Kaukāzā, Baltajā jūrā un Klusajā okeānā.

Krimas karš
Daļa no Krievu—turku kari
Malakhov1.jpg
Franca Roboda panorāmas gleznojuma „Sevastopoles aplenkums” (1904) fragments.
Datums1853—1856
Vieta
Iznākums Sabiedroto uzvara, Parīzes līgums
Karotāji
Sabiedrotie:
Valsts karogs: Francija Francijas Otrā impērija
Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānijas impērija
Valsts karogs: Itālija Sardīnijas karaliste
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
State Flag of Greece (1833-1858).svg Grieķu brīvprātīgie
Spēks
Francija 309 268
Osmaņu impērija 165 000
Lielbritānija 107 864
Sardīnija 21 000
Krievijas impērija 324 478 (888 000 mobilizēti)
Grieķija 1000
Zaudējumi
Francija 135 485
Osmaņu impērija 45 400
Lielbritānija 40 462
Sardīnija 2166
nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ
210 000
nogalināti, ievainoti un miruši slimību dēļ

NoriseLabot

1853. gadā Krievijas impērijas kara flote sagrāva Osmaņu impērijas floti Sinopas piekrastē. 1854. gadā Krimas karā iesaitījās arī Francija un Lielbritānija, vairāk nekā gadu ilga Sevastopoles aplenkums. Pēc Sevastopoles cietokšņa krišanas sākās miera sarunas, kas beidzās ar Parīze līguma noslēgšanu 1856. gada martā.

Saskaņā ar miera līgumu Krievijas impērija nedrīkstēja izveidot kara floti Melnajā jūrā, bet Moldāvijas un Valahijas provinces ieguva lielu autonomiju. Krievijā uzsāka vērienīgas reformas un notika demilitarizācija.

Kara raksturojumsLabot

Krimas karu uzskata par pirmo „moderno” militāro konfliktu, kurā izmantoja tādas tehnoloģijas un metodes, kas pagrieza militārās nozares attīstību jaunā virzienā.[1] Krimas karā pirmo reizi taktiski tika pielietots dzelzceļš un telegrāfs, kā arī Minjē lode, kas vairāk bija atbildīga par postošajiem ievainojumiem kaujas laukā. Tāpat Krimas karš bija viens no pirmajiem militārajiem konfliktiem, kura gaita plaši tika atspoguļota rakstiskās liecībās un fotogrāfijās. Kara korespondentu sniegtās ziņas sasniedza visas karā iesaistītās puses, attiecīgi lielāku nozīmi nekā agrāk konflikta norisē spēlēja sabiedrības viedoklis.

SekasLabot

  • Krimas karš noveda pie Krievijas impērijas finanšu sistēmas sabrukuma, Krievijas rubļa vērtība samazinājās vairāk nekā divas reizes. Krīze ieilga, 1867. gadā Krievijas impērija bija spiesta pārdot Aļasku ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru.
  • Krievijas impērijā sākās ekonomiskās reformas un 1861. gadā notika dzimtbūšanas atcelšana.
  • Krimas kara sakāves noveda pie militārajām reformām Krievijā, atcēla 25 gadu militāro dienestu.
  • 1857. gada 26. janvārī izdeva dekrētu par pirmā impērijas dzelzceļa tīkla izveidi.

KaravadoņiLabot

AtsaucesLabot

  1. Trevor Royle. Crimea: The Great Crimean War, 1854–1856. Palgrave Macmillan, 2000. ISBN 1-4039-6416-5.

Ārējās saitesLabot