Florensa Naitingeila

angļu medmāsa un mūsdienu medicīniskās aprūpes pilnveidotāja
(Pāradresēts no Florence Naitingeila)

Florensa Naitingeila (angļu: Florence Nightingale, izrunā: [ˌflɒrəns ˈnaɪtɪŋɡeɪl], dzimusi 1820. gada 12. maijā, mirusi 1910. gada 13. augustā) bija angļu sociālo reformu ieviesēja, statistiķe un mūsdienu veselības aprūpes pilnveidotāja.

Florensa Naitingeila
Florence Nightingale
Florensa Naitingeila
Personīgā informācija
Dzimusi 1820. gada 12. maijā
Florence, Toskānas lielhercogiste (mūsdienās Karogs: Itālija Itālija)
Mirusi 1910. gada 13. augustā (90 gadi)
Londona, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (mūsdienās Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Pilsonība Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste
Paraksts Florence Nightingale Signature.svg
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna (veselības aprūpe)
Sasniegumi, atklājumi mūsdienu veselības aprūpes pilnveidotāja

DzīvesgājumsLabot

Florensa Naitingeila ir dzimusi 1820. gada 12. maijā Florencē, kam par godu vecāki viņai iedeva šādu vārdu. Viņas tēvs bija Viljams Naitingeils, bet māte — Frānsisa Naitingeila (dzimusi Smita). Florensas Naitingeilas vecāki daudz ceļoja, sevišķi pa Eiropu. Šiem ceļojumiem bija liela nozīme Florensas attīstībā. Jau agrā bērnībā viņai radās interese par slimnieku kopšanu un to aprūpi. Tādēļ Florensa Naitingeila nolēma apgūt medmāsas profesiju un devās uz Vācu Savienību (mūsdienu Vāciju).

1854. gadā, Krimas kara laikā, Apvienotās Karalistes valdība aicināja Florensi Naitingeilu doties uz Krimu, lai viņa veiktu un vadītu ievainoto karavīru aprūpi. Kara hospitālis atradas Turcijas pilsētā Skutari (mūsdienās Stambulas apkaime), tālu prom no kara darbības lauka. Florensa Naitingeila ieradās Skutari kopā ar trīsdesmit astoņām citām māsām, pārsvarā tās bija mūķenes un slimnieku uzraudzītājas. Šo sieviešu sastāvā bija arī labi situētas sabiedrības dāmas, kuras gribēja sniegt savu atbalstu karā cietušajiem karavīriem.

Kaut arī mūsdienu komentētāji uzskata, ka Naitingeilas sasniegumi Krimas kara laikā tika pārspīlēti,[nepieciešama atsauce] jāatzīst, ka viņas turpmākā darbība deva milzīgu ieguldījumu sieviešu profesionālās izglītības jomā. 1860. gadā Florensa Naitingeila lika pamatus profesionālai medmāsu skolai pie Svētā Toma slimnīcas, kas kļuva par pirmo laicīgo medmāsu skolu pasaulē. Patlaban šī skola ir Londonas Karaliskās koledžas sastāvdaļa, turklāt jaunās medmāsas nodod Naitingeilas zvērestu līdzīgi tam, kā jaunie dakteri nodod Hipokrata zvērestu. Arī augstākā starptautiskā medmāsu balva nosaukta par Naitingeilas medaļu. Vēl Naitingeilas darbība ietvēra virkni sociālo reformu visos britu sabiedrības slāņos, kas bija vērstas uz veselības aprūpes uzlabošanu. Naitingeilas lika uzsvaru uz higiēnas ievērošanu, sākot ar roku mazgāšanu, kas kara hospitāļos palīdzēja ievērojami samazināt mirstību. Florensa tāpat uzsvēra nepieciešamību ne tikai rūpīgi kopt ievainotos, bet arī tos kārtīgi ēdināt. Viņas mērķtiecīgā darbība turpmāk palīdzēja samazināt kareivju nāves gadījumus dienesta laikā miera apstākļos.

Bez iesaistīšanās veselības aprūpes jomā, Naitingeila sniedza lielu ieguldījumu statistikas grafiskā reprezentēšanā, kura tolaik bija izgudrojums, bet mūsdienās nedaudz pārveidotā veidā tiek izmantota kā riņķa histogramma.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot